Statistika. Negadījumi medībās pret negadījumiem mājās, uz ceļa un citur 1
Medības ir paaugstināta riska nodarbošanās, jo tajās tiek izmantoti šaujamieroči, naži, automašīnas un medību suņi. Pastāv vairāki riska faktori, taču nebūt ne visi no tiem ir antropogēni. Ja cilvēks cieš no mežacūkas vai aļņa uzbrukumu, tiek sakosts, šķirot medību suņu kautiņu vai sagriežas, dīrājot medījumu, tas arī ir nelaimes gadījums medībās. Protams, daļa no šādiem gadījumiem nenonāk reģistros, taču, ja arī nonāktu, cipari nebūtu ne tuvu tik lieli, kā citās jomās konstatēto pārkāpumu, nelaimju un nāves gadījumu skaits.
Kāda ir negadījumu statistika medībās un kā tā izskatās uz citās vietās un apstākļos reģistrēto negadījumu skaita fona?
Valsts Meža dienesta (VMD) apkopotie dati liecina, ka deviņu gadu laikā – kopš 2011.gada ir reģistrēti 34 nelaimes gadījumi medībās, kuros ir cietušie. Katru gadu tiek konstatēti divi, trīs, bet 2018.gadā – pieci negadījumi. Un tikai daļā gadījumu vainīgs ir mednieks.
No pieciem pērn reģistrētajiem notikumiem: vienā mežacūku medībās mednieks, šaujot ar renkuļiem, trāpīja arī citam medniekam kājās; otrajā vārnu medību laikā mazkalibra ieroča lode atsitās pret šķērsli 50 metru attālumā, sadalījās un neliela lodes šķemba trāpīja medniekam blakus esošajai personai apakšstilbā; trešajā medību vadītājs izmantoja pielādēta ieroča laidi, lai izšķirtu medību suņus, kā rezultātā laide pārlūza, notika šāviens un mednieks guva ievainojumu augšstilbā; vienā gadījumā izdarīts nopietns pārkāpums – šauts pa mednieku līniju, kā rezultātā ievainots mednieks – lode trāpīja kājas augšstilbā; un pēdējais pērnā gada notikums – antīka ieroča aptverē eksplodēja munīcija un mednieks guva plaukstas un pirkstu ievainojumu.
Tajā pašā statistikas laika posmā, proti, deviņos gados, ir notikuši 378 drošības pārkāpumi medībās. Drošības prasības ir aprakstītas Medību noteikumu XI nodaļā
Medību šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, medību munīcijas un medību rīku izmantošanas kārtība un medībās ievērojamās drošības prasības. Šo noteikumu izpratnē, ne līdz galam aizvērts saujamieroša iesaiņojums arī ir drošības noteikumu pārkāpums, kas tiek fiksēts, piemēram, inspektora vizītes laikā medību platībās.
Medību drošības pārkāpums, piemēram, ir piedalīšanās medībās bez spilgtas krāsas apģērba, tuvošanās ievainotam un izsekotam dzīvniekam no priekšpuses un citi tamlīdzīgi notikumi. Ir arī daudz citu, potenciāli bīstamu situāciju un lēmumu, ko mednieks var pieņemt un, kas var novest pie traumas. Jāņem vērā, ka liela daļa no pārkāpumiem var nebūt tieši saistīti ar ieroču izmantošanu, jo pie pārkāpumiem parasti pieskaita arī, piemēram, neprecīzu medību pārskata aizpildīšanu, kas principā ir formalitāte.
Protams, drošības noteikumi stingri reglamentē, kā medniekam jāapietas ar ieroci. Ieroču glabāšanu un lietošanu nosaka Ieroču aprites likums, Medību likums un Medību noteikumi, bet uzrauga vairākas institūcijas, tai skaitā VMD inspekcija un Valsts policija.
“Mednieki ir vislikumpaklausīgākie un disciplinētākie cilvēki,” uzskata lielākā daļa mednieku. Un to skaidri apliecina arī statistikas dati – kopš 2011.gada medību drošības pārkāpumu dēļ bojā gājis viens mednieks, dzinēji vai medību viesi nav guvuši miesas bojājumus vai miruši nelaimes gadījuma rezultātā.
Diskusijās par nu jau trešajā lasījumā Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Ieroču aprites likumā bieži vien tiek minēts, ka mednieki šauj nekontrolēti, uzvedas bravūrīgi, lieto medībās alkoholu un vispār, kā izteicās kāds Latvijas Ārstu asociācijas biedrs savā Twitter kontā, ir “margināli slepkavas”. “Vai šādā vidē būtu jāļauj uzturēties jauniešiem un būtu jāļauj viņiem lietot ieročus?” vaicā antimednieki.
Atgādināsim, ka jaunais Ieroču aprites likums, cita starpā, jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem paredz iespēju pēc eksaminācijas, mednieka apliecības un dažādu atļauju saņemšanas, pieredzējuša mednieka klātbūtnē medībās izmantot šim medniekam un ieroču īpašniekam piederošu medību ieroci. Turklāt runa ir tieši par gludstobra ieroci, ka izmantojams, pamatā, distancē līdz 50 metriem.
