Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. janvāris, 2013
Drukāt

Starp plūdiem un ainavu (1)

Foto - Rūta LipskaFoto - Rūta Lipska

Siltā laika dēļ daudzās Latvijas upēs cēlies ūdenslīmenis; Ogresgalā pašvaldība pat evakuējusi vairākus cilvēkus. Pērnajā pavasarī un arī nupat novembrī applūdušas pļavas un ceļš Līvānu novada Rudzātu pagasta zemnieku saimniecībā “Zaļsalas”.

 

To saimniece Renāte Goldova, kuras mājas atrodas trīs kilometrus no Ošas upes, atceras: “No rīta pamodāmies un sapratām, ka netiekam laukā no mājas. Ūdens līmenis strauji cēlās, tāpēc zvanījām uz pagastu.” Plūdu problēmas risināšanai nākamajā gadā ieplānota Ošas upes tīrīšana. Darbus varēja sākt agrāk, bet tos kavēja iesaistīto pušu atšķirīgie uzskati par piemērotāko risinājumu.

Iepriekš, kad uzskrēja ūdens, steidzami tika pārrakts poldera dambis. Tomēr uz Goldovu saimniecības un kaimiņu laukiem ūdens tāpat turējās vismaz nedēļu. “No mūsu 32 hektāriem applūduši bija 26, lopi diennakti nostāvēja ūdenī, pie šķūnīša esošā malka aizpeldēja, siens sapelēja un vajadzēja pirkt jaunu, akas ūdens kādu laiku nebija dzerams,” par postažu stāsta Renāte. Lai situācija neatkārtotos, “Zaļsalu” saimnieki nosūtīja Zemkopības ministrijai (ZM) vēstuli ar lūgumu risināt plūdu jautājumu.

Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vaivods atzīst, ka plūdu problēma novadā pastāv. Jau 2005. gadā tīrītas Ošas un Dubnas upes.

“Pirms Ošas rekonstrukcijas projekta izstrādes iecere tika apspriesta, sanākot kopā vietējiem iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem,” stāsta A. Vaivods. “Lielākā daļa to atbalstīja, jo īpaši upei piegulošo zemju īpašnieki, bet ar noteikumu, ka netiks izveidots taisns grāvis. Pieci iedzīvotāji parakstījās pret, baidoties par upes ainavas iznīcināšanu.”

Uz risku norāda arī biologi: “Rekonstrukcija tradicionālās meliorācijas izpratnē tos Ošas upes posmus, kas lielā mērā dabiskojušies pēc padomju laikā veiktās pārrakšanas, atkal uz vairākiem gadu desmitiem pārvērstu par grāvi,” minēts Latvijas Dabas fonda paziņojumā. Fonds aicina izvērtēt katru gadījumu, pievēršot uzmanību darbu ietekmei uz upi un tajā mītošajām sugām, ūdens kvalitātei, aprēķinot iespējamos ekonomiskos zaudējumus pie dažādiem plūdu līmeņiem, apsverot citas alternatīvas, piemēram, grāvju iztīrīšana, zālāju ierīkošana aramzemes vietā.

 

Pretēji viedokļi

“Ošas upē kritums ir minimāls, un tā regulāri jātīra, lai samazinātu plūdu risku. Uz to jau norāda abās pusēs izbūvētie dambji un sūkņu stacija, kas atsūknē ūdeni no lauksaimniecības zemēm,” skaidro Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis. Tāpēc Oša iekļauta kā viens no ES atbalstītajiem projektiem.

Pēc MK noteikumiem, lai veiktu upes rekonstrukciju, nepieciešami triju ekspertu atzinumi. “Slēdziens zivsaimniecībai bija neitrāls, meliorācijas speciālisti atzina, ka upes tīrīšana ir vajadzīga, bet bioloģe ierakstīja, ka grunts pārtīrīšana vidus posmā nav nepieciešama un pieļaujama,” informē E. Griķītis.

Viņš uzskata, ka tad nebūs iespējams izpildīt būvnormatīva prasības un nodrošināt ūdens caurplūdi, un tas varot apdraudēt 27 tūkstošus hektāru meliorēto zemju pie Ošas upes. Tomēr projekts mainīts, lai saņemtu tehniskos noteikumus reģionālajā vides pārvaldē. Tagad plānota rekonstrukcija desmit kilometros lejtecē. Iepirkums ir veikts, un šogad sāksies darbi. Upes vidusposmā bioloģe Lelde Eņģele iesaka izņemt kritušos kokus, patīrīt aizaugumu, bet neveikt grunts tīrīšanu. Melioratori protestē, norādot, ka ES finansējumu piešķir tikai rekonstrukcijai, ne saudzīgai upes tīrīšanai. To varētu darīt, ja būtu valsts finansējums šādiem darbiem.

