Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. septembris, 2016
Drukāt

Stārķis – svētelis vai tomēr negants gaļēdājs?

Foto - Andris EglītisFoto - Andris Eglītis

Vēl nesen tīrumos pirms aizlidošanas redzējām pulcējamies baltos stārķus, bet šobrīd tie jau devušies tālajā ceļā uz ziemošanas vietām. Bioloģijas zinātņu doktori MĀRU JANAUS pamatoti var dēvēt par Latvijas balto stārķu mammu. Jo viņa šos putnus pēta jau kopš 1974. gada, tas ir, kopš Eiropā, arī Latvijā, notika trešā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite (pirmā – 1934. gadā). Šobrīd Māra strādā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā, kur vada ornitoloģijas laboratoriju, bet Latvijas Ornitoloģijas biedrībā ir baltā stārķa monitoringa vadītāja.

* Baltie stārķi Latvijā ir samērā neseni ienācēji. Vietējie, aborigēni, ir melnie stārķi, kuri vienmēr dzīvojuši mežos, un Latvija, kā zināms, ir bijusi un joprojām ir mežu zeme.

* Baltie stārķi kā ligzdotāji Latvijā uz dzīvi ieradās tikai līdz ar līdumu līšanu, iespējams, viduslaikos, kad tika iznīcinātas lielas meža platības un parādījās atklātas ainavas. Var teikt, stārķi atnāca līdzi cilvēkiem.

* Rakstītas liecības par to, kādi putni dzīvojuši Latvijā, ir tikai no 18. gadsimta. Baltais stārķis šajos rakstos ir pieminēts, bet par šiem putniem nav sniegta plašāka informācija. Tie gandrīz nemaz nav atrodami arī latviešu folklorā, lai gan tajā daudz stāstīts par citiem putniem. Arī tas liecina, ka baltie stārķi mūsu zemē senāk nav dzīvojuši.

* Uz ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi no Latvijas katru gadu izlido vienā un tajā pašā laikā no augusta beigām līdz septembra sākumam. Dažās dienās tie ir prom. Turpretī atlidošana pavasarī var ievilkties pat vairāku nedēļu garumā. To ietekmē laika apstākļi ziemošanas vietās un migrāciju trasēs.

* Pirms aizlidošanas uz siltām zemēm baltie stārķi uzkrāj tauku rezerves. Cītīgi ēdot, biezu tauku slāni tie dabū dažu dienu laikā. Baltais stārķis sver līdz 4,5 kilogramiem (tēviņi nedaudz smagāki par mātītēm). Lidojuma laikā tauki tiek ātri iztērēti.

*Tālo ceļu uz Āfriku baltie stārķi pārvar, lidojot baros, kuros var būt pat vairāki simti putnu. Lielus attālumus tie pieveic, nevis aktīvi vēcinot spārnus, bet planējot. Stārķis lidošanai izmanto augšupejošas gaisa plūsmas. Pirms pacelšanās putns spēcīgi savēcina spārnus un ieskrienas. Augšupejošas gaisa masas savā labā izmanto ne tikai baltie stārķi, bet arī ērgļi, albatrosi, vētras putni un citi.

*Stārķiem ir grūti šķērsot lielas ūdenstilpes, jo virs zemes gaiss pa dienu sasilst un siltā gaisa masas ceļas uz augšu, bet virs lieliem ūdeņiem tā nenotiek. Tāpēc putni, kuri ligzdo Eiropas austrumdaļā, arī Latvijā, uz Āfriku lido gar Vidusjūras austrumu malu, bet tie, kuri ligzdo Eiropas rietumos – gar tās rietumu malu, izvairoties šķērsot jūru.

*Lielākā daļa putnu pārlidojumus veic naktī, bet baltie stārķi – dienā. Naktī tie atpūšas un barojas.

*Kas putniem palīdz veiksmīgi lidot? Putnu kauli ir cauruļveida, līdz ar to daudz vieglāki kā citām dzīvām radībām. Lidojumā tiem piemīt plūdlīnijas forma. Arī putna spalvas ir īpaši veidotas. Šie un citi evolūcijas ceļā izveidojušies anatomiskie pielāgojumi ļauj putniem lidot.

