Starpsaucieni. Egila Līcīša replikas 4
“Bieži vien latvieši sevi šausmīgi noliek. Kad paklausās Saeimas debates, var likties – kur gan mēs dzīvojam, lai gan patiesībā esam ceturtajā desmitā pēc dzīves līmeņa starp 220 valstīm. Mums nav par ko kaunēties. Drīzāk jābūt lepniem par savu valsti un jāiet tikai uz priekšu. Mūsu nelaime drīzāk ir cita. Ja mums kaut kā nav, tad gribam, lai jau rīt tas būtu.” Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) intervijā avīzei “Neatkarīgā”
E.L.: “Ko lai dara, vēl tikai 25 gadi, kā ārā no Padomju Savienības, un Rietumu skatlogā redzamais – ne viss pa kabatai. Bet ne viss ir zelts, kas spīd.”
“Ir vēlēšanas, to rezultātā politiķi iegūst mandātu noteiktā veidā rīkoties tautas vārdā, un, ja tauta neiebilst pret viņu lēmumiem, varam uzskatīt, ka attiecīgu rīcību un priekšlikumus sabiedrība akceptē. Jo neviens jau neliedz sabiedrībai teikt: nē, mēs tā nedarīsim. It īpaši Latvijā, kur sabiedrībai ir ļoti plašas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, sākot ar priekšlikumu izteikšanu par Ministru kabineta dienas kārtībā esošajiem jautājumiem un līdz pat tautas nobalsošanai.” Politologs Jānis Ikstens sarunā ar laikrakstu “Diena”
E.L.: “Teiktajam sekos papildinājums. Profesors Ikstens pievienos to cilvēku sarakstu, kuriem ir “ļoti plašas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu”.”
