Mobilā versija
+1.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
7. jūnijs, 2017
Drukāt

Starptautiskā forumā “Stratēģiskā partnerība 1520” uzsver Latvijas priekšrocības kravu pārvadājumos no Eirāzijas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Piedaloties starptautiskā forumā „Stratēģiskā partnerība 1520”, kas šonedēļ norisinās Sočos, VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš uzsvēra Latvijas priekšrocības topošā Ziemeļu-Dienvidu tranzīta koridora izveidē un LDz lomu Āzijas kravu nogādāšanā uz Rietumeiropu un Skandināviju.

Foruma laikā E.Bērziņš jautājumus par Latvijas līdzdalību šī maršruta izveidē pārrunāja arī ar Dagestānas pārstāvniecības Maskavā vadītāju Dmitriju Duboviku. Dagestānai vadoša loma koridora izveidē, tādēļ minētā tikšanās ir stratēģiski nozīmīgs solis. Savukārt dienas noslēgumā E.Bērziņam paredzēta tikšanās ar Krievijas dzelzceļa vadītāju Oļegu Belozerovu, lai pārrunātu sadarbību.

Šopēcpusdien E.Bērziņš piedalījās foruma „Stratēģiskā partnerība 1520” sesijā „Tranzīts 1520 – izaicinājumi starptautiskajai loģistikai”. Šajā paneļdiskusijā Krievijas, Irānas, Indijas un citu valstu transporta nozares pārstāvji iepazīstināja ar stratēģiskajām prioritātēm jaunu maršrutu izveidē Eirāzijas teritorijā, tostarp akcentējot Ziemeļu-Dienvidu koridoru, kas tiek veidots no Indijas uz Eiropas ziemeļdaļu, provizoriski ietverot arī Latviju.

„Viena no LDz prioritātēm ir dalība Ziemeļu-Dienvidu transporta koridorā, un, kā zināms, patlaban notiek darbs pie multimodāla maršruta izveides Indija-Irāna-Azerbaidžāna-Krievija, kā rezultātā kravas no Indijas operatīvi varēs nogādāt arī tālāk uz Eiropu. Latvijai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu, šajā transporta koridorā ir nozīmīga loma. Koridora prioritāti apliecina arī šī gada sākumā notikušās vizītes Irānā un Indijā un dalība šajās valstīs notikušajās starptautiskajās transporta un tranzīta izstādēs,” uzrunā pauda LDz prezidents.

Iepazīstinot foruma dalībniekus ar konteinervilcienu pārvadājumiem, E.Bērziņš informēja, ka LDz ir koncentrējies uz diviem maršrutiem – „Baltika-Tranzīts”, kas nodrošina kravu pārvadājumus no Baltijas uz Kazahstānu un Centrālāzijas valstīm, kā arī konteinervilciena „ZUBR” pārvadājumiem, kas nogādā kravas maršrutā Latvija-Baltkrievija-Ukraina-Melnā jūra. Abiem maršrutiem ir attīstības perspektīva – pagājušajā gadā maršruts „Baltika-Tranzīts” tika paplašināts līdz Dostikai un Altinkolai, tādējādi izveidojot funkcionējošu transporta koridoru no Latvijas uz Ķīnu. Savukārt vilciena „ZUBR” maršrutu plānots pagarināt līdz Turcijai, līnijā iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju.

LDz prezidents uzsvēra, ka iesaistīšanās Eirāzijas transporta koridoru attīstīšanā patlaban ir viena no Latvijas transporta un loģistikas nozares prioritātēm. Būtiska loma ir Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam un ērtajam jūras ceļu savienojumam ar Rietumeiropu un Skandināviju, kas garantē operatīvu kravu nogādāšanu galamērķī. E.Bērziņš uzsvēra, ka ir jāņem vērā arī kravu nogādāšanas operativitāte – ja pa jūras ceļu nepieciešamas vismaz 45 dienas, tad, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru, krava no Eirāzijas galamērķī nonāk mēnesi ātrāk. Turklāt uz Skandināviju un Rietumeiropas ostām kravas iespējams nogādāt 24-48 stundu laikā.

Apliecinot Latvijas aktīvo darbību Eirāzijas kravu pārvadājumu jomā, E.Bērziņš pieminēja divus konteinervilcienu sastāvus, kas maijā no Rīgas caur Kazahstānu devās uz Ķīnas pilsētu Kašgaru, tādējādi apliecinot Latvijas spēju nodrošināt pārvadājumus arī pretējā virzienā – ne tikai no Āzijas uz Eiropu.

Savukārt stāstot par „Rail Baltica” projektu, kurā iesaistījušās visas trīs Baltijas valstis, E.Bērziņš informēja, ka Pierīgā – Salaspilī, ir plānots veidot loģistikas parku, kurā sastapsies 1520 un 1435 mm platuma dzelzceļa līnijas, tādēļ šis loģistikas parks varētu kļūt par nozīmīgu mezglu kravu pārvadājumu apstrādē.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+