*Baltie stārķi ir izteikti gaļēdāji, gaļu ēd jebkādā veidā, ka tikai var dabūt knābī un norīt. Galvenokārt tie pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, kūniņām. Ne velti baltie stārķi seko līdzi traktoriem, kas uz lauka ar vai pļauj, un gardu muti notiesā visu, kas iztraucēts parādās no augsnes vai zāles. Bet tie labprāt ēd arī vardes, peles, čūskas, kurmjus, strupastes. Ja tiek klāt, apēd arī mazos zaķēnus un iztukšo uz zemes ligzdojošo putnu (laukirbju, griežu, cīruļu, ķīvīšu u. c.) ligzdas.

*Stārķiem piemīt kronisms – ja stārķa bērni saslimst, kļūst vārgi un mainās viņu uzvedība, vecāki tos vairs neuztver kā bērnus, bet kā barību. Šādos gadījumos stārķi savus bērnus mēdz ne tikai nosist un izmest no ligzdas, bet retumis arī apēst.

*Stārķi bērnus mēdz izmest no ligzdas arī tad, ja trūkst barības. Populācijai ir labāk, lai izaug viens spēcīgs stārķis, nevis divi vai trīs vārguļi.

*Vienā sezonā baltie stārķi izdēj maksimāli sešas olas, bet parasti izšķiļas un izaug divi līdz trīs putnēni. Retu reizi tiem izdodas izperēt četrus mazuļus, vēl retāk – piecus, ļoti reti – visus sešus.

*Vai no ligzdas izmestu vai izkritušu stārķēnu ir ieteicams ņemt uz mājām? No vienas puses, saprotams, ka ļoti gribas palīdzēt, bet, no otras puses, jāsaprot, ka šāds stārķēns šo putnu populācijai perspektīvā nekādu labumu nedos. Viss atkarīgs no cilvēku labās gribas, iespējām un varēšanas. Ja putnēns šņāc, knābj pirkstos un visādi citādi ir vesels un ņiprs, to var mēģināt izbarot. Tam jādod gaļa, tās atgriezumi, dzīvnieku iekšas, zivis, peles, kurmji, vardes, kāpuri utt. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēku izaudzināts stārķis vēlāk atgriežas dabā, bet tas iespējams tikai tad, ja putns ir pilnīgi vesels.

*Ņemot vērā, ka 70% (ap 10 tūkstoši) balto stārķu ligzdu atrodas uz elektrības stabiem, “Latvenergo” attiecībā uz šim putniem ir izstrādājis īpašus noteikumus. Ja ligzda apdraud elektropadevi vai nopietni bojā stabu, “Latvenergo” pārstāvji ir tiesīgi to nojaukt, bet tikai laikā, kad nenotiek ligzdošana. Katru gadu šā iemesla dēļ nojauc 500 līdz 600 ligzdas, bet balto stārķu populācijai Latvijā tas būtisku kaitējumu nenodara, jo pēc atlidošanas pavasarī stārķi jaunu ligzdu var uzbūvēt dažu dienu laikā. Ārkārtas situācijās, ja ligzda ir nobrukusi un tās dēļ ir izcēlies īssavienojums, saskaņojot ar vietējām dabas aizsardzības organizācijām, “Latvenergo” pārstāvji ligzdu ir spiesti nojaukt arī ligzdošanas laikā. “Latvenergo” katru gadu ziedo noteiktu naudas summu baltā stārķa izpētei – ligzdošanas sekmju monitoringam.

* Stārķa ligzda sver no dažiem desmitiem kilogramu līdz pat vienai tonnai.

* Stārķiem Latvijā ir arī ienaidnieki, piemēram, jūras ērgļi, kuri ir sapratuši, ka baltā stārķa ligzdā ir viegli dabūjami un garšīgi mazuļi. Ir tādi jūras ērgļu pāri, kuri pat specializējušies balto stārķu mazuļu medīšanā. Arī kraukļi un reizēm vārnas mēdz izēst stārķu olas un izpostīt ligzdas.

*Baltajiem stārķiem ir nepieciešams cilvēka tuvums. Pieredze liecina – ja cilvēki pamet mājas un vairs nenotiek saimnieciskā darbība, tuvāko gadu laikā arī stārķi pamet šīs mājas ligzdu. Kur ir cilvēks, tur stārķim vairāk barības. Ja cilvēks veic kaut nelielu saimniecisko darbību – tur lopus, pļauj un ar laukus, ir vairāk kukaiņu, peļu un citas garšīgas, stārķiem piemērotas barības. Tiesa, bieži vien stārķi ligzdo arī ceļmalās uz elektrības stabiem tālu no apdzīvotām vietām, tomēr arī šo stārķu apmešanās vietu tuvumā noteikti notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība.

