Kultūra
Teātris un kino

Stāsti par Liepāju – Latvijas galvaspilsētu 0

Publicitātes foto

Savu 112. sezonu Liepājas teātris atklās 8. septembrī ar Rasas Bugavičutes-Pēces īpaši teātrim radītās lugas “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” iestudējumu Valtera Sīļa režijā. Izrādes dramaturģisko materiālu veido vairāki īsi stāsti, kas rasti 1919. gada periodikā par laiku un notikumiem, kas norisinājušies Liepājā, kamēr pilsētā atradās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā.

Izrāde atklās, kā jaunas valsts veidošanos izjuta cilvēki, kuri tieši nebija saistīti ar politisko lēmumu pieņemšanu, – gan Latvijas kultūras vēsturē labi zināmas personības, gan vienkāršie pilsētas iedzīvotāji. “Arī pašlaik daudzi jūtamies sašķelti, bet tajā laikā cilvēki bija vēl sašķeltāki par idejām, kādai jābūt valstij,” stāsta V. Sīlis.

Izrādes veidotāji materiālu savākšanai veltīja ievērojamu laiku. Režisoram V. Sīlim darbs pie iestudējuma aizsākās ar grāmatu “Liepāja Latvijas sākotnē” un turpinājās ar meklējumiem presē, dienasgrāmatās un citos materiālos. Galvenajiem stāstu varoņiem ir prototipi reālajā dzīvē, taču notikumi ap viņiem ir autoru radīti. Iestudējumā iesaistītie aktieri katrs atveidos vairākas lomas, kļūstot par stāstniekiem, atveidojot kāda cita stāstīto notikumu varoņus. Izrādē piedalās Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Rolands Beķeris, Ilze Trukšāne, Sandis Pēcis, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita. Pie klavierēm izrādes laikā būs pianists Normunds Kalniņš.

“Mana vēlme, atgriežoties šajā Latvijas valstij nozīmīgā laikā, ir nevis runāt par politiskajām intrigām, bet gan par to, kā šīs intrigas un politiskie pavērsieni atbalsojas ikviena cilvēka dzīvē. Lai arī izrāde skars nopietnus jautājumus, tā nebūs drūma, jo, neskatoties ne uz ko, cilvēki dzīvoja tālāk. Gribam šo vitalitāti noķert arī izrādē,” saka V. Sīlis.

Saistītie raksti

Laiks, kuru piedzīvoja Liepājas iedzīvotāji, bija baiss un nedrošs, taču tajā pašā brīdī viņiem bija jāturpina sava ikdienas dzīve neatkarīgi no sociālpolitiskajiem apstākļiem. Rasa Bugavičute-Pēce domā, ka gan laikā pirms 100 gadiem, gan tagad cilvēki dzīvo politisko notikumu fonā, kas ietekmē viņu ikdienu. “Mēs dzīvojam laikā, kad varam atrast un lasīt simt gadus senus avīžrakstus, klausīties tā laika mūziku, dzirdēt valstsvīru balss ierakstus un ļaut vaļu fantāzijai, kā bija dzīvot brīdī, kad tapa Latvijas valsts. Man pašai lugas rakstīšanas process ir bijis ārkārtīgi izglītojošs un arī jaunus apvāršņus atklājošs, jo, jāsaka godīgi, iepriekš par laiku, kad Kārļa Ulmaņa veidotā pagaidu valdība uzturējās Liepājā, nezināju neko daudz. Bet tagad, pateicoties Valtera erudīcijai un aizrautībai, man šķiet, ka ar vienu kāju teju vai dzīvoju tā laika notikumos un atmosfērā. Ceru, ka mums izdosies to nodot arī skatītājam! Pilnu emociju gammu un apziņu, ka mēs runājam par reāliem cilvēkiem, kas reiz dzīvoja tepat – Liepājā, Latvijā,” saka R. Bugavičute-Pēce.

Tā laika pilsētvidi, ļaujot skatītājiem ieraudzīt 1919. gada Liepāju, uz skatuves radījis scenogrāfs Uģis Bērziņš. Izrādei tapt palīdz arī kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, horeogrāfe Kristīne Brīniņa, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, kā arī komponists Reinis Sējāns.

 

LA.lv