Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Starpība starp mazajām un lielajām pensijām pieaug

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Par to, kāpēc pieaug starpība starp mazajām un lielajām pensijām, kā pildās sociālās apdrošināšanas budžets, un citām ar pensiju jomu saistītām aktualitātēm stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore INESE ŠMITIŅA. 


 

– Pēdējā laikā redakcijai bieži zvana cilvēki, kas pensionējoties bija cerējuši saņemt vismaz par dažiem desmitiem latu lielāku pensiju. Viņi ir neizpratnē, kāpēc tā tomēr nav.

Inese Šmitiņa: – Šogad piešķirtās pensijas ir mazākas, jo no šā gada janvāra pie pensijas vairs nepiešķir piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam. Sevišķi kritiski tas ietekmē tos pensionārus, kuri līdz šim saņēma invaliditātes pensijas kopā ar piemaksām. Invalīdiem, kas sasnieguši pensijas vecumu, automātiski tiek piešķirta vecuma pensija, un, tā kā tā ir jauna pensija, tiesību uz piemaksu viņiem vairs nav.

Nevarētu teikt, ka šogad piešķirto pensiju apmērs būtiski atšķirtos no pērn piešķirtajām. Statistika par izmaksātajām pensijām gan liecina, ka to vidējie apmēri salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušies. 2011. gadā vidējā izmaksātā pensija, neskaitot piemaksas, bija 156 lati, bet šogad pirmajā pusgadā – 143 lati. Jo tagad pensionējas iedzīvotāji, kam ir mazāks stāžs līdz 1996. gadam un attiecīgi arī mazāks sākuma kapitāls, un tas ietekmē pensijas apmēru.

 

Pensiju apmēru ietekmē arī kapitāla indeksa izmaiņas. 2011. gadā piešķirtajām pensijām tika piemērots indekss 0,7978, bet 2012. gadā piešķirtajām tas ir 0,9945. Pieaugot darba algām, nedaudz arī palielinās pensiju apmērs.

 

– Cik liela šobrīd ir vidējā pensija?

– Tā ir robežās no 180 līdz 190 latiem. To pensiju īpatsvars, kas nepārsniedz 180 latus, pašlaik ir 60%, bet 40% pensiju ir lielākas par 180 latiem.

– Vai Valsts prezidents joprojām saņem vislielāko pensiju valstī?

– Nevaru apgalvot, ka lielākā izmaksājamā pensija ir tieši Valsts prezidentam. Pašlaik vislielākā VSAA piešķirtā pensija ir 4950 lati, no kuras, ieturot ienākuma nodokli, pensionāram izmaksā 3478 latus.

– Vai ir daudz pensiju, kas lielākas par tūkstoš latiem?

– Pensijas, kas lielākas par 300 latiem, saņem 6% pensionāru. Par tūkstoti lielākas pensijas saņem gandrīz 900 pensionāru. Septiņiem cilvēkiem piešķirtas par 3000 latu lielākas pensijas. Tie pamatā ir gadījumi, ko ietekmējuši visi faktori, no kuriem atkarīgs pensijas lielums – gan stāžs, gan iemaksas, gan likuma norma, kas atcēla “griestus” obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

 

Tagad jāsecina, ka ieguvums no tolaik budžetā saņemtajām iemaksām neatsver tās saistības, kas valstij jāpilda vairākus gadu desmitus, maksājot šīs lielās pensijas.

 

– Lietuvā joprojām nav griestu sociālās apdrošināšanas iemaksām, tomēr izmaksājamām pensijām ir – tās nedrīkst pārsniegt pieckārtēju minimālās pensijas apmēru.

– Var šķist, ka citu valstu pensiju sistēmā atsevišķi elementi ir labāki, bet viss jāskata kopsakarībā.

Mūsu valstī pensijas izvēlējās aprēķināt, ievērojot veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai veicinātu motivāciju maksāt nodokļus – cik iemaksāsi, tik arī saņemsi. Sākotnēji tā arī bija paredzēts – ierobežojot iemaksu apmēru valsts pensijai, nodrošināt ierobežojumu arī valsts izmaksājamo pensiju summai, bet cilvēkiem ar augstiem ienākumiem radot iespēju pašiem papildus krāt sev pensiju, brīvprātīgi veicot iemaksas trešajā pensiju līmenī.

– Kādās nozarēs strādājot var cerēt uz lielu pensiju? Labklājības ministres padomniece Maija Poršņova kādā preses konferencē žurnālistei atbildēja – finanšu sistēmā un valsts pārvaldē.

– Finanšu sektorā, kā arī vadošos amatos strādājošajiem atalgojums vienmēr bijis augstāks. Vēl – arī starptautiskos uzņēmumos, kuru tradīcijas un kultūra nepieļauj nodokļu nemaksāšanu. Tomēr nebūtu pareizi domāt, ka valsts pārvaldē liela pensija ir garantēta ikvienam tur nodarbinātajam. Valsts pārvalde gan ir garantija, ka iemaksas tiks veiktas no visiem ienākumiem, taču ienākumu līmenis nebūt nav tāds, kas garantē lielu pensiju.

 

Nodarbināto īpatsvars, kas valsts pārvaldē saņem augstas algas, nav liels. Tas, protams, atspoguļojas personas sociālās apdrošināšanas vēsturē. Tur arī redzams, kā atsevišķu privāto uzņēmumu nodarbināto iemaksu algu un līdz ar to arī nākotnes pensiju ietekmē “aplokšņu algas”.

