Mobilā versija
°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
4. novembris, 2015
Drukāt

Starpsaucieni. Gunta Ščerbinska replikas

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības ministrs Guntis Belēvičs

“Es faktiski tādas neveiksmes nesaskatu šādu iemeslu dēļ – esmu tajā pārliecībā, ka nav jāuzvar katrā kautiņā, ir jāuzvar karā.” Veselības ministrs Guntis Belēvičs, atbildot uz žurnālistes Māras Libekas jautājumu par neveiksmēm un kļūdām ministra darbībā (“Latvijas Avīze”)

G. Š.: “Tomēr viens nav karotājs. Lai uzvarētu kaujā, nepieciešams gan uzticams karaspēks, gan sabiedroto atbalsts. Belēvičam, šķiet, nav ne viena, ne otra. Mediķu armija dumpojas, bet premjere veselības ministru par katru lēmumu sauc uz paklāja.”

 

 

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Šis politkorektums mūs piebeigs. Tā ir mūsdienu cenzūra, un ar katru dienu kļūst vairāk tēmu, par kurām politkorekti ir neko neteikt.” Dzejnieks Jānis Rokpelnis (“NRA”)

G. Š.: “Tomēr cilvēka tieksme pēc vārda brīvības ir neremdināma. Padomju laikā cenzūru centās apiet virtuves pļāpās vai runājot mākslas valodā. Iepretī šābrīža politkorektuma sērgai stāv visatļautība interneta komentāros un sociālajos tīklos. Cilvēki lauzīsies kaut uz Mēnesi, ja tur būs vienīgā iespēja pateikt to, ko domā.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+