Latvijā
Veselam

Aprūpē mājās: smagajam darbam trūkst darītāju, klientos rūgst neapmierinātība0


Gunta Paegle savu klientu Sergeju aprūpē jau astoņu gadus, kuru laikā viņai nācies nobirdināt arī pa kādai asarai, taču kopumā attiecības starp abiem esot labas. Aprūpētāja uzskata par nepieņemamu mazgāt vannā cilvēku tikai divreiz mēnesī, kā tas noteikts Sociālā dienesta nosūtījumā, tāpēc cilvēcīgu apsvērumu dēļ dara to biežāk. Arī dzīvojamās telpas pēc savas iniciatīvas uztīra, kad tas nepieciešams, nevis tikai reizi divās nedēļās, un uzsver, ka esošie noteikumi būtu jāmaina.
Gunta Paegle savu klientu Sergeju aprūpē jau astoņu gadus, kuru laikā viņai nācies nobirdināt arī pa kādai asarai, taču kopumā attiecības starp abiem esot labas. Aprūpētāja uzskata par nepieņemamu mazgāt vannā cilvēku tikai divreiz mēnesī, kā tas noteikts Sociālā dienesta nosūtījumā, tāpēc cilvēcīgu apsvērumu dēļ dara to biežāk. Arī dzīvojamās telpas pēc savas iniciatīvas uztīra, kad tas nepieciešams, nevis tikai reizi divās nedēļās, un uzsver, ka esošie noteikumi būtu jāmaina.
Foto – Timurs Subhankulovs

Nespējnieku aprūpe mājās kļūst aizvien pieprasītāka, tomēr fiziski un psiholoģiski smagais aprūpētāja darbs par zemu atalgojumu (minimālā alga vai nedaudz virs tās) nav vilinošs. Šajā jomā darbinieku trūkst, ir liela kadru mainība, bet klientos nereti rūgst neapmierinātība ar saņemto pakalpojumu.

Kad pēc astoņu mēnešu sadarbības darbu pametusi kāda pensionāru invalīdu pāra aprūpētāja, sākusies nejēdzību virkne, “LA” stāsta kāda rīdziniece. Mēnešu laikā viena pēc otras mainījušās vairākas aprūpētājas. “Ierodas, kad ienāk prātā, neuzrāda nekādus dokumentus. Vienīgais, ko par viņām zinu – vārds. Kad prasu, cikos gaidīt nākamreiz, man atbild – kāda man daļa. Tad pazūd uz vairākām dienām, atkal uzrodas cita. Dod man parakstīt aprūpes darba uzskaites lapas, kurās norādīti tikai datumi un darba stundas, kas neatbilst realitātei. Sociālajā dienestā man saka, lai pati savelku krustiņus tajās ailēs, kurās darbi, ko aprūpētāja konkrētajā datumā veikusi, un parakstu, bet aprūpētāja pēc tam tos krustus var savilkt, cik un kā vien vēlas,” sašutusi ir pensionāre. Aprūpētājas ieradušās ļoti neregulāri, kaut pēc aprūpes plāna bijis jābūt katru dienu, un nav brīdinājušas par neierašanos. Kundze sašutusi arī par veiktā darba kvalitāti un sociālo darbinieču nevīžību. “Viņas strādā tā, lai mudinātu mani pateikt – nākamreiz labāk vairs nedari vispār. Vai par virtuves grīdas mazgāšanu var uzskatīt ūdens izšļakstīšanu pa visām malām, notašķot sienas un mēbeles? Bet par vannas mazgāšanu – tās piesmērēšanu ar mazgāšanas pastu!?” teic Rīgas Sociālā dienesta (RSD) kliente. Cilvēcīgi viņa saprot, ka, strādājot par tik mazu algu, neviens nevēlas censties, taču kaut cik cienīgi savu darbu vajadzētu paveikt. Lai gan kārtība, kā viss jādara, ir skaisti aprakstīta līgumos un aprūpes plānos, dzīvē tā nenotiek. “Lai kāds man nodemonstrē, kā stundas laikā iespējams apmazgāt un saģērbt nevarīgu cilvēku, pagatavot ēst un uzkopt telpas!”

Zvanot vairākkārt gan Sociālajam dienestam, gan arī konkrētā pakalpojuma sniedzējam – SIA “Pirmais patronāžas serviss” (“PPS”), ar ko RSD slēgts līgums, nekādus uzlabojumus šim pensionāru pārim neesot izdevies panākt. Sociālais dienests aicinājis sazināties ar “PPS”, kas savukārt uz sūdzībām reaģējuši, sakot, ka uzņēmumā strādā labas darbinieces. Pēc vairākkārtējām sūdzībām gan ieradies “PPS” koordinators un piedāvājis mainīt aprūpētāju. “No aprīļa nomainījušās piecas aprūpētājas, un tas noticis bez mana lūguma. Bet viņas visas ir vienādas. Kāda tad nozīme mainīt?” jautā pensionāre.

