Tauku nodoklis
. Dānija pērn oktobrī pirmā pasaulē ieviesa tā saucamo tauku nodokli pārtikas produktiem. Tāpēc ka 47% dāņu ir liekais svars, bet 13% ir aptaukojušies. Jāpiemaksā 16 dāņu kronas (pusotra lata) par kilogramu tauku pārtikā, kurā tauku saturs pārsniedz 2,3%. Sviesta paciņas cena pieauga par 20 santīmiem.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 6

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Saskaitot produktu taukus kopā, Dānijas lielākais vairumtirgotājs FDB pārdeva par sešām tonnām mazāk tauku, valsts nodokļos papildus ieguva 120 miljonus latu, bet… dāņi nav kļuvuši veselīgāki. Tagad, tieši pēc gada, tauku nodoklis noņemts. Kreisā valdība, kas atcēla labējās valdības uzlikto nodokli, sakās domājam, kā citādi cīnīties pret aptaukošanos un pagarināt iedzīvotāju mūža ilgumu. Varbūt svērties pie ģimenes ārsta un nodokli uzlikt tieši iedzīvotājiem par lieko svaru?

“Krievi – tie ir 21. gadsimta ebreji. Ja būs Kristus otrā atnākšana, tad Kristus būs krievs pēc tautības. Tik daudz ciešanu krieviem nācies izciest pēdējā laikā. (..) Krievijā drīz jārodas lielam rakstniekam. Man ir sajūta, ka tas parādījies nevis Maskavā vai provincē, bet gan Kazahstānā, Ukrainā vai Latvijā – tur, kur uz krievu valodu vislielākais spiediens.”

Kokteilis

VIDEO. “Ja es, uz veikalu braucot, iekāpju Teslā, nevis “zaporožetā”…” Daugaviņš izsakās par Kariņa skandālu

Izvirzi savu labklājību pirmajā vietā! Horoskopi 20. aprīlim

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Georgijs Prjahins, Krievijas izdevniecības “Hudožestvennaja literatura” galvenais redaktors, 
uzstāšanās laikā Rīgā 30. oktobrī

I.B.: “Kamēr Krievija pati radīs ciešanas un tad gaidīs mesiju – vienalga, caru, patvaldnieku vai dižgaru rakstnieku, – tikmēr nepienāks Prjahina paša gribētā Krievijas atdzimšana.”

“Pārstrādātais budžeta piedāvājums ir neliels solis uz priekšu, bet mums ar to nepietiek. Mēs vēlamies skaidrāku lauksaimniecības subsīdiju samazinājumu modeli.”

Birgita Olsone, Zviedrijas ES lietu ministre

I.B.: “ES donorvalstu prasība samazināt ES septiņu gadu budžetu par 50 miljardiem eiro un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermana van Rompeja vēl lielākais grieziens par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu) būtu pieņemami, ja donorvalstis apņemtos samazināt tiešmaksājumus saviem lauksaimniekiem līdz Latvijas līmenim. Gan budžets ietaupītos, gan vienotais tirgus sāktu reāli darboties arī lauksaimniecībā.”