Mobilā versija
+11.9°C
Ausma, Ausmis, Ingūna, Inguna, Inguns
Pirmdiena, 26. jūnijs, 2017
11. jūnijs, 2017
Drukāt

Pret nacistisko Vāciju pretojās! Stāsts par kādu atentātu (5)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

SS obergrupenfīrera Reinharda Heidriha automašīna pēc 1942. gada 27. maija atentāta Prāgā.

Kara muzejā atklāta izstāde “Atentāts pret Rein­hardu Heidrihu – holokausta arhitekta nāve”.

Stāsts par atentātu pret nacistiskās Vācijas okupētās Čehijas jeb “Bohēmijas un Morāvijas protektorāta”, kā to toreiz sauca, pārvaldnieku, vienu no ietekmīgākajiem Ādolfa Hitlera līdzgaitniekiem Rein­hardu Heidrihu ir viena no saistošākajām epizodēm, ne tikai runājot par Čehoslovākijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā, bet pretošanās kustību darbību vācu okupētajā Eiropā vispār.

Izstāde atklāta, pieminot 75. gadadienu kopš 1942. gada 27. maijā trīs Lielbritānijā apmācīti un no izpletņiem okupētajā teritorijā desantēti čehoslovāku karavīri sadarbībā ar pretošanās kustības dalībniekiem organizēja reihsprotektora Heidriha nogalināšanu Prāgā. Šis varonīgu un traģisku epizožu pilnais notikums joprojām saista kā vēsturnieku, tā rakstnieku un filmu veidotāju prātus. Pēc čehu vēsturnieku teiktā, ik gadu Čehijā par atentātu pret Heidrihu iznāk vismaz divas grāmatas, bet filmas par to daudzkārt uzņemtas kā pašu mājās, tā Holivudā. Lēmumu nogalināt nežēlīgo SS obergrupenfīreru un vienu no holokausta “arhitektiem” pieņēma Londonā bāzētā Čehoslovākijas trimdas valdība. Tā sākās slavenās operācijas “Anthropoid” gatavošana.

Prāgas Kara vēstures institūta pārstāvis Zdeneks Špitālnīks izstādes atklāšanā norādīja: “Trimdas valdība Londonā tika kritizēta par Čehijas iedzīvotāju pasivitāti okupētajā valstī, un tādēļ tika pieņemts lēmums par nepieciešamību reaģēt uz tajā valdošo teroru.” Nacistu vietvaldis no atentātā iegūto ievainojumu sekām nomira 4. jūnijā, bet vācu okupācijas vara Čehijā atbildēja ar masveida atriebes akcijām – arestiem, nošaušanām un izsūtīšanām uz koncentrācijas nometnēm pēc personīgas Hitlera un SS vadītāja Heinriha Himlera pavēles. Traģiskākais notikums šajā sakarā ir Lidices ciema iznīcināšana. Visi par 15 gadiem vecākie Lidices ciema vīrieši tika nošauti, bet sievietes un bērni nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm. Atentāta īstenotāji un vēl vairāki izpletņlēcēji, kas, kopskaitā septiņi, bija atraduši patvērumu Prāgas Sv. Kirila un Metodija baznīcā, 1942. gada 18. jūnijā izcīnīja niknu kauju pret aptuveni 800 esesiešiem un krita vai paši atņēma sev dzīvību, nevēloties padoties.

“Civiliedzīvotāju upuru skaits bija pietiekams pierādījums Čehoslovākijas trimdas valdības pārrunās ar Lielbritāniju un Franciju, kā rezultātā tika atceltas 1938. gada Minhenes vienošanās un sniegtas garantijas pirmskara Čehoslovākijas Republikas robežu atjaunošanai,” savā priekšlasījumā uzsvēra čehu militārais vēsturnieks. Tomēr dokumentu un uzticamu liecību trūkums joprojām traucējot noskaidrot visas operācijas “Antropoīds” sagatavošanas un īstenošanas detaļas.

Izstādi sagādājusi Čehijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Slovākijas, Izraēlas un Lielbritānijas vēstniecību. Apskatāma līdz jūlija beigām.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. pretojās,nu un kas?Vācija arī pretojās līdz pat 1945 gadam,vata tāpēc jātgremo tas pa 70 gadiem sen apnikušais gremoklis.Un vēl pa 70 gadiem visu nevar atrast,bet varbūt ka grūti kautko jaunu katru gadu piedomāt klāt kuo?

  2. Kad beidzot stāstīt taisnību, nevis gadiem ilgos kultivētos melus par “holakustu”, un vāciešu ļauno okupāciju. Vācija bija nacionāla valsts, kura aizsargāja savas tautas vērtības, bet žīdiem tas nepatika un sarīdija lielās lielvalstis pret Vāciju, Vācija līdz pēdējai lodei aizsargāja ne tikai savu valsti, bet gan visu Eropu, no bolševiku un žīdu invāzijas, kuri mūsdienās mums tagad valda Uzvarētāji tādi.

  3. Pret nacistisko Krieviju pretojas vēl joprojām. Diemžēl, ne pietiekami eneģiski kā biedrs Sprūds to labi zina.

  4. Sprūdem jau bija kaut kas jāuzraksta par 14. jūniju un 1941.g. okupēto Latviju, bet viņš laikam aizmirsis to datumu, kas tā ir par dienu latviešiem. Tāpēc atliek rakstīt par Heidrihu un vācu okupēto Čehiju.

    • Gan jau Sprūde uzrakstīs i par deportācijām, i par to, kā krievu okupanti okupēja Latviju 1940.gadā un turpināja okupāciju vēlāk no 1945.-1991.gadam.

Draugiem Facebook Twitter Google+