Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Stāsts par sarkanbaltsarkano izlūku

Foto-LETAFoto-LETA

10.Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs.

Visu cieņu tēvijai uzticīgi kalpojošiem deputātiem Elksniņam un Zariņam, kuri kā aizšifrēti aģenti ieperinājušies 5. kolonnā un čakli sniedz drošības dienestiem vērtīgas ziņas par pretvalstisku elementu plāniem, taču šobrīd špionēt, klausoties saskaņiešu vecās gvardes stīvo kaulu čīkstēšanā, ir tikpat bīstams sektors kā lenkt un izsekot kādu dāmu komiteju.

Mums jāstrādā ārējā frontē, pretizlūkošanā! Tāpēc šis stāsts par drosmīgo sarkanbaltsarkano izlūku, savervēto bijušo “SC” deputātu Ļošu Holostovu, kurš kā slepenais aģents ar segvārdu “Glorija” godam vazājis krievu federālo drošības dienestu aiz deguna.

Kāda bija bezbailīgā Ļošas bondiāna? Viņa dūmu aizsegs bija latviešu mecenāts, kam jāmeklē muzejiem Faberžē olas un tāpēc jāuztur sakari ar Maskavu. Īstenībā Glorija brauca uz Krieviju un rāpās balkonos, lai slepu uzzinātu krievu aizsardzības vājās vietas, vāktu materiālus kā pankūkas un pienestu mūsu “struktūrām” veselu informācijas biezputru par maskaviešu noskaņojumu.

Tikšanās vietu Holostovs mainīt nedrīk­stēja. Katrreiz viņš apmetās kopmītnēs pie studenta Ivanopulo. Lai neradītu aizdomas, pie sienas piekāra Tautu draudzības ordeņa kavaliera Urbanoviča ģīmetni un kioskā nopirka melnsimtnieku impērisko avīzi “Zavtra”. Cik veikli Glorija prata maskēties un nojaukt pēdas FDD glūņām, cik barankas nedabūja federāļi, pūloties noķert nenotveramo aģentu! Holostovs bija trenēts pēc CIP programmām, operācijām smalki sagatavots, sākot ar izlūka disciplīnu un beidzot ar prasmēm apieties ar nazi. Kulaku kaujas mākslā nepārspējams, šāva kā snaiperis, stopu brandvīna turēja taisns kā miets. Holostovs bez šaubām nepiederēja prastiem sazvērniekiem, bet bija liela mēroga špions, Riharda Zorges cienīgs pēctecis, kādudien uzkalpotos pat par rezidentu. Ja Centrs pavēlētu, viņš aizdedzinātu Kremli. Ja izdotos, sagūstītu un čemodānā pāri robežai atvestu Putina preses sekretāru Peškovu, Furcevu vai pašu taigas valdnieku Medvedevu kā mēli. Taču Holostovs bija pārāk vērtīgs kadrs, lai nodarbotos ar niekiem. Viņš pildīja pienākumu lielās kopīgās idejas vārdā un piegādāja no “krievu pasaules” kilometriem garus ziņojumus, izmantojot savus plašos sakarus, nevis frizētavās spicējot ausis.

Nav brīnums, ka FDD nepietika viltības izskaitļot tehniski izveicīgo vīru, kurš Maskavas viesizrādēs te parādījās kā Savinkovs vai Volands, te pačibēja. Ļoša varēja būt meklējams tiklab “Kružkā”, tiklab “Glavpivtorgā”. Traktieros viņš dzēra “Vodka Martini”, muzicēja ar čigāniem – 
”ai, dziedi ģitāra!”, bija garkātainu skaistuļu Natašu un Matrjonu ielenkts, sekoja brauciens trijjūgā pa piesnigušo Maskavu – aidā, skrieniet kamanas!

Glorijas bēgšanai viss tika sagatavots, taču rūdītais un pēc CIP metodēm apmācītais aģents iekrita nodevības dēļ – “Riž­skij dvorik” pērkot “Laimas” bonbongas. Paši pieredzējušākie FDD palkavnieki runāja – tik izturīgs kukainis tīklā! Padevās vien tad, kad sakūrām krietnu pirti un piesolījām Ļošu, gabalos sadalītu, nosūtīt uz māju pusi! Gloriju nofilmēja, uzlika jāteniski uz lielgabala lodes un aizšāva līdz Rīgai.

Satiksiet aģentu – varoni, uzsitiet pa muguru un piedāvājiet izmaksāt pusdienas. Ļoša daudz zinās stāstīt, atcerēties.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+