Stankevičs: Valodu izmantot politiskiem mērķiem ir grēks 0
Valodas jautājuma izmantošana politiskiem mērķiem ir amorāla rīcība un grēks, šodien Rīgas pilī notiekošajā diskusijā “Garīgā dimensija un politika” sacīja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Stankevičs uzskata, ka līdz šim Latvijā nav bijis “nopietna dialoga” valodas jautājumā, tādēļ tas ir saasināts. Savu pienesumu tam devuši arī politiķi, kas valodas jautājumus izmantojuši politiskiem mērķiem, lai piesaistītu vēlētājus un gūtu lētu popularitāti. “Cilvēku naidošana ir amorāla. Šī [valodas] jautājuma izmantošana politiskā labuma gūšanai ir amorāla, no reliģiskā skatu punkta – grēks,” teica Romas katoļu baznīcas arhibīskaps.
Viņš skaidroja, ka attiecībā uz valodu Latvijā tiek piemēroti dubultstandarti, proti, sankcijas tiek ierosinātas par krievu valodas lietošanu, bet netiek vērstas pret, piemēram, zviedru vai angļu valodu. Arī latvieši jūtas apdraudēti, ir uzplēstas padomju laika rētas, un pieaug neuzticēšanās pret krievvalodīgajiem.
Pēc Stankeviča teiktā, tā visa dēļ cilvēkos sakrājas “rūgtums un sašutums”. “Mums kopīgiem spēkiem jādara viss iespējamais, lai šīs emocijas nomierinātu un nepieļautu konflikta eskalāciju,” teica arhibīskaps, minot, ka abām pusēm jāsēžas pie sarunu galda un jākļūst par sabiedrotajiem “ugunsgrēka dzēšanā”.
Romas katoļu baznīcas arhibīskaps norādīja: pirmais solis no valsts puses krieviski runājošo virzienā varētu būt brīvdienu pasludināšana pareizticīgo Ziemassvētkos, lai “cilvēki sajūtas uzklausīti, nevis tiek dēvēti par okupantiem”. Savukārt krievvalodīgajiem esot jāsaprot, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur latvieši jūtas kā mājās un nevēlas, lai viņiem, līdzīgi kā padomju gados, uzspiež krievu valodu.
Arī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs atzina, ka brīvdienu noteikšana pareizticīgo Ziemassvētkos liktu krievvalodīgajiem justies saklausītiem.
Kā ziņots, Rīgas pilī šodien notiek Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas diskusija “Garīgā dimensija un politika”.
