Pasaulē
Eiropa

Zviedrija ugunsgrēka dzēšanā šovasar saņēma vislielāko ES atbalstu 16


Francijas ugunsdzēšamais lidaparāts “Bombardier 415” nolaižas Svegā. Pavisam tādas bija divas no Francijas, kā arī Itālijas un Portugāles ugunsdzēšanas lidmašīnas, kas visas Zviedriju jau atstājušas.
Francijas ugunsdzēšamais lidaparāts “Bombardier 415” nolaižas Svegā. Pavisam tādas bija divas no Francijas, kā arī Itālijas un Portugāles ugunsdzēšanas lidmašīnas, kas visas Zviedriju jau atstājušas.
Foto – MATS ANDERSSON/AFP/LETA

Šī vasara Zviedrijā bija karstākā, kāda jelkad bijusi 260 gados. Jūlija beigās, kad dažādās vietās valstī vienlaikus plosījās 75 ugunsgrēki, ES nāca palīgā ar plašāko atbalstu, kādu Zviedrija jelkad piedzīvojusi, piemēram, tika norīkotas speciāli aprīkotas lidmašīnas no Francijas, Itālijas un Portugāles, helikopteri no Vācijas, Lietuvas, Norvēģijas, kā arī 130 poļu, 53 vācu, 60 franču un dāņu ugunsdzēsēji ar atbilstošu ekipējumu. Kā atzīmē zviedru prese, dzēšanas darbus ievērojami apgrūtināja ne tikai plašie ugunsgrēki, ārkārtējais karstums, bet arī Zviedrijas nevienmērīgais un sarežģītais reljefs – gandrīz puse valsts teritorijas atrodas 100 – 400 m virs jūras līmeņa, kas daudzviet apgrūtināja piekļuvi.

 

Bīstamais kokteilis

Daudzi ar cerībām gaidīja lietu, bet pirms nedēļas nolijušais lietus atvieglojuma vietā atnesa papildu raizes. Ņemot vērā ilgstošo karstumu un sausumu, neskaitāmie zibens uzliesmojumi, kas sasniedza zemi kopā ar lietu, veidoja bīstamu kokteili un ugunsbīstamību tikai palielināja. Zviedrijas glābšanas dienesti nāca klajā ar paziņojumu – būt īpaši vērīgiem, uzturoties laukā vai pastaigājoties mežā, un brīdināt dienestus par ievērotajām oglītēm dabā, kas varēja rasties pēc zibens spērieniem.

Septītajā augustā tieslietu un iekšlietu ministrs Morgans Johansons uzsvēra: šīs vasaras karstums un sausums ir vēl viens sāpīgs atgādinājums par klimata pārmaiņām, tāpēc Zviedrijas valdībai ir jāpārdomā un jāgatavojas šādām ārkārtas situācijām. Darbu sarakstā ministrs minēja premjerministra vadītu Drošības padomes izveidošanu, apmācītu ugunsdzēsēju skaita palielināšanu par 500 līdz 850 cilvēkiem gadā, kā arī papildu dažāda veida ekipējuma un nepieciešamā aprīkojuma iepirkšanu ugunsgrēku dzēšanas vajadzībām.

Izsakot pateicību ugunsdzēsējiem no Norvēģijas, Dānijas, Somijas un citām valstīm, ministrs paziņoja, ka Zviedrijai un citām valstīm ārkārtas situācijās jāizmanto šādiem nolūkiem paredzētie ES finanšu līdzekļi. Jāatzīmē, ka palīdzības saņēmēja statuss Zviedrijai ir nepierasta pieredze, jo līdz šim Zviedrija ir bijusi tā, kas steidzas palīgā citām valstīm.

Kā atzīmēja ministrs, karstā vasara, kas aizsākās ar nepieredzētu siltuma vilni jau maijā, ir brīdinājuma signāli par ievērojamām klimata pārmaiņām. Kā visspilgtākais piemērs tika minēts piedzīvotais 25 grādu karstums Kibnekaisē (Zviedrijas augstākā virsotne 2106 m valsts ziemeļrietumos), kur vidējā temperatūra līdz šim ir bijusi 17 grādi.

Situācija bija ārkārtēja arī daudzās citās komūnās visā Zviedrijā. Piemēram, rūpējoties par iedzīvotāju drošību Ljusdalas komūnā (Zviedrijas vidusdaļā), glābšanas dienesti vienu daļu cilvēku evakuēja ugunsbīstamības dēļ. Jau pagājušo vasaru, kā man stāstīja aculiecinieki, Dorotea komūnā varēja redzēt sirreālistiskas ainas, kad ūdenstilpēs no pārmērīgā siltuma dreifēja simtiem beigtu zivju.

