Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. februāris, 2015
Drukāt

Starp moderno un postmoderno: arhitekts Juris Skalbergs

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras pils "Ziemeļblāzma" jaunbūvētais skatu tornis liecina par arhitekta vēlmi atgriezties pie modernisma ideju interpretācijas laikmetīgā formu valodā.

2015. gada 27. februārī plkst. 17.00 Latvijas Arhitektūras muzejā M. Pils ielā 19, Rīgā tiks atvērta izstāde “Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu”, LA.lv uzzināja muzejā.

Ar šo izstādi Arhitektūras muzejs atzīmē 20 pastāvēšanas gadus, apaļu jubileju šogad svin arī viens no Latvijas pazīstamākajiem arhitektiem Juris Skalbergs (1935).

Republikāniskais Zinību nams jeb Planetārijs (1964), kino “Blāzma” (1964), Rīgas Krievu drāmas teātris (1967), kafejnīca “Allegro” (60. gadi) kļuva par spilgtākajām laika zīmēm. “Atmiņas par šīm celtnēm ir tiktāl folklorizējušās, ka sabiedrībā reti kurš zina, ka to autors bija arhitekts Juris Skalbergs,” norāda Arhitektūras muzeja speciāliste Ilze Martinsone.

Rīgā 1963. gadā ar LPSR Ministru Padomes lēmumu tika slēgta Pareizticīgo katedrāle, lai ierīkotu tajā Zinību namu. Oficiālā misija, kā vēstī padomju avoti, bija “propagandēt sabiedriski politiskās zināšanas, tehnikas un dabas zinātņu sasniegumus plašās darbaļaužu masās”. Taču paradoksālā kārtā izglītojošā un radošā funkcija ēkā patiešām attīstījās, kamēr politiskā propaganda palika otrajā plānā, un par radošās bohēmas mājvietu kļuvusī nama kafejnīca, tautā saukta “Dieva auss”, akumulēja procesus, kas klusītēm grāva padomju sistēmu no iekšpuses.

“Vēsturisko celtņu pārbūves padomju zemē ieguva ideoloģisku raksturu, tostarp modernisma arhitektūra, kas valdīja rietumos, bija ieradusies, lai mainītu veco un radītu jaunu pasauli, un tā bija nesaudzīga pret vēstures liecībām visos Eiropas vēsturiskajos centros. Ar rekonstrukcijām un pārbūvēm padomju vara bieži panāca pretējo – ievazāja rietumu idejas,” skaidro Martinsone.

Nākamais laikmets atnāca ar citām idejām, un Juris Skalbergs īstenoja tikpat spilgtus postmodernisma projektus – institūta “Agroprojekts” ēku Rīgā, Maskavas ielā (1979–1988), apvienības “Lauku celtnieks” tehnisko centru Vecrīgā, Peldu ielā (kopā ar Aivaru Zavadski un Pēteri Biruli, 1984–1987), Lodes ciema sabiedrisko centru (kopā ar Ivaru Martinsonu, 1988), bet Skalberga 80. gados projektētie ūdenstorņi joprojām daudzviet papildina Latvijas lauku ainavu.

“Arhitekta jaunākais lielais veikums ir kultūras pils Ziemeļblāzma rekonstrukcija (2011–2013), kas rāda, cik saudzīga mūsdienās kļuvusi izpratne par vēstures mantojumu. Tostarp jaunbūvētais skatu tornis liecina par arhitekta vēlmi atgriezties pie modernisma ideju interpretācijas laikmetīgā formu valodā,” piebilst Martinsone.

Izstāde būs atvērta līdz 8. maijam.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+