Mobilā versija
Brīdinājums +15.1°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
23. decembris, 2016
Drukāt

Stankevičs: valda ļoti atklāta patēriņa pieeja dzīvei (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Sabiedrība un cilvēce kopumā ir ļoti lēnas nobriešanas procesā, taču esošais stāvoklis ir diezgan nelabvēlīgs garīgajām vērtībām, jo valda ļoti atklāta patēriņa pieeja dzīvei, pārliecināts Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Intervijā aģentūrai LETA Stankevičs pauda, ka pēdējos gadsimtos rietumu sabiedrība ir ārkārtīgi sakoncentrējusies uz dzīves materiālo dimensiju – zinātni, tehniku, ar kuras palīdzību var pakļaut pasauli, dominēt pār apkārtējo dabu. Viņaprāt, tagad redzams, ka ar to var dominēt arī pār sabiedrību – mediju tehnoloģijas rada lielas iespējas manipulēt ar sabiedrisko domu, par ko liecina pēdējā gada procesi.

Kad cilvēks netiek uztverts kā daudzdimensionāla būtne, tad ļoti viegli sakoncentrēties tikai uz viņa esamības ārējo, miesisko dimensiju, primitīvākajām vajadzībām, atstājot novārtā dvēselisko dimensiju, skaidroja arhibīskaps.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir redzamas šādas dzīves sekas. “Redzam, ka mērķis it kā ir labklājība, kas pēc savas būtības nav nekas slikts, taču ārējā labklājība tiek atrauta no citām dimensijām, kļūstot par galveno prioritāti. Tagad daudz raksta par to, ka lielām starptautiskām kompānijām ir lielāka ietekme nekā valstu valdībām, šīs kompānijas sāk īstenot savu politiku, kas bieži vien ir slēpta, un sāk instrumentalizēt citas, sevišķi mazattīstītās valstis, lai vienkārši gūtu lielākus ienākumus”.

Stankevičs pārliecināts, ka šādi procesi notiek arī mūsu sabiedrībā. “Bija oligarhu lietas, slēptās interešu grupas, lobiji, kas mēģina bīdīt cauri savus likumus, iegūt Eiropas projektus, tiekot pie lielajām naudām un iestrādājot savus procentus. Tas parāda, ka prioritātes ir nojauktas.”

Šajā sakarā baznīca runā par to, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, kas nozīmē, ka materiālā dimensija nav vienīgā, lai arī pamatvajadzības, protams, ir jānodrošina. Stankevičs pārliecināts, ka tas ir valsts pienākums – nodrošināt cilvēka dzīves cienīgu minimumu katram, gādājot par to, ka labumi tiek pārdalīti.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. mums vajag,tādus laikus,kā bij pēc kara uzreiz,lai cilvēkam iemācītu dzīves vērtības,nevis lai pakļautu zelta teļam!

  2. Rokfelleri,Rotšildi,Morgani,Geitsi,Blumbergi,Cukerbergi,Elisoni,Adelsoni,Kohi,Krupi,Bafeti,Slimi utt. pelna nesalīdzināmi vairāk,bet arī maksā nodokļos nesalīdzināmi vairāk,jo atšķirībā no Latvijas,viņiem neviens ienākuma nodokli pakāpeniski nesamazina!

  3. Kā citās ES valstīs Atbildēt

    Lai nodrošinātu cilvēka dzīves cienīgu minimumu katram: ienākuma nodokli pēc maksātspējas,ienākuma neapliekamo minimumu-ne mazāku par iztikas minimumu,diferencētu pievienotās vērtības nodokli ar samazinātām likmēm pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,paaugstinātām-luksusa precēm un pakalpojumiem,obligāto veselības apdrošināšanu ar neatkarīgām slimokasēm,bezmaksas augstāko izglītību,atsevišķu pensiju fondu,vecuma pensijas bez atkārtotas aplikšanas ar ienākuma nodokli un atraitņu pensijas,nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu,

  4. Kad katoļu baznīca nosodīs raganu dedzināšanu (miljoniem dzīvu sadedzinātu sieviešu), zinātnieku iznīcināšanu (piem.Dž. Bruno, u.t.t.), kad Jūs, Zbigņev, personīgi sāksiet lūgties par baznīcas pastrādātajiem grēkiem? Kādam Dievam kalpojat Jūs?

    • Šajā sakarā baznīca runā par to, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien———-
      ——————–
      Bet ar plikām lūgšanām, neviens vēl nav izdzīvojis, maizīti ēst vajag.

  5. Nu, PSRS laikos baznīcās nebija zupas virtuvju. Tas laikam pierāda, ka beznīca neatrisina sociālās problēmas. Cīņa par dvēselēm.

  6. Nesen aizdomājos, vai patērēdams vairāk es atņemu vai dodu iespēju tērēt citiem. Parēķiniet pie sevis. Mana pārliecība par 70 % ir otrais variants. Kurš gribētu dzīvot starp nabagiem? Tāpēc strādāju, lai valstij būtu ko pārdalīt.

  7. ja dabā katrs paņem tik, cik nepieciešams dzīvošanai, tad cilvēkiem šajā ziņā un vietā ir īssavienojums

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+