SS obergrupenfīrera Reinharda Heidriha automašīna pēc 1942. gada 27. maija atentāta Prāgā.
SS obergrupenfīrera Reinharda Heidriha automašīna pēc 1942. gada 27. maija atentāta Prāgā.
Publicitātes foto

Pret nacistisko Vāciju pretojās! Stāsts par kādu atentātu 5

Kara muzejā atklāta izstāde “Atentāts pret Rein­hardu Heidrihu – holokausta arhitekta nāve”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Stāsts par atentātu pret nacistiskās Vācijas okupētās Čehijas jeb “Bohēmijas un Morāvijas protektorāta”, kā to toreiz sauca, pārvaldnieku, vienu no ietekmīgākajiem Ādolfa Hitlera līdzgaitniekiem Rein­hardu Heidrihu ir viena no saistošākajām epizodēm, ne tikai runājot par Čehoslovākijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā, bet pretošanās kustību darbību vācu okupētajā Eiropā vispār.

Izstāde atklāta, pieminot 75. gadadienu kopš 1942. gada 27. maijā trīs Lielbritānijā apmācīti un no izpletņiem okupētajā teritorijā desantēti čehoslovāku karavīri sadarbībā ar pretošanās kustības dalībniekiem organizēja reihsprotektora Heidriha nogalināšanu Prāgā. Šis varonīgu un traģisku epizožu pilnais notikums joprojām saista kā vēsturnieku, tā rakstnieku un filmu veidotāju prātus. Pēc čehu vēsturnieku teiktā, ik gadu Čehijā par atentātu pret Heidrihu iznāk vismaz divas grāmatas, bet filmas par to daudzkārt uzņemtas kā pašu mājās, tā Holivudā. Lēmumu nogalināt nežēlīgo SS obergrupenfīreru un vienu no holokausta “arhitektiem” pieņēma Londonā bāzētā Čehoslovākijas trimdas valdība. Tā sākās slavenās operācijas “Anthropoid” gatavošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prāgas Kara vēstures institūta pārstāvis Zdeneks Špitālnīks izstādes atklāšanā norādīja: “Trimdas valdība Londonā tika kritizēta par Čehijas iedzīvotāju pasivitāti okupētajā valstī, un tādēļ tika pieņemts lēmums par nepieciešamību reaģēt uz tajā valdošo teroru.” Nacistu vietvaldis no atentātā iegūto ievainojumu sekām nomira 4. jūnijā, bet vācu okupācijas vara Čehijā atbildēja ar masveida atriebes akcijām – arestiem, nošaušanām un izsūtīšanām uz koncentrācijas nometnēm pēc personīgas Hitlera un SS vadītāja Heinriha Himlera pavēles. Traģiskākais notikums šajā sakarā ir Lidices ciema iznīcināšana. Visi par 15 gadiem vecākie Lidices ciema vīrieši tika nošauti, bet sievietes un bērni nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm. Atentāta īstenotāji un vēl vairāki izpletņlēcēji, kas, kopskaitā septiņi, bija atraduši patvērumu Prāgas Sv. Kirila un Metodija baznīcā, 1942. gada 18. jūnijā izcīnīja niknu kauju pret aptuveni 800 esesiešiem un krita vai paši atņēma sev dzīvību, nevēloties padoties.

“Civiliedzīvotāju upuru skaits bija pietiekams pierādījums Čehoslovākijas trimdas valdības pārrunās ar Lielbritāniju un Franciju, kā rezultātā tika atceltas 1938. gada Minhenes vienošanās un sniegtas garantijas pirmskara Čehoslovākijas Republikas robežu atjaunošanai,” savā priekšlasījumā uzsvēra čehu militārais vēsturnieks. Tomēr dokumentu un uzticamu liecību trūkums joprojām traucējot noskaidrot visas operācijas “Antropoīds” sagatavošanas un īstenošanas detaļas.

Izstādi sagādājusi Čehijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Slovākijas, Izraēlas un Lielbritānijas vēstniecību. Apskatāma līdz jūlija beigām.