*Stārķiem, tāpat kā daudziem citiem putniem, vispiemērotākā būtu ekstensīvā lauksaimniecība. Ļoti straujš balto stārķu skaita pieaugums Latvijā, Lietuvā, Polijā, Ukrainā un citās valstīs bija vērojams 90. gadu sākumā, pateicoties lauksaimniecības sabrukumam. Vairs netika veikta meliorācija, daudz mazāk lietoja pesticīdus un citu ķīmiju. Tā ietekmē desmit gadu laikā balto stārķu ligzdu skaits Latvijā no sešiem tūkstošiem pieauga līdz desmit tūkstošiem. Ligzdu skaita pieaugums turpinājās, 2014. gadā sasniedzot 14 tūkstošus, bet šobrīd lauksaimnieciskās darbības intensificēšanās dēļ tas apstājies.

*Ziemošanas vietās Āfrikā baltie stārķi galvenokārt apmetas dažādu ūdeņu tuvumā, kur var atrast barību. Tie sastopami arī sausākās vietās, īpaši, ja savairojušies siseņi, putniem ir īstas dzīres. Nelaime tikai tā, ka vietējie ļaudis pret siseņiem cīnās ar dažādām ķīmiskām vielām, no kā ļoti cieš arī stārķi un citi kukaiņēdāji dzīvnieki. Turklāt afrikāņiem baltie stārķi ir medījums.

*Atšķirībā no zīdītājiem, kam vairākumā gadījumu labāk attīstīta ir oža vai dzirde, putniem, tajā skaitā stārķiem, galvenās maņas ir redze un dzirde. Oža putniem ir vāji attīstīta.

* Baltajiem stārķiem, gluži kā cilvēkiem, mēdz būt atšķirīgs raksturs – citi ir saticīgāki, citi kašķīgāki.

*Baltie stārķi lielākoties ir vienpatņi, bet dažviet Latvijā, piemēram, Dobeles pusē, pie Burtnieku ezera, Ogres upes un Limbažu novadā, ir izveidojušās šo putnu kolonijas. Tās varēja rasties, pateicoties saticīgam stārķu tētim un mammai, kuri pieļāva, ka kopā ar viņiem dzīvo iepriekšējos gados šķīlušies bērni. Lielākā daļa stārķu savas ligzdas tuvumā citiem stārķiem neļauj uzturēties.

* Pavasaros bieži saņemam ziņas par stārķu kaujām. Tad reizēm pa gaisu iet ne tikai spalvas, bet tiek izmestas arī olas un mazuļi. Nav reti arī gadījumi, kad stārķis iet cīkstēties ar savu atspulgu uz spīdīgas automašīnas vai māju logos, reizēm tos pat izsitot. Lai neveidotos atspulgs, logus no ārpuses var aizklāt ar aizkariem.

*Uzskats, ka baltie stārķi veido pastāvīgus pārus, ir mīts. Tēviņi un mātītes pat nemigrē kopā, ligzdošanas vietā tēviņi parasti atgriežas dažas dienas agrāk par mātītēm. Ziemo tie baros, ne pāros. Baltos stārķus saista nevis abpusēja pieķeršanās, bet gan uzticība ligzdošanas vietai. Putni cenšas atgriezties tajā ligzdā, kurā iepriekšējā gadā sekmīgi ligzdojuši. Ja viens no stārķiem iet bojā, otrs pieņem ligzdā jaunu partneri.

*Pateicoties Latvijas Ornitoloģijas biedrībai un LU Bioloģijas institūtam, kopš 1989. gada Latvijā tiek veikts balto stārķu ligzdošanas sekmju monitorings. Tas nozīmē – brīvprātīgie līdzstrādnieki izvēlas parauglaukumu (šobrīd tādu ir ap 20), kurā tie ik gadu apseko balto stārķu ligzdas (kopā līdz tūkstotim) un ziņo, vai tās ir apdzīvotas, cik mazuļu izšķīlušies utt. Latvijā informācija par baltajiem stārķiem tiek regulāri apkopota, ne tikai sniedzot ziņas par šo putnu skaita un ligzdošanas sekmju pārmaiņām, bet arī ļaujot spriest par pārmaiņu tendencēm Latvijas dabas vidē kopumā, jo baltie stārķi ir lieliski vides kvalitātes indikatori.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -4.0
Alūksne -6.9
Daugavpils -7.1
Saldus -5.1
Liepāja -4.8
Jelgava -11.8
Ventspils -2.1
Limbaži -9
Madona -6.3
Rēzekne -6.0
Draugiem Facebook Twitter Google+