Mobilā versija
Brīdinājums +1.7°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
21. decembris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Štancējam, neguļam jeb Ingunas mirdzošās acis (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kuš! – frakcijas priekšsēdētāja pieliek pirkstu pie lūpām un aizslēdz muzikālo telpu – skaņradis strādā. Arvīdiņš uzrakstījis valsīti “Ak, acis, Ingunas mirdzošās acis”, tagad knibinās ap operu. “Sudrabā kaltā” sauksies, pirmā ermoņikām komponētā.

Pirms Ziemsvētkiem saimes istabās Inguna izsludinājusi Spodrības nedēļu. Melnais kaķis un kristāla bumba uzmanīgi vēro, kā ļaudis tiek galā ar zirnekļtīkliem, pušķo eglīti, taukšķē zirņus. Svētvakarā ies rotaļās, zem eglītes atradīs čaklās rokdarbnieces, Gulbenes pojenes valdziņš pa valdziņam uzmargotu dāvaniņu – džemperi vai kapzeķu kārtu.

Priekšsēdes kabineta privātumā saliktas deputātes darbam nepieciešamās lietas. Adīklis, Arvīda “Weltmeister” akordeons, zīmuļu asināmais, pajūga kamanas, ar kurām viņa dodas starppasauļu ceļojumos. Teiktās runas ir arhivētas, kā pēc vilnas smaržojošas šķeteres, ficēs savelta dzija. Saeimā Inguna esot iecelta no Dieva un kā galvenā runātāja. Kad ņem vārdu, zāle iešalcas, liekas, ka pa plati atvērtām durvīm iesoļo progress. Viņa kreiliski un labiski nopūlējusies panākt, ka vēlētājiem piešķir dāsnākas algas. Bet nav atdeves. Pretī ir apsmiešana, sievietei nepanesamas zobgalības. Tad tribīnē uznāk žagas, Inguna noskumst, bet, esot kustības un haosa vidū, sevī saglabā mieru. Lielā partija ir balsts, pret ko atspiesties. Mīļi saukti mazpulks “Cālēni”, bet vareni kā šļūdonis. Stipri kā Nacionālā fronte!

Frakcijas smadzeņu centrā klab štancējamās mašīnas, kūp konsultantu pauri likumu ražošanas un otrreizējās pārstrādes rūpnīcā. Sviestiņu pielieciet, pikantās virces nežēlojiet, padotie uzklausa gudrās pūces padomu. – Reku, Balodis perē. Nezi, vai būs pretalkohola priekšlasījums vai sados žagarus valdībai, – čukst Inguna, lai neizbiedētu juristu mūzu. – Tas Kūtrītis, mans pelēcītis, – viņa mīļi iepazīstina un noglauž mazajam draugam galvu, – ui, noaudzis gan kā mežainis!

– Puiši, izdzērāt zivju eļļu? – priekšsēde apjautājas, – es viņiem dodu pa karotei. Uzlabo smadzeņu darbību.

Frakcija ir liela notikuma priekšvakarā. Te viesojies salavecis Kalvītis, nākuši augsti ārzemju viesi no russkij mir un Urānijas tempļa kosmosa lūkātāji. Tagad gaida ievalsējam Āboltiņu. Jēziņ balto, Pati ielūgšot Ingunu – ne zemāk kā uz priekšposteni valdībā vai direkcijā!

Lai gan namamāte izskatās izkāpusi no “Burda Moden” žurnāla, pasūdzas kā visas Ievas meitas: nav ko vilkt mugurā! Nevar uzpucēties ar veco leoparda lāsaino mēteli, bet supervumenes kostīms viduklī palicis par mazu, spiež. No opozīcijas uz koalīciju pārejot, jāšujas! Nedrīkst nolaist rumpi!

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. raksts kautkāds murgojums … .

  2. Tieši ” likumu otrreizējās pārstrādes rūpnīca “…
    Tie paši “Atmodas” laika tukšie,demagoģiskie solījumi
    par Leiputriju…
    Sapelējis paliek sapelējis, saiņo kaut jaunzelta plēvē…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+