 

Īpaši apmācīti suņi – ugundzesēji

Šīs vasaras ugunsgrēki bija plašākie, ko Zviedrija ir piedzīvojusi, un tas valstij maksāja 25 000 hekt­ārus meža 14 dienu periodā. 2014. gadā Zviedrijā izdega 14 000 hektāru meža. Kā brīdina eksperti, bīstami ir ne tikai ugunsgrēki, bet arī to radītās sekas – ugunsgrēku izraisītie dūmi.

Kamēr ministrs Morgans Johansons runā par valdības veicamajiem darbiem ārkārtas situācijās, Mallina Killesjo no Nisturpas Zviedrijas vidienē ir sākusi speciālus apmācību kursus suņiem, lai pēc ugunsgrēkiem atrastu kvēlojošas ogles. “Tā ir unikāla apmācība, un mēs esam pirmie, kas to piedāvā,” saka apmācību iniciatore. Viņa cer, ka rudenī apmācītie suņi saņems sertifikātus. Interese ir liela, un apmācībām jau pieteikušās nākamās 27 ekipāžas.

 

Teju 2000 eiro sods par grilēšanu

19 500 kronu (1 878,88 EUR) un 5 gadi policijas uzskaites reģistrā par noteikumu neievērošanu – tik lielu sodu nāksies maksāt 42 gadus vecam vīrietim no Ohusas par grilētajām desiņām. Soda bardzība vien norāda, cik ārkārtēja ir ugunsbīstamība Zviedrijā.

Pilnīgs “grilēšanas” aizliegums ārkārtējā sausuma dēļ tika ieviests Skonē, kurā atrodas arī pieminētā Ohusa, bet no 25. jūlija – visā Zviedrijas teritorijā.

Pārspējot visus iepriekšējos siltuma rekordus, ārkārtējais siltums veicinājis ūdens uzsilšanu pāri 20 grādiem. Nepierasti siltais ūdens patīk ne tikai peldētājiem, bet arī vibrionu baktērijām, kas parasti mājo Meksikas līcī un Karību salās. Kā ziņo Hallandes vietējie mediji, viens no diviem ar vibriozi inficētajiem pacientiem ir miris. Zviedrijas Sabiedrības veselības inspekcija iesaka atturēties no peldēšanās ezeros un jūrā cilvēkiem ar brūcēm, kā arī vecākiem cilvēkiem, bērniem un cilvēkiem ar pavājinātu imunitāti.

Kaut Zviedrijā savvaļas ugunsgrēki nav rimuši, tiem mazinoties, valsti jau atstājuši Francijas, Itālijas un Vācijas ugunsdzēsēji, kas bija ieradušies palīdzēt to dzēšanā. Dānijas un Polijas karavīri pēdējie šomēnes atstāja Zviedriju. Izdeguši meži aptuveni 25 000 ha platībā, kas ir 18 reižu vairāk nekā Valdgalē. Bet nu Zviedrijā sākusies cita sērga – masveida automašīnu dedzināšana.

 

Ieguvēji no ugunsgrēka

Ieguvēji šajā ārkārtas situācijā ir Vides jeb Zaļo partija un saldējumu tirgotāji.

Pēc jaunākajām sabiedrības viedokļu aptaujām, kas tika publicētas laikrakstā “Metro”, pieaudzis atbalstītāju skaits Vides jeb Zaļo partijai, kuras vēlēšanu trumpis ir dabas un klimata jautājumi. Aptaujas rezultāti uzskatāmi pierāda, ka pēc ārkārtējās sausās un karstās vasaras potenciālie vēlētāji pastiprinātu uzmanību pievērsuši partijām, kuras savās programmās ietvērušas vides jautājumus.

Ieguvēji numur divi šajā vasarā ir arī saldējuma tirgotāji. Pēc “Expressen” datiem, zviedri esot otrie lielākie saldējuma patērētāji Eiropā (aiz somiem) – 10 litri saldējuma gadā uz vienu iedzīvotāju – un šogad saldējuma pārdošanas apjomi ir pieauguši pat par 30%, salīdzinot ar pagājušo vasaru, kā ziņo laikraksts “Express”.

LA.lv