Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

“Satiec savu meistaru”: Tautastērps starp etnogrāfisku pareizību un jaunradi (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Vietas, kur apskatīt etnogrāfiskos tautastērpus

Rīgā – Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, tautastērpu centrā "Senā klēts",
Cēsīs – audēju darbnīcā "Vēverīši",
Ludzā – Amatniecības centrā.

No 1. līdz 3. aprīlim visā Latvijā jau astoto reizi notiks pasākums “Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 150 vietās mācekļus pie sevis aicinās ap 230 tautas lietišķās mākslas meistaru, arī – stāstnieki, teicēji un muzikanti, un šis skaitlis apliecina nemainīgu un noturīgu interesi par norisi kopumā. Šogad pasākumā īpaši liels dalībnieku skaits pievērsies tautastērpu darināšanai – uz to, iespējams, rosinājis arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) īstenotais projekts “Katram savu tautastērpu”. Līdz ar to aktualizējusies arī diskusija par etnogrāfiskā tautastērpa detaļu, rotu un motīvu integrēšanu mūsdienu apģērbā. Kas ir pieļaujams, veicināms, kas izskaužams? Kur var redzēt etnogrāfiski pareizus tautastērpus, kā tos darināt pašiem un kur īstā vieta nēsāšanai?

“Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā projektā “Eiropas amatu prasmju dienas”. Līdzīgi pasākumi, kur tradicionālo prasmju zinātāji uzņem pie sevis mācekļus, vienlaikus notiek arī Francijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs. Šogad tam pievienojas arī Igaunija, Polija, Grieķija, Nīderlande un Lielbritānija.

“Pasākuma gaitā vairākās Latvijas vietās varēs mācīties tradicionālo ēdienu gatavošanu – piemēram, Alsungā, Nīcā un Ugālē apgūt kurzemnieku, bet Dagdā, Daugavpilī, Kārsavā, Medņevā un Viļānos – latgaliešu virtuves noslēpumus. Gan Ādažu kultūras centrā, gan Rīgas KTMC “Ritums” jaunās māmiņas un vecāki ar bērniem varēs mācīties šūpuļdziesmas. Jau otro gadu pasākumā iesaistās Latviešu folkloras krātuve, piedāvājot arī iespēju meklēt savus radiniekus folkloras vācēju pierakstos,” stāsta LNKC folkloras eksperte Gita Lancere. “Pārskatot visus šā gada pieteikumus, var secināt, ka populārākā joprojām ir aušana – jostu aušana, brunču audumu aušana, ko varēs apgūt gandrīz 80 norises vietās. Toties tautastērpu kreklu izšūšanu mācīs Ciem­upē, Smiltenē un Talsu novada Spārē. Rīgā Berga bazārā būs unikāla iespēja apskatīt vairākus arheoloģisko tērpu atdarinājumus un apgūt iemaņas arheoloģiskā krekla radīšanā, kuram visas vīles tiek šūtas ar rokām,” saka LNKC tautas lietišķās māk­slas eksperte Linda Rubena. Iepriecina, ka līdzās vienkāršākajām prasmēm – aušanai un zeķu adīšanai – daudzi pievērsušies tik sarežģītai lietai kā tautastērpu kreklu izšūšana, kas ir ļoti smalks darbs. Protams, pašam darināt tautastērpu ir laikietilpīgāk, taču – krietni lētāk. Pērkot jārēķinās vismaz ar tūkstoti eiro, taču bagātīgākajiem tautastērpiem villaine vien maksās vairāk nekā divus tūkstošus eiro.

Linda Rubena secinājusi, ka pēdējā laikā daudziem parādījusies problēma – kādu tērpu īsti izvēlēties? Pēc mātes vai tēva dzimtās puses? Pēc paša pašreizējās dzīvesvietas? Zemapziņā pēkšņi iepatīkas kāds tautastērps, un izrādās, tev ir radniecība ar to novadu, kurā tas izsenis nēsāts.

Šogad, īpaši Liepājā, ļoti interesantas solās būt arī lekcijas par etnogrāfiskā tautastērpu detaļu, zīmju un simbolu izmantošanu mūsdienu apģērbā, kas patlaban kļūst arvien aktuālāk. Daudzos cilvēkos parādījusies vēlme pielikt tērpam savu roku, lai kaut vai vismaz brunči būtu paša darināti. Lekcijās būs runa gan par tradīciju, gan jaunradi, kurā tiks iesaistīta arī Liepājas dizaina māk­slas skola. Pasākumam noslēdzoties, projekta “Katram savu tautastērpu” mājaslapā publicēs meistaru vārdus ar atsauci, par kuru tautastērpu viņi gatavi interesentiem stāstīt, mācīt un palīdzēt tautastērpu darināt.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Jūtos nodots un apkaunots.Latviešiem ir izcili skaisti arheoloģiskie un apspiestības laikā veidojušies bet tomēr skaisti etnogrāfiskie tautastērpi,bet tādus lakatus galvā var vilkt tikai salašņas.

  2. Speciāli: rīdzietei Vitai Kruajai. Rucavnieces (nevis rucavietes – kur tas rauc?) Tapiņas (nevis Tupiņas – kur tas rautc?)

  3. balte sviestīne Atbildēt

    Diemžēl ne vienmēr kas mainās ir uz labu.

  4. pastāvēs, kas pārmainīsies Atbildēt

    Dzīvē nekas nestāv uz vietas – ne valoda, ne tautas tērps. Cienām sevi un savu mentalitāti, bet arī attīstībai jābūt.

  5. būsim konsekventi ! Atbildēt

    Ja jaunrade, tad jaunrade VISĀ !!
    Nemērkaķosimies
    etnogrāfiskajos apģērbos !
    Necieņa pret mentalitāti iznāk !

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+