Katram blakus neizstāvēsi

“Uzņēmuma darbinieki savā darbā stingri pieturas pie aprūpes plāniem un normatīvā regulējuma,” uzsver “PPS” pārstāve Daina Medne. Viņa paslavē darbiniekus un norāda, ka sūdzības par viņu darbu saņemot reti. “Protams, ir ļoti dažādi darbinieki. Viens darbus veic ātrāk, efektīvāk, cits ne tik ātri, bet aprūpe notiek saskaņā ar plānu,” saka Medne. Atsevišķi klienti reizēm gan vēloties, lai aprūpētāji veic kādas atkāpes no aprūpes plāna, un reizēm nācies konstatēt, ka tas tomēr ir noticis. “Katram cilvēkam nostāvēt blakus nevaram, taču, kad ko tādu konstatējam, nekavējoties informējam RSD, lai izvērtē, vai klientam nav nepieciešams mainīt aprūpes plānu,” stāsta uzņēmuma pārstāve. Rakstiskas sūdzības uzņēmums neesot saņēmis, telefoniskas gan. Gadījumos kad klientam ar aprūpētāju grūti sadarboties, “PPS” tūlītēji reaģējot, situācijas vērtēšanai nosūtot koordinatoru, bet nepieciešamības gadījumā nomainot darbinieku. Par iepriekš aprakstīto situāciju un klientes sūdzībām D. Medne saka: “Protams, šāda situācija nav pieļaujama un ir jārisina. Šis tad ir īpašs izņēmuma gadījums, jo iepriekš tādi pārkāpumi nav nonākuši mūsu redzeslokā.” Viņa arī skaidro, ka aprūpējamie klienti lielākoties ir veci cilvēki un tādi, kas cieš no dažādām slimībām, līdz ar to esot jāsaprot, ka caur sāpju prizmu nereti ir grūtāk izprast otru pusi un var sanākt asāk reaģēt uz dažādām lietām. Spriedzi reizēm radot tieši klientu vēlme, lai aprūpētājs veic kādus papildu darbus, kas nav paredzēti plānā, bet darbinieks norāda, ka tas neietilpst viņa pienākumos. Piemēram, pēdējos pāris gadus aprūpētāju pienākumos vairs nav logu mazgāšana, lai gan klienti dažkārt to vēlētos. Tāpat domstarpības rada atšķirīgi uzskati par ēdiena gatavošanu un mājas uzkopšanu, produktu iegādi nevis tuvējā, bet kādā attālākā veikalā, kur tobrīd kādi produkti tiek pārdoti ar atlaidēm.

D. Medne nenoliedz – kadru mainība uzņēmumā ir ievērojama, un vairākumā gadījumu visdrīzāk tam pamatā esot šā darba psiholoģiskā slodze, par ko lielākoties tiek saņemta minimālā alga. Uzņēmumā strādā ap 40 aprūpētājiem, kas sniedz pakalpojumus aptuveni 100 klientiem. Kā liecina informācija Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā – arī šobrīd PPS ir jaunu aprūpes darbinieku meklējumos. Arī no citiem darba devējiem pieprasījums pēc aprūpētājiem ir. Pašlaik pieejamas vairāk nekā 20 vakances. Lai strādātu par aprūpētāju, nav nepieciešama kāda speciāla izglītība. Bieži darba devēji apmierinās arī ar pamata izglītību, taču dod priekšroku tādiem pretendentiem, kam ir sociālā darba specialitāte. Sākot darba gaitas, aprūpētājiem piedāvā apmācības un kursus.

Aprūpētājs – grēkāzis

Aprūpētājam jāturas pie aprūpes plāna, un klientam ir tiesības pieprasīt, lai tas tā arī būtu, uzsver Sociālajā dienestā. Par problēmsituācijām klienti aicināti ziņot pakalpojuma sniedzējam vai RSD. Klienta un aprūpētāja psiholoģiskas nesaderības gadījumā divu darba dienu laikā pakalpojuma sniedzējam aprūpētājs jānomaina. Turklāt objektīvu apstākļu dēļ klientam ir tiesības reizi pusgadā mainīt arī pašu pakalpojuma sniedzēju. “Gadās, ka pakalpojuma sniedzējs, pazīstot savu klientu, jau zina, ka šis cilvēks sirgst, piemēram, ar demenci – saslimšanu, kuras viena no izpausmēm ir atmiņas traucējumi, – tad nākas saskarties ar gadījumiem, kad klients, piemēram, pārmet lietu pazušanu dzīvoklī, lai gan vēlāk izrādās, ka pats ir aizmirsis, kur tās ir nolicis,” skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Līga Birnbauma.

