Starp eņģeļiem, dainām un sniegiem – tālāk pasaulē
 0

Latvijas interpreti un komponisti, kuru mūzika tiek ierakstīta un izdota ārzemēs, šodien vairs nav nekāds retums. Arī Valsts akadēmiskā kora “Latvija” ieskaņojumu ģeogrāfija nu jau diezgan plaša. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Šoreiz kora sniegums reprezentēts britu izdevniecībā, britu komponista Gabriela Džeksona (dz. 1962) skaņdarbu interpretācijās. Starptautiskajā arēnā visai augstu novērtētais autors kopš 2002. gada ir biežs viesis Latvijā. Komponists savā garīgajā mūzikā organiski apvieno gadsimtiem senās un bagātās katoliskās mūzikas tradīcijas, dažādās polifonās tehnikas ar laikmetīgu skatījumu, tādā ceļā meklējot savu personīgo paradīzi un restaurējot bērnības izjūtas, kad Gabriels vēl bija dziedošs zēns slavenajā Kenterberijas katedrāles korī. Džeksona sadarbība ar kori “Latvija” un diriģentu Māri Sirmo nav nejauša – komponists latviešu dziedoņos ir atradis jūtīgus un tehniski spožus interpretus. Autors ir augstu novērtējis kora mākslinieku prasmi atklāt mūzikā ko vairāk nekā tikai skanisko skaistumu vai īstenot nošu teksta perfektu izpildījumu. Tā ir viņu spēja ietvert savās interpretācijās pasaules vēstures elpu un dziļu personisku pārdzīvojumu, talants ielikt mūzikā dziļu saturisko slodzi. Ne velti diska nosaukums saistīts ar igauņu dzejnieces Dorisas Karevas vārsmām, kuru muzikālā versija atrodas albuma zelta griezumā, kulminācijas vietā, tuvu programmas izskaņai.

Titulskaņdarbā ietverta ietilpīga metafora – klīstoša kuģa tēls, kas bez karoga maldās pa jūras plašumiem brīvības meklējumos. Albumā tas ir vienīgais skaņdarbs, kurā dota atsauce uz Baltiju, taču tā ir saturiski ietilpīga un emocionāli pārliecinoša. Kopumā albums, kurā iekļauti pēdējo desmit gadu laikā tapušie darbi, 
atklāj niansētu komponista skatījumu uz savu iedvesmas avotu – Rietumeiropas un īpaši britu senās vokālās mūzikas tradīcijām, garīgo dziedājumu tekstiem, žanriem, polifonajām tehnikām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Albuma noslēguma skaņdarbā “Ave Regina caelorum” kora a cappella skanējumam pievienojas arī elektriskā ģitāra – emocionāla, piesātināta, ekstātiska instrumentāla balss Kaspara Zemīša sniegumā. Būdams stilistiski radniecīgs tādiem mūsdienu komponistiem kā Džeimss Makmilans, Džeksons šķietas rada Ērikam Ešenvaldam – ar skaņuraksta piesātinātu dramatismu, dabisku mūzikas ritējumu un elpu. Lielbritānijā un citur pasaulē kora “Latvija” sniegums šajā albumā jau saņēmis daudzas cildinošas atsauksmes. Seši no diskā ietvertajiem 10 skaņdarbiem ir pasaules 
pirmieskaņojumi.


Arī latviešu mūzikas klasiķi Lielbritānijā tiek celti saulītē. Tā tas ir noticis ar Jāņa Mediņa (1890 – 1966) klaviermūziku – dažādos laikposmos tapušās “Dainas” laistas klajā nelielā Londonas klasiskās mūzikas izdevniecībā “Toccata Classics”, kas izceļas ar īpašu interesi par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas mūziku. Jāņa Mediņa meistardarbu ieskaņojumus veicis britu pianists un muzikologs Džonatans Pauels. Pianista un pētnieka interesi raisīja komponista rokrak-sti, kurus viņš uzgāja Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā – Zviedrijā, kur savu mūža nogali Jānis Mediņš pavadīja kā trimdinieks un uz kurieni nošu materiāli nokļuva līdz ar komponistu pašu. Nu klausītājiem ir iespēja baudīt “Dainas”, sākot ar 1923. gada devumu līdz pat darbiem, kas tapuši 1963. gadā. “Dainu” cikls atklāj brīnišķīgu pasauli, kuru diska muzikoloģiskajos komentāros Pauels raksturo kā dziļi latvisku, īpatnēju, savā modalitātē un harmoniskajās krāsās neparastu, atklājot arī dziļo radniecību ar Skrjabina, Rahmaņinova un Grīga mūziku.

 

 

 

 

 

Bet ieilgušajā ziemā vēl savas pēdas turpina atstāt Andreja Jansona vadītie un Ņujorkas latviešu kora, Latvijas koru “Austrums” un “Balsis” veiktie ieskaņojumi kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri. Ērika Ešenvalda kantāte “Ziemassvētku vakarā”, Valta Pūces “Ziemassvētku kantāte” un Aldoņa Kalniņa “Ziemassvētku mistērija” ir plaši, cikliski opusi, kas tapuši laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam. Diriģents Andrejs Jansons ir paveicis tiešām lielu darbu, lai Ņujorkā izdotais albums nestu latvietības uzturēšanas ideju pasaulē. Lai arī atskaņojuma kvalitātes ne vienmēr ir pietiekami pārliecinošas un tehniski izlīdzinātas, koru veikums aizrauj ar savu nemākslotību un patiesumu.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.