×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
11. novembris, 2015
Drukāt

Starpsaucieni. Gunta Ščerbinska replikas (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Edvīns Inkēns

“Nākotnei jādefinē – vai tikai tāpēc, ka gribam lētu darbaspēku, mums jāzaudē eiropeiskā identitāte un arī civilizācija. Vienīgā iespēja Eiropas aizsardzībai ir nelaist iekšā cilvēkus, kas pārstāv citu reliģiju un kultūru.” Bijušais politiķis, žurnālists Edvīns Inkens (“Latvijas Avīze”)

 

G. Š.: “Ironisks kūlenis. Satraukums par eiropeiskās identitātes glābšanu tagad skan no tā paša cilvēka mutes, kurš vēl 1989. gadā tautas skaitīšanā uzdevās par arābu.”

 

 

 

Foto-LETAFoto-LETA

“Šobrīd satiksmes nozare ir bez sava ministra, un tas nekad neveicina attīstības projektus. Nevar ilgi gaidīt un meklēt ministru kaut kad pēc budžeta [pieņemšanas] vai vēlāk.” Liepājas mērs Uldis Sesks (“Rietumu Radio”)

G. Š.: “Tomēr taktiska gudrība māca: ja jauno satiksmes ministru ieceļ pēc budžeta apstiprināšanas, tas ļauj viņam cauru gadu slikto ceļu stāvokli norakstīt uz lēmumiem, kas pieņemti pirms viņa.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Biju šokēta par Inkena interviju,jo lasīju mēdijos,ka viņš bija VDK darbonis.Lai gan arī lasīju,ka tiem čomiem bija atļats muldēt vairāk kā citiem lai izprovocētu.

  2. humoriņš jau aizraujošs …

    Jautājumi Ščerbinskim : kāpēc čukča varēja izvēlēties tautību “latvietis”, bet latvietis – “arābs” nē ?
    Vai “neredzam” protestu ???
    Aizstāvam latvietības iznīcināšanu ???

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+