“Visa dzīve ar rindām pie ārstiem, niecīgajām pensijām, milzīgo birokrātiju un citiem apstākļiem ir tāda, ka vecajiem un slimajiem cilvēkiem ir pamatots iemesls kļūt nomāktiem, īgniem un reizēm arī kašķīgiem,” vērtē Evita Prane no biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (“LSK”) biroja “Aprūpe mājās”, kas arī sniedz mājas aprūpes pakalpojumu. “Aprūpētājs ir tas, kas parasti uz savas ādas izjūt un arī uzklausa negācijas un pārmetumus par visām nebūšanām,” teic E. Prane. Ilgstoši krājusies neapmierinātība nereti izpaužas kritikā par aprūpētāja darbu. “Desa, ko no veikala atnes aprūpētājs, ir slikta. Aprūpētājs visu dara ne tā, kā vajag, un tamlīdzīgi,” turpina “LSK” pārstāve, piebilstot, ka ne visi darbinieki šādu spiedienu iztur. Lielākā daļa “LSK” aprūpes darbinieku brīvprātīgi darot daudz vairāk, nekā tas atrunāts dokumentos, papildu samaksu par to nesaņemot. “Ja mūsu darbinieki pieturētos pie noteikumiem, sūdzību būtu vēl vairāk,” piebilst Prane. “LKS” darbinieki arī novērojuši, ka klientiem dažkārt trūkst uzmanības, tāpēc viņus neapmierina, ja aprūpētājs ātri apdara darbus un dodas pie nākamā klienta. “Cilvēcīgi to var ļoti labi saprast. Viņi neiziet no mājas un vienkārši nesaprot šodienas sociālo ritmu,” secina Prane.

Gunta Paegle ir pensionēta medmāsa, kas strādā par aprūpētāju un šo darbu uztver kā misiju: “Es vienkārši nevaru sēdēt uz vietas. Man vajag kaut ko darīt, man vajag palīdzēt kādam. Tā ir mana dzīve,” pauž kundze. Personīgi apstākļi viņai likuši saprast, cik svarīga cilvēkam ir šāda palīdzība. Tomēr Gunta ir saskārusies arī ar situāciju, kad, kā mēdz teikt – slimniekam iedod pirkstu, bet viņš paņem visu roku: “Gadās, ka viņi sāk uzskatīt, ka var zvanīt mums jebkurā diennakts laikā un izsaukt pie sevis. Atsevišķos gadījumos kļūst neadekvāti, daudz ko neatceras, līdz ar to rodas konflikti vai neapmierinātība.” Viņasprāt, no tā šajā darbā izvairīties ir grūti, jo cilvēki ar dažādām diagnozēm, īpaši vecāka gadagājuma, kļūst trauslāki un jūtīgāki, savukārt aprūpētāji arī ir tikai cilvēki, kas mēdz nogurt. “Aprūpētāja alga man ļauj piepelnīties, taču, ja gribētu, es varētu izdzīvot arī tikai no pensijas. Bet man atliek tikai iztēloties, kāda spriedze ir kolēģēm, kurām par šo naudu vienām pašām jāuztur visa ģimene,” skaidro Gunta.

Ja grib, var darīt vairāk

RSD norāda, ka katra aprūpes darba veikšanai nepieciešamais laiks esot saistošs aprūpētājam. Klientam ir jāsaņem darbu izpilde noteiktajā kvalitātē. Ja aprūpētājs to paveicis ātrāk, viņam nav pienākums atlikušo darbam paredzēto laiku pavadīt pie klienta. Atkāpes pieļaujamas tikai gadījumos, kad tā ir paša aprūpētāja un klienta brīvprātīga savstarpēja vienošanās.

Pakalpojuma sniedzējs un RSD, veicot klientu aptauju ne retāk kā reizi gadā, vērtē aprūpētāju darba kvalitāti, tāpat tas notiek, reaģējot uz klientu sūdzībām un priekšlikumiem. Ik pa laikam kāds nonāk arī mediju redzeslokā. RSD Sociālā darba nodaļas vadītājas vietniece Marina Fiļipova pauž, ka saņemtās sūdzības nedod pamatu aprūpētāju godprātības apšaubīšanai. “Aktuālākā problēma ir zemais atalgojums, ko saņem aprūpētāji, klientu nesamērīgās prasības un attieksme pret aprūpētājiem, jo tie uzskata aprūpētājus par apkalpojošo personālu,” piebilst Fiļipova.

Uzziņa

Saņemt informāciju par sociālo palīdzību un arī ziņot par pārkāpumiem aprūpes pakalpojumu sniegšanā Rīgas iedzīvotāji var telefoniski, zvanot pa RSD bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, personīgi vai ar kurjera starpniecību iesniedzot tuvākajā RSD teritoriālajā centrā vai centrālajā birojā Baznīcas ielā 19/23, vai nosūtot sūdzību pa pastu vai elektroniski: soc@riga.lv, kā arī vēršoties pie konkrētā pakalpojuma sniedzēja.

Aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšana ir katras pašvaldības pienākums. Ja klients un viņa apgādnieki nespēj par to samaksāt, pakalpojumu pilnā vai daļējā apmērā finansē pašvaldība. Aprūpi var nodrošināt ģimenes locekļi. Tādā gadījumā pašvaldība atbalsta ģimenes locekļus psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.

LA.lv