Praktiski
Mājas

Statiskā elektrība: pieskaroties var sabojāt pat datoru. Kā sevi pasargāt? 16

Foto – Shutterstock

Ziemā, kad darbojas centrālā apkure, daudziem problēmas sagādā statiskā elektrība – kam vien pieskaras, lec dzirksteles. Mati ceļas gaisā, džemperis sprakšķ. Kāpēc tā, un ko darīt?

Inženieris elektromehāniķis, Rīgas Tehniskās universitātes Darba un civilās aizsardzības institūta docents Valdis Ziemelis skaidro, ka statiskā elektrība rodas berzes iespaidā. Priekšmetiem saskaroties, elektroni pārceļo no vienas virsmas uz otru un uzkrājas. Tā veidojas statiskā elektrība – lādiņš starp dažādi lādētām virsmām. Arī cilvēkam staigājot apģērbs berzējas pret miesu, un uz tās uzkrājas pozitīvais lādiņš. Ja spriegums ir 500 voltu (V), pieskaroties metāliskam priekšmetam, statiskās elektrības izlāde nav jūtama, bet, ja pārsniedz 1000 V, dzirksteļveida izlāde iespējama jau no attāluma. Lādiņš, kas ir lielāks par 1500 V, var izraisīt ugunsgrēku vai sprādzienu.

Var sabojāt datoru

Sakrātās statiskās elektrības izlāde dzirksteļošanas veidā var notikt jau pie 300 V sprieguma, piemēram, ja kāds no āra ienāk telpā, kurā ir sauss gaiss, un sasveicinoties sarokojas ar citu, kurš uzturējies iekšā.

Cilvēkam staigājot pa sausu parketu, elektrostatiskais potenciāls uz ķermeņa var sa­sniegt 5000 V, savukārt pa sintētisku paklāju – līdz pat 15 000 V. Vēl jo lielāks tas būs, ja mugurā ir sintētisks apģērbs.

Ja izveidojies 12 000 V liels lādiņš, pieskaroties portatīvajam datoram, augstsprieguma dzirkstele var izlādēties datorsistēmā, to neatgriezeniski sabojājot. Šādu nelaimi var mēģināt novērst, iepriekš pieliekot roku kādam sazemētam priekšmetam.

Nepatīkama un neveselīga

Statiskās elektrības iedarbību uz cilvēka organismu nosaka tās potenciāls un izlādes enerģijas lielums. To var sajust, kad potenciāls ir 2500–5000 voltu. Paaugstināta bīstamība pastāv, atrodoties darbojošos mehānismu un elektroiekārtu tuvumā.

Fizioloģisku iedarbību izraisa jau neliela strāva. Tā kaitē organismam, palielinoties un pieaugot iedarbības laikam.

Īslaicīga izlāde caur cilvēka organismu var izraisīt bailes, neprognozējamas straujas kustības un šoka stāvokli. Vairākkārtējas izlādes mēdz radīt nervu sasprindzinājumu un nogurumu. Ilgstoša statiskās elektrības ietekme ir nervu sistēmas slimību riska faktors.

Kāpēc vienam sprakšķ, bet citam – ne?

Kāds statiskās elektrības sitienus ir saņēmis vien pāris reižu mūžā, bet cits apkures sezonā dzirksteļo ik dienu, kas atkarīgs no cilvēka fizioloģiskajām īpatnībām. Lielāks lādiņa potenciāls veidojas, ja ir sausa āda. Ķermenis vairāk uzlādējas, valkājot sintētisku apģērbu un staigājot pa sintētiska materiāla, piemēram, lamināta vai linoleja, nevis koka grīdu.

Valdis Ziemelis atceras gadījumu, kad kādā Rīgas skolā būvēta sporta zāle. Tajā bijusi paredzēta koka grīda, bet projekta finansētāji nolēmuši, ka labāk būtu klāt māk­slīgo segumu. Koks strāvu novada dabīgi, taču mākslīgajam materiālam ir liela pretestība, un sportojot radušās problēmas. Tiklīdz skolēni piecas reizes uzsituši pa basketbola bumbu, tā sestajā vai septītajā starp to un roku parādījusies dzirkstele. Kad uzaicināts elektrotehnikas speciālists, viņš vispirms izmērījis gaisa mitrumu, kam jābūt 40–60%, taču gaiss bijis ļoti sauss – tikai 17 procentu. Tā kā modernā grīda izmaksājusi dārgāk, nekā plānots, lai taupītu, zālē nav ierīkoti kondicionētāji gaisa mitrināšanai. Speciālists ieteicis tos uzstādīt, un, šķiet, tas arī izdarīts, jo par šo problēmu neviens vairs nav sūdzējies.

Pirms vairāk nekā pieciem gadiem elektrības speciālista palīdzību lūgusi arī kāda banka, kuras darbinieki cietuši no statiskās elektrības. Valdis Ziemelis ieteicis zem grīdas seguma piestiprināt un sazemēt plānas dzelzs plāksnītes, tādējādi problēma novērsta. Taču iespējams pasūtīt arī speciālu linoleju ar mazāku pretestību strāvas noplūdei.

Antistatiski darbarīki un cimdi

Sadzīvē statiskās elektrības izlāde ir nepatīkama, taču ražošanā ļoti nopietna pro­blēma, jo var izraisīt ugunsgrēkus un sprādzienus. Kā norāda Valdis Ziemelis, sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās, āra iekārtu zonās, kā arī ja statiskā elektrība negatīvi ietekmē ražošanas procesu, produkcijas kvalitāti, iekārtas un cilvēku veselības stāvokli, noteikti jāievēro aizsardzības pasākumi pret statisko elektrību.

Lai novadītu statiskās elektrības lādiņu no cilvēka ķermeņa, ierīko strāvu vadošas grīdas, izsniedz antistatiskos apavus, cimdus vai tērpu, darbarīkus ar antistatisku iedarbību.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

UZZIŅA

Kā mazināt statiskā lādiņa veidošanos

• Sazemēt metāla konstrukcijas, elektroiekārtas un tehnoloģiskās iekārtas, lai uz tām neuzkrātos elektriskais lādiņš.

• Izvēlēties dabiska materiāla (koka dēļu) grīdu vai speciālus antistatiskus paklājus.

• Lai mitrinātu gaisu, telpā novietot ūdens trauku, gaisu mitrinošu ierīci vai nelielu strūklaku.

• Telpās veikt mitro uzkopšanu vismaz reizi dienā. Ūdenim der pievienot speciālu līdzekli, kas novērš statiskās elektrības veidošanos.

• Valkāt dabīga materiāla apģērbu. Pat ja audumam pievienoti vien 20% sintētikas, palielinās risks, ka tas elektrizēsies un valkātājs saņems strāvas triecienu.

• Mazgājot veļu, ūdenim der pievienot antistatisku līdzekli.

• Ja āda ir sausa, lietot mitrinošus krēmus.

• Ja elektrizējas apģērbs, to var nedaudz samitrināt ar ūdeni, jo mitrums palielina virsmas vadītspēju, vai arī apsmidzināt ar antistatisku līdzekli.

• Ja regulāri sit pa pirkstiem, pieskaroties automašīnas durvīm, nevērt tās vaļā ar pirkstu galiem, bet visu plaukstu, lai ar metāliskajām daļām saskartos lielāks laukums.

UZZIŅA

Ja ziemas laikā telpā ir temperatūra +21…+23 °C, relatīvais gaisa mitrums, ko mēra ar higrometru, var samazināties līdz 25–30%, kas liecina par sausu gaisu. Tad šo rādītāju jācenšas palielināt līdz 50–60 procentiem.

LA.lv