“Stāstām amerikāņiem par Latviju” 0
“Kad ciemojamies Latvijā, radinieki mums iedod sakrātās “Latvijas Avīzes”, tās atvedam uz Ameriku un dodam lasīt saviem radiem un draugiem. Viņi izlasa un dod atkal tālāk citiem,” stāsta Ohaio štatā dzīvojošie Anda un Kārlis Šteinmaņi.
Kārļa vecāki līdz Otrā pasaules kara bēgļu laikam ir dzīvojuši Ventspils pusē, tāpēc arī viņa runā saklausu ventiņu dialektu.
Šteinmaņa kungs ASV par advokātu ir strādājis visā pasaulē pazīstamajā uzņēmumā “Procter&Gamble”, vadījis lielu departamentu. Viņš atceras, kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mēginājis pierunāt “Procter&Gamble” vadītājus izveidot Latvijā kādu šā uzņēmuma ražotni: “Taču tajā laikā atbilstīgi Latvijas likumiem ārzemju firmas nedrīkstēja pirkt zemi, varēja tikai dabūt nomā uz 99 gadiem. Bet mana kompānija nekad nav gribējusi likt fabriku tādā vietā, kur zeme pašiem nepieder.”
Kārlis jau astoņus gadus ir pensijā, taču, tā kā jau 2001. gadā viņam uzticēts Latvijas goda konsula amats Ohaio štatā, darāmā netrūkst. Latvieši Ohaio štatā ir divās lielākajās pilsētās – Klīvlendā tagad dzīvo apmēram tūkstotis latviešu, agrāk bijis vēl vairāk, un Sinsinati ir apmēram 40 latvieši.
Goda konsuls gan organizē vēstniecības darbinieku tikšanās ar vietējām amatpersonām, gan rīko pieņemšanas un gādā par viesu uzņemšanu no Latvijas. Šopavasar, piemēram, rīkota tikšanās ar Sinsinati biznes- meņiem un universitātes biznesa studentiem. Kad pirms diviem gadiem Ohaio viesojušies Latvijas mūziķi, Šteinmaņi uz pieņemšanu aicinājuši gan vietējos latviešus, gan vairāk nekā simt kultūras cienītāju amerikāņu. “Varbūt kādi 20 procenti amerikāņu zina, kur ir Latvija, varbūt vēl mazāk. Taču, kad viņi noklausās koncertu un pēc tam atnāk uz pieņemšanu, gūst ieskatu par Latviju,” saka goda konsuls. Tā, piemēram, pēc Baibas Skrides koncerta pieņemšanā piedalījušies 150 cilvēki, kuru vidū 120 bijuši amerikāņi.
Anda stāsta, ka vairākus amerikāņu draugus aizveduši parādīt Latviju: “Viena ģimene bija 2013. gadā uz Dziesmu svētkiem, viņiem tā patika svētki! Pārējie – citās reizēs. Parādījām Rundāles pili, Siguldu, aizgājām arī uz kādu teātri vai Operu. Katru reizi dienaskārtībā bijis arī Okupācijas muzeja apmeklējums.” Kārlis piemetina, ka pēc atgriešanās no ceļojuma viņu draugi par Latviju ieinteresējuši arī savus paziņas.
Šteinmaņi stāsta, ka savulaik vecāki viņiem vēlējuši cītīgi skoloties, uzsverot, ka ar izglītību un neatlaidīgu darbu var sasniegt daudz. Šo dzīves gudrību viņi likuši pie sirds gan abām meitām, gan arī radiniekiem Latvijā, kurus aicinājuši ciemoties savā mājā Amerikā. Šteinmaņu jaunākā meita Marisa šogad maijā un jūnijā dzīvojusi Latvijā un strādājusi “SOS bērnu ciematu asociācijā”. Viņas pienākums bijis izveidot šīs organizācijas interneta mājaslapu angļu valodā. Pēc tam vienas nedēļas laikā organizācija saņēmusi ziedojumus – piecus tūkstošus dolāru.
Vērtējot, kā Latvija mainījusies pēdējo 25 gadu laikā, Kārlis spriež – tās pārvērtības notikušas par trīstūkstoš procentiem! Vislielākais prieks, ka tēvzemē ir enerģiski jaunieši ar mūsdienīgu domāšanas stilu.