“Piedāvātais “saudzīgas” upes gultnes tīrīšanas veids ir apsveicams, bet nes minimālu labumu upes posma kā meliorācijas sistēmas ilgtspējīgā funkcionēšanā, un ne visās upēs to iespējams lietot gultnes īpatnību un saistošo būvnormatīvu dēļ. Tāpēc kompromisu melioratoru un vides aizsardzības speciālistu starpā panākt varētu būt apgrūtinoši,” uzskata ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota.

Viņa informē, ka ministrija patlaban strādā pie konkrētiem priekšlikumiem, lai nākotnē mazinātu tādas konfliktsituācijas kā gadījumā ar Ošas upes rekonstrukcijas projektu.

Latvijā arī ministrijas skatās uz regulētajām upēm ar dažādu izpratni. Kamēr Vides un reģionālās attīstības ministrija iestājas par kompromisa meklēšanu starp Latvijas upju saglabāšanu un meliorācijas interesēm, lai upes netiktu pielīdzinātas grāvjiem, ZM regulētās upes ir daļa no meliorācijas sistēmas – hidromelioratīvas būves, kas darbojas pēc noteiktiem standartiem, no kuriem atkāpjoties var apdraudēt sistēmas pastāvēšanu.

 

Iesaka kopt pašiem

Hidrobiologs Andris Urtāns iesaka melioratoriem jau pie vietas izpētes un tehnisko risinājumu izstrādes piesaistīt biologus. Viņš norāda, ka pretrunīgs ir arī esošais būvnormatīvs, kurā iekļautās vides prasības melioratori vērtē vairāk kā ieteikumu. Kā trūkumu hidrobiologs vērtē faktu, ka Latvijā nevar apgūt melioratora profesiju, iegūstot mūsdienīgu izpratni par vides prasībām.

A. Urtāns arī mudina upju apsaimniekošanā iesaistīt plašāku sabiedrību:

“Ja likumā noteiktu, ka zemes īpašnieki ir atbildīgi par upes krastu kopšanu, krastu izpļaušanu, sakritušo koku izņemšanu no upes, ūdensaugu izņemšanu līdz 30% no upes aizauguma, tas noņemtu slogu no melioratoru pleciem un uzlabotu upes stāvokli. Šādas darbības mazina plūdu risku, dod pievienoto vērtību zivju resursu ziņā, bioloģiskās daudzveidības ziņā, un straujteces ir ūdens attīrīšanas iekārta.

Zemju īpašniekiem vajadzētu veidot izpratni, ka upju kopšana un dzīvas, daudzveidīgas upes ir viņu labklājības nosacījums.” Piemēram, Jaunupē pēc upi saudzējošiem kopšanas darbiem ir novērojams lašveidīgo zivju pieaugums. A. Urtāns jau apmācījis ap 100 zemes īpašniekus, organizējot talkas. Viņš stāsta, ka iesniegti priekšlikumi normatīvo aktu labojumiem un izveidota biedrība “Ūdensaina”, kas darbosies saudzīgas upju tīrīšanas lauciņā, un ir paredzēts turpināt arī diskusijas ar melioratoriem par upei un cilvēkiem labākajiem risinājumiem plūdu draudu mazināšanai.

 

Fakti

Latvijā apmēram 200 tūkstošu hektāru platībā ir aktuāla plūdu problēma, apdraudot cilvēkus, radot zaudējumus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.

Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ir atbildīga par meliorācijas sistēmas uzturēšanu – tajā ietilpst arī 13 tūkstoši kilometru valsts un valsts nozīmes ūdens noteku, kas patiesībā ir regulētas upes. Piesaistot ES programmas ELFLA līdzekļus, no 2009. līdz 2013. gadam būs kopumā rekonstruēti ap 1000 kilometriem upju, dambju, arī sūkņu stacijas (kopā 149 objekti, ieguldot 17,9 miljonus eiro). ZMNĪ plāno meliorācijas darbus upēs turpināt.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viens patiess vārds – “kompromiss starp…” Ne jau Dabai, upei vai mežam saistošs ir dažādu speciālistu kompromiss. Tā ikviens mūsu panāktais KOmpromiss pārvēršas reiz KOnfliktā. Turpināsim dzīvot nedrošībā un trūkumā maksājot par konfliktējošu kompromisa veidojumu uzturēšanu.

Draugiem Facebook Twitter Google+