Kultūra
Mūzika

Starptautisko zvaigžņu festivālu noslēgs reti atskaņots opuss izcilā izpildītāju sastāvā0

Foto: Jānis Vecbrālis

Sestdien, 16. martā, pulksten 18 ar monumentālo, reti atskaņoto angļu mūzikas klasiķa Edvarda Elgara opusu – oratoriju “Gerontija sapnis” noslēgsies 27. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls, LA.lv uzzināja koncertzālē “Lielais dzintars”.

Līdzās Liepājas Simfoniskajam orķestrim Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” muzicēs Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”.

Par Liepājā gaidāmo koncertu Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis teic: “Gaidāms brīnišķīgs zvaigžņu sastāvs! Pasaulē nav daudz tādu koru, kas tiktu novērtēti tik augstu, cik novērtēts ir Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”. Koris tiek aicināts uz prominentākajiem festivāliem un koncertzālēm Eiropā, Amerikā un visā pasaulē. Kopā ar viņiem mums būs liels gods un prieks klausītājiem atklāt Liepājas koncertzāles spēku, jaudu un skanējumu visā pilnībā, jo “Lielais dzintars” akustiski veidots tieši šādam vērienam – koncertiem ar lielu kori balkonā, pilnu orķestra sastāvu un solistiem.”

Koncertu jo īpašāku vērtīs gados jaunais, bet jau ļoti slavenais igauņu diriģents Risto Josts, kurš diriģējis daudzus ievērojamus orķestrus Eiropā un Āzijā. “Lielajā dzintarā” Josts uzstāsies pirmo reizi.

Pirmo reizi Liepājas koncertzālē uzstāsies arī gados jaunā, bet jau atzinību izpelnījusies soliste, mecosoprāns Tūri Dede no Igaunijas un nopelniem bagātais solists, tenors Marks Vilde no Skotijas.

Komponista Edvarda Elgara 1900. gadā Birmingemas festivālam komponēto oratoriju “Gerontija sapnis” uzskata par meistara izcilāko veikumu. Savukārt pašu Elgaru par vienu no nozīmīgākajām personībām Anglijas mūzikā 19. un 20. gadsimta mijā, kurš ar savu skaņdarbu starptautiskajiem panākumiem Apvienotajai Karalistei ļāva atgūt gadsimtiem ilgi zaudētās pozīcijas Eiropas klasiskās mūzikas laukā.

“Gerontija sapņa” pamatā izmantota kardināla Džona Henrija Ņūmena poēma par dievbijīga cilvēka dvēseles ceļu no nāvesgultas līdz stāšanās brīdim Dieva priekšā un nonākšanai šķīstītavā. Komponists raksta: “Darba ideja ir universāla, bet tajā pašā laikā tik personiska, ka skar ikvienu no mums.”

Vērienīgais opuss ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē dzirdams reti. Iepriekš to koris “Latvija” kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņoja 2000. gadā, kad apritēja 100. gadskārta kopš skaņdarba sarakstīšanas.

LA.lv