Foto – Dainis Bušmanis

Starta šāviens absolventu reģistram 0

“Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs gan papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas,” tā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis komentējis valdības lēmumu apstiprināt noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu studējošo un absolventu reģistru. “Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos bal-stītu informāciju par studiju programmām.”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Taču tik ļoti slavētā un jau sen solītā studējošo un absolventu reģistra izveide krietni aizkavējusies. Noteikumiem, kas regulēs reģistra tapšanu, saskaņā ar Saeimā lemto vajadzēja būt gataviem jau pagājušajā ziemā, bet izstrāde un saskaņošana ievilkās, līdz ar to valdība noteikumus apstiprināja tikai vakar.

Absolventu reģistrs taps, pamatojoties uz pagājušā gada izmaiņām Augstskolu likumā. Tās paredz, ka studējošo un absolventu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas daļa. Datus par studentiem un absolventiem reģistram sniegs augstskolas. Datu bāzē plānots iekļaut arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem, ko savukārt sniegs Valsts ieņēmumu dienests un Nodarbinātības valsts aģentūra.

Vērtēt varēs pēc diviem gadiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Plānots, ka dati par studējošajiem augstskolām būs jāapkopo un jāiesniedz jau līdz šā gada beigām, bet dati par 2017. gada absolventiem – līdz nākamā gada aprīlim. Taču apkopota un publiski pieejama informācija varētu būt tikai 2019. gada nogalē. Tas nozīmē, ka pieņemt lēmumu par studiju izvēli, izvērtējot augstskolu absolventu nodarbinātību un turību, vidusskolu absolventi varēs tikai pēc diviem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji sola reģistra datus ņemt vērā, arī plānojot augstākās izglītības politiku. Iecerēts, ka dati par absolventiem tiks uzkrāti desmit gadus pēc augstskolas pabeigšanas un tos apstrādās Centrāajā statistikas pārvaldē.

Augstskolu pārstāvji pret ieceri veidot šādu reģistru sevišķi skaļi nav iebilduši, kaut gan kurnēšana ir bijusi. Viens no iemesliem: datu apkopošana un iesniegšana Valsts izglītības informācijas sistēmai var prasīt papildu izmaksas. Pagājušā gada nogalē Saeimas atbildīgajā komisijā pat izskanēja, ka lielākajām augstskolām datu apkopošana varētu izmaksāt 19 000 eiro. Tagad Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts atzīst, ka izmaksas tomēr nav zināmas. Augstskolu situāciju atvieglo tas, ka IZM pieļauj datu iesniegšanu dažādos formātos. Tas nozīmē, ka visām augstskolām nav nepieciešams ieviest kādu vienādu datorprogrammu. Tomēr daļai augstskolu, iespējams, nāksies iepirkt ārpakalpojumu datu apkopošanai un tad izmaksas būs gana lielas.

Augstskolu likums nosaka, ka datu iesniegšana jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem. To paredz arī vakar pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, taču papildfinansējums augstskolām saistībā ar reģistra veidošanu nav paredzēts. Tām būs jāorganizē datu sniegšana jau esošā finansējuma ietvaros. IZM gan arī norāda, ka augstskolām iespējams pieteikties struktūrfondu finansējumam programmā “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” e-risinājumu attīstībai.

Dati būs jāsniedz arī privātām augstskolām, kuras valsts finansējumu nesaņem. Taču Biznesa augstskolas “Turība” rektors un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis teic: “Turības” gadījumā datu apkopošana būtiskas izmaksas neradīs. Viņu vairāk uztrauc tas, kā, apkopojot datus par studentiem un absolventiem, tiks nodrošināta personas datu aizsardzība.

Kas paliks neredzams?

A. Baumanis norāda: pilnu ainu par absolventu noderību valsts tautsaimniecībā reģistrs tomēr nesniegs. “VID dati parādīs, kuru augstskolu absolventi ir darba ņēmēji, bet neparādīs, kuri absolventi biežāk ir darba devēji. Reģistrs neparādīs tos, kas saņem dividendes. Tāpat nebūs redzams, kur strādā un cik pelna tie, kuri strādā ārzemēs. Reģistrs neparādīs arī to, cik noderīgi savās zemēs darba tirgū ir tie ārvalstnieki, kas studējuši Latvijā,” spriež A. Baumanis. Vienlaikus viņš atzīst: ja valsts finansē augstskolas, tai ir tiesības zināt, kāds ir absolventu pienesums valsts ekonomikai. Citādi Izglītības un zinātnes ministrija pat lāgā nezinot, kuru pedagoģijas studiju programmu absolventi strādā skolās un kuri met tām līkumu.

Reklāma
Reklāma

J. Bernāts piebilst, ka ir bažas par to, ka dati par absolventu nodarbinātību un ienākumiem būs jāpublicē augstskolu tīmekļa vietnēs. Ja šie dati tikšot publicēti bez skaidrojuma, “tas var atstāt neprognozējamu ietekmi uz vidusskolu absolventu nenobriedušajiem prātiem”. Piemēram, jaunieši varētu masveidā izvēlēties studēt kādu jomu, kas šobrīd gan ir labi atalgota, bet pēc dažiem gadiem tāda vairs nebūs. Viņš uzskata: lai reģistrs būtu pilnīgāks, tajā jāiekļauj ziņas arī par profesionālo izglītības iestāžu absolventiem.