Bīstamāka par medībām ir piedalīšanās ceļu satiksmē
Salīdzinot ar negadījumu statistiku medībās, situācija uz autoceļiem izskatās kā apokaliptiskas kinofilmas scenārija izdruka. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājas lapā pieejama tabula, kas parāda negadījumu, ievainoto un bojāgājušo cilvēku skaitu no 1985.līdz 2017.gadam. Trīspadsmit gadu laikā – no 2004. līdz 2017.gadam Latvijā notikuši 54 499 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainojumus guvuši kopumā 68 251, no viņiem bojā gājuši 3 394 cilvēki!
Kā ziņo LV Portāls rakstā “Ceļu satiksmes negadījumu statistika Latvijā”, Ministru kabinetā apstiprinātajā “Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. Gadam” norādīts, ka pēdējo 15 gadu laikā ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies. Par spīti tam, ka pieejamie dati liecina par ievērojamām ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita izmaiņām, to apjoms uz miljonu iedzīvotāju Latvijā vēl aizvien ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Tāpat nemainīgi augsts ir arī negadījumu skaits ar cietušajiem skaits. 2015.gadā uz pašmāju ceļiem bojā gāja 188 cilvēki jeb 94 uz miljonu iedzīvotāju. Eiropas Savienībā attiecīgajā gadā vēl lielāku skaitu sasniegušas vien divas valstis – Bulgārija un Rumānija, bet Eiropas vidējais rādītājs bijis gandrīz uz pusi mazāks – 52 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Pēdējais gads, par kuru CSDD mājas lapā ir apkopota statistika, ir 2017.gads, kad reģistrēti 3875 negadījumi uz ceļa, kuros ievainoti 4824 cilvēki, bet bojā gājušas 103 dažāda vecuma personas.
Daudz lielāka iespēja ir noslīkt nekā ciest medībās
Slimību kontroles un profilakses centrs (SKPC) ir apkopojis bērnu traumatisma un mirstības datus laika posmā no 2008. līdz 2016. gadam. Pētījuma autores ir SKPC Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Margita Štāle un Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vadītāja Gunta Rožkalne.
Analizējot situāciju un vācot statistikas datus, autores secinājušas, ka bērniem vecuma grupā no dzimšanas līdz četrpadsmit gadiem, visnozīmīgākā traumu gūšanas vieta ir mājas. Šajā sadāļā ietilpst arī piemājas teritorijā, tai skaitā ūdenstilpnēs notikušie nelaimes gadījumi. 2016. gadā no visām reģistrētajām – 45% gadījumu ievainojumi gūti mājās, bet vecuma grupā līdz četru gadu vecumam – pat 82% gadījumu. Tā kā reģistrētas tiek tikai tās traumas, ar kurām bērns nonāk veselības aprūpes iestādē, faktiskais mājās notikušo traumu skaits ir vēl lielāks.
Otrajā vietā bērnu mirstības statistikas ailēs ir transporta zona. Laika periodā no 2008. gada līdz 2016. gadam ceļu satiksmes negadījumos miruši 79 bērni līdz 14 gadu vecumam, 7 no tiem – velobraucēji. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumos bojā iet arī bērni līdz četru gadu vecumam.
Trešajā vietā – sporta un fizisko aktivitāšu zona (2016. gadā – 11%). Mirstība no ārējiem cēloņiem ir galvenais nāves cēlonis bērniem pēc viena gada vecuma sasniegšanas (~40% no visiem gadījumiem vecuma grupā 0-14 gadi).
Vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem visbiežākais nāves iemesls ir autoavārijas, bet otrajā vietā ir noslīkšana. Tātad, salīdzinot statistikas datus, peldēties ir daudz bīstamāk, nekā piedalīties medībās.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas lapās norādīts laika posmā no 2009. līdz 2017.gadam noslīkušo cilvēku skaits. Piemēram, pērn to bija 122, daļa no viņiem bērni un pusaudži. Un saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem, patiesais noslīkušo cilvēku skaits ir lielāks, nekā tas parādās VUGD statistikas datos.
Noziegumi un vardarbība
Runāt par noziegumiem, kas izdarīti pret bērniem un jauniešiem ir sevišķi grūti. Valsts policijas prezentācijā par 2018. gadu norādīts, ka pērn dažāda veida pāridarījumus piedzīvojušo 525 bērni, tai skaitā tikumības un dzimumneaizskaramības jomā 229, bet no cietsirdības un vardarbības cietuši 92.
Salīdzinājumā ar negadījumu statistiku medībās, šie dati ir graujoši. Turklāt 34 nelaimes gadījumi medībās deviņu gadu laikā ir notikuši ar pieaugušiem medniekiem, kuri paši uzņēmās atbildību par savu rīcību un, kaut kādā brīdī rīkojušies neuzmanīgi vai piemirsuši par noteikumu normām.
Negadījumu statistika rāda, ka medībās nekad nav cietis dzinējs, kuru vidū ir arī bērni un jaunieši. Kāpēc? Jo medībās drošības prasības tiek ievērotas, mednieki ir likumpaklausīgi ļaudis, kuri labāk par daudziem izprot dzīvības un nāves šķirtni, tādēļ rīkojas atbildīgi visās situācijas, tai skaitā arī ziņo par visiem nopietniem negadījumiem, pataupot informāciju par izmežģītām kājām, sagrieztiem pirkstiem, kritieniem un citiem ievainojumiem.