 

– Par kādiem pensiju aspektiem visbiežāk iedzīvotāji interesējas?

– Šobrīd cilvēkiem, kuri jau sasnieguši vai kuriem tuvojas pensijas vecums, ļoti sarežģīti izvēlēties – pensiju pieprasīt priekšlaicīgi vai tomēr gaidīt īsto pensijas vecumu. Prognozēt pensijas apmēru var tikai aptuveni, jo vēl nav zināms, kāds būs kapitāla indekss, ko ietekmēs šā gada algu līmenis. Cilvēki izmanto arī to, ka pašlaik pensiju var pieprasīt arī ar atpakaļejošu datumu, ja tiesības jau šajā laikā ir bijušas. Prognozētais pensijas apmērs var atšķirties no faktiski piešķirtā, bet mainīgo faktoru ietekme uz pensijas apmēru ir nenovēršama.

Nepatīkami ir gadījumi, kad pensionārs, saņemdams priekšlaicīgo vecuma pensiju, atsāk strādāt. Likums nepieļauj vienlaikus saņemt darba ienākumus, pat ja tas ir īslaicīgs darbs, un priekšlaicīgo pensiju. Tiklīdz VSAA no Valsts ieņēmumu dienesta saņem informāciju, ka pensionārs strādā, izmaksātā pensija tiek reģistrēta kā nelikumīgi saņemta un tā jāatmaksā valstij.

– Vai e-portālā iespējams uzzināt savu prognozējamo pensiju?

– Portālā www.latvija.lv ir iespējams regulāri sekot, kā katra mēneša iemaksas un apdrošināšanas stāžs ietekmē prognozējamo pensiju. Šī prognoze ļauj katram cilvēkam sekot, kā izmaiņas pensiju likumdošanā skar konkrēti viņu, viņa pensiju, kas ir daudz ietekmīgāk nekā vispārīga informācija un vidējie statistiskie dati. Pensijas prognoze palīdz sekot savai apdrošināšanas vēsturei un saprast nākotnes izredzes uz pensiju.

– Ne mazums iedzīvotāju šobrīd strādā ārzemēs un daļu pensijas nopelna tur. Vai tas atmaksāsies? 
pensijas_16

– Tiem cilvēkiem, kas strādā legālu darbu citā Eiropas Savienības valstī vai valstī, ar kuru Latvijai noslēgts sociālās drošības līgums, šo darbu ņems vērā, piešķirot pensiju, – ja maksāti nodokļi, par nostrādāto laiku viņi saņems arī tās valsts pensijas daļu. Šobrīd jau ir gadījumi, kad ārvalstīs nopelnītā pensijas daļa ir pat lielāka par Latvijā piešķirto valsts pensiju.

Nozīme ir tam, ka tiek summēts apdrošināšanas stāžs, kas vajadzīgs gan vienai, gan otrai valstij. Piemēram, Latvijā, lai pieprasītu pensiju, minimālais darba stāžs pašlaik ir 10 gadi. Ja iedzīvotājs te nostrādājis astoņus gadus, bet citā ES valstī pārējos gadus, stāžs summējas un cilvēks iegūst tiesības uz vecuma pensiju Latvijā. Par citā valstī nostrādātajiem gadiem tiks aprēķināta tās valsts pensijas daļa. Pēc pāris gadiem Latvijā tiks palielināts minimālais gadu skaits, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju.

– Vai sociālās apdrošināšanas budžets pildās tikpat veiksmīgi kā valsts pamatbudžets?

– Pašreizējās tendences iepriecina, jo vasaras mēnešos iekasētā sociālās apdrošināšanas iemaksu summa pārsniedz izmaksas. Kopš maija speciālā budžeta deficīts nepalielinās. Protams, uzkrātās rezerves jeb speciālā budžeta atlikums krīzes laikā ir samazinājies. Bet ne tik strauji, kā bija domāts. Šā gada laikā no uzkrājuma iztērēti 53 miljoni. Gada sākumā uzkrājums bija 297 miljoni, bet tagad 244 miljoni.

Plānojot 2013. gada budžetu, ir aplēsts, ka iespējamais deficīts ir tikai ap 5 miljoniem latu. Ja turpināsies pozitīvās ieņēmumu tendences, iespējams, aizņemšanās nebūs vajadzīga. Pasākumi, kas tika veikti, lai sabalansētu budžetu, kaut arī iedzīvotājiem bija nelabvēlīgi, savu mērķi ir sasnieguši – sociālās apdrošināšanas budžets ir stabilizējies.

 

Vecuma pensijas apmērs (kopā ar piemaksu) un saņēmēju skaits

< = 50.00 404
50.01 – 100.00 28 052
100.01 – 200.00 346 118
200.01 – 300.00 70 648
300.01 – 400.00 12 574
400.01 – 500.00 5078
500.01 – 600.00 2548
600.01 – 700.00 1412
700.01 – 800.00 861
800.01 – 900.00 513
900.01 – 1000.00 300
1000.01 – 1100.00 273
1100.01 – 1200.00 182
1200.01 – 1300.00 163
1300.01 – 1400.00 113
1400.01 – 1500.00 67
1500.01 – 2000.00 202
2000.01 – 2500.00 59
2500.01 – 3000.00 9
3000.01 – 3500.00 4
3500.01 – 4000.00 1
4000.01 – 4500.00 1
4500.01 – 5000.00 1

Avots: VSAA

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+