Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. marts, 2012
Drukāt

Statūtsabiedrības jūtas diskriminētas


kartlauks_leta

Aizvadītās nedēļas nogalē biedrības “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija” biedri gada sapulcē secināja, ka tie cēloņi, kāpēc pirms piecpadsmit gadiem organizācija izveidojās, joprojām saglabājas tādās vai citādās izpausmēs. 


 

SIA, akciju sabiedrības un lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības ir daudzu īpašnieku saimniecības un pret tām nevajadzētu attiecināt visai apšaubāmus Eiropas Komisijas iecerētos ierobežojumus, kas domāti viena īpašnieka saimniecībām attiecībā uz platību maksājumu ierