×
Mobilā versija
°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
30. septembris, 2015
Drukāt

Starpsaucieni. Gunta Ščerbinska replikas (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Visi, kas grib reformas, atvadīsies no politiskās skatuves.” Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kritizējot jaunu administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu (“Diena”).

G. Š.: “Šveika cienīga atziņa. Tad jau pie vienām sāpēm līdz ar novadu reformu jāceļ arī akcīze alum, jo, kā to jau pirms 100 gadiem atzīmējis Jaroslavs Hašeks – ja valdība ceļ cenu alum, tā otrā dienā krīt. Tiesa, atšķirība ir tā, ka Hašeks bija komunists, bet Brigmanis – zaļzemnieks.”

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

“Jā, tas ir attiecināms [uz pašvaldību avīzēm], bet tas nenozīmē, ka to vajag aizliegt. Tad jau vispār jāaizliedz komercreklāma un visi citi paņēmieni, ar kuriem tas, kurš radījis kādu produktu, saka kaut ko labu par to.” Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, laipojot starp jēdzieniem “pozitīva” propaganda un “politikas advokatūra”, jautājumā, vai pašvaldību izdotās avīzes ir propaganda (“Radio Baltkom”).

G. Š.: “Tad jau arī Saeimai, Ministru kabinetam un Valsts prezidentam pienākas pa savai Vislatvijas avīzei, lai par nodokļu maksātāju naudu dižotos ar saviem darbiem. Bet, kā redzam no kaimiņvalsts piemēra, vēl efektīvāk, ja visi izdevumi kā viens ir viena līdera politikas advokatūra.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Aizmirsu piebilst, ka ideju par Latvijas teritoriālā iedalījuma atjaunošanu bijušo rajonu izskatā (ar iespējamām korekcijām atsevišķos pamatotos gadījumos) par pamatotu uzskatīja arī bijušais Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

  2. Atvadīties no politiskās skatuves vajadzētu tiem, kas iestājas pret acīmredzami un steidzami nepieciešamām reformām.
    Manuprāt, rajonu likvidēšana un Latvijas saskaldīšana ekonomiski impotentās ‘sīksaimniecībās’ bija gadsimta lielākā muļķība un noziegums, kuru tagad varbūt ‘pārsitīs’ tikai gaidāmā nelikumīgo musulmaņu brīvprātīgā uzņemšana.
    Rajoni bija pilnveidojušies vairāku gadu desmitu laikā. Rajonu centri bija lielākas vai mazākas pilsētas, pēc kurām tos uz kartes spēja sameklēt pat pamatskolnieks, kurās bija pašvaldības iestādes, tiesas, izglītības un medicīnas iestādes, ugunsdzēsēju un glābšanas dienesti, sociālie dienesti, autoostas, atbilstīgi veidots ceļu tīkls, katram rajonam bija savs pasta un stacionārā telefona kods.

    To sagraut varēja tikai pilnīgs neprātis vai ļaundaris. Liekas, ka šajā procesā piedalījās gan vieni, gan otri. Tagad viens otrs novads ir tik vārgs, ka nodokļos nespēj saviem deputātiem algas nopelnīt un 100 metru ceļa noasfaltēšana ir nepārvarama problēma. Kādi tur var būt projekti, kāda attīstība? Izņēmums ir lielie novadi, kas izveidoti ap vēsturiskajiem rajonu centriem (Kuldīgas, Tukuma, Cēsu, Valmieras novadi).
    Dabiski, ka apvienošanās (atgriešanās pie rajonu iedalījuma) ir akūti nepieciešama un pēc iespējas ātrāk, kamēr vēl nav sagrauts pilnīgi viss, piemēram, rajonu tiesas. Ja ir alerģija pret pašu vārdu ‘rajons’, var tos pārdēvēt kaut par kantoniem. Ne jau nosaukumā ir būtība.
    Tik pat dabiski, ka daudzu mazo novadu deputāti tam pretosies, jo tās varbūt ir gandrīz vai vienīgās darbavietas šajos novados. Tāpēc nekāda brīvprātīga apvienošanās, izņemot kādus retus gadījumus, nav iedomājama.
    Taču nav saprotams, kāpēc tam pretojas Brigmanis. Ja vien ZZS nav kādi savtīgi apsvērumi.
    Jaunu, mākslīgi veidotu 49 novadu + 9 pilsētu vai 29 sadarbības teritoriju iedalījuma veidošana būtu tikai pāreja no pašreizējā murga uz viena vai otra paveida citu murgu.
    Vai tiešām vajadzīgi jauni dārgi eksperimenti, vai jāgudro jauns ritenis, ja tas jau mums bija, gadu desmitiem sekmīgi vēlās, līdz tam pielika akmeni priekšā un ievēla glupības grāvī?

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Laikam jau Anonymousi ir vairāki! Bieži lasu šī autora (u?) domas un daudz kam nepiekrītu.
      Šoreiz ir desmitniekā! Liels paldies par komentāru un, lūdzu, nosūtiet kopiju Saeimas priekšsēdētājai DARBAM.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+