Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. maijs, 2012
Drukāt

Starp pagātni un nākotni ir tikai mirklis

skupsts

Kalnciema kvartāla Izstāžu mājā līdz 27. maijam skatāma Ulda Janča fotoizstāde “Skūpsti”. “Ja cilvēks kaut ko dzīvē vēlas, tad tas lēnā gaitā tā arī notiek.” Kādam tā var šķist tikai tukši izteikta frāze, bet ir cilvēki, kuriem ir laime jau agrā jaunībā apzināties, ko īsti tie vēlas sasniegt, kādu ceļu iet un kā virzīties, lai īstenotu savas vēlmes. 


Par vienu no veiksminiekiem, kam liktenis lēmis vēlmēm piepildīties, var uzskatīt kinooperatoru Uldi Janci. Jau kopš skolas gadiem viņu saistīja fotografēšana un kadrs, ko var redzēt caur lēcu. Darbojoties foto pulciņā, radās iespēja ko tuvāk uzzināt par fotografēšanai radniecisko jomu – kinooperatora darbu.

Pabeidzot skolu, viņam nebija šaubu par savas profesijas izvēli – viņš gribēja kļūt par kinooperatoru. Un tā fotokamera un sastingušais mirklis, ko rada viens zibsnis, tika nomainīts pret kinokameru un kustīgu kadru.

Sapnis sāka lēnām piepildīties.

Sākotnēji viņš sāka strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu, bet 90. gadu vidū U. Jancis iestājās Latvijas Kultūras akadēmijas pirmajā operatoru kursā, kuru absolvējuši gandrīz visi labākie vidējās paaudzes operatori. Tagad U. Janča kinooperatora kontā ir jau trīsdesmit trīs mākslas un dokumentālās filmas, par kurām viņš saņēmis arī vairākas nacionāla un starptautiska mēroga godalgas. Pēdējos gados viņš bieži strādā ar režisori Lailu Pakalniņu, un kopā radīti darbi “Pa Rubika ceļu” un “33 zvēri Ziemassvētku vecītim”. Viens no U. Janča jaunākajiem un spilgtākajiem darbiem ir dokumentālā filma “Kā tev klājas, Rūdolf Ming?”, kā arī kinofilma “Mona”.

Neraugoties uz to, ka U. Janča maizes darbs ir saistīts ar kinokameru, viņš joprojām palicis uzticīgs arī fotokamerai. Tāpat kā operatora, tā arī fotogrāfa padarītā darba kvalitāti nosaka ne tikai tehniskā aprīkojuma izvēle, bet spēja un talants nofiksēt, ieraudzīt pareizā kadra rakursu, kompozīciju un noskaņu.

 

U. Janča jaunākā fotoizstāde “Skūpsti” vēsta – “Dzīves dziļākais skaistums ir mīlestība. Un, atrodot mīlestību, tu atradīsi arī visu pārējo”. Vairāk nekā divdesmit melnbaltās, dokumentālā stilistikā uzņemtās fotogrāfijās būs redzami skūpsti Buenosairesā, Havanā, Santjago, Portu, Parīzē, Venēcijā, Berlīnē, Kišiņevā un Pēterburgā.

 

U. Jancis bieži ceļo, un tas ir veids, kā viņam izdodas iepazīt un dažkārt arī izprast pasauli. Fotogrāfija viņā nostiprina tās sajūtas un cilvēkus, ar ko ceļā nācies satikties.

“Valsts vai pilsētas sajūtu vispirms rada cilvēki, viņu noskaņojums, domas, ikdiena. Mani interesē mirklis, jo starp pagātni un nākotni ir tikai mirklis, ko sauc par tagadni,” stāsta U. Jancis. “Tāpēc es dokumentālā foto stilā pārsvarā fotografēju cilvēkus uz ielām, sabiedriskajā transportā, bāros. Tā arī radās dažādas foto sērijas. Šī sērija ir par skūpstiem, kas fotografēti vairākās man un noteikti arī daudziem citiem nozīmīgās valstīs.”

“Skūpsti” ir autora ceturtais individuālais solis fotomākslā – Rīgā, Jelgavā un Helsinkos ir notikušas viņa personālizstādes “Indijas krāsas”, “Berlīnes skices” un “Latvijas zeme un debesis”. Tāpat viņš piedalījies vairākās grupu izstādēs, no kurām pēdējā “Packshot” tika izrādīta 2011. gadā “Rīgas mākslas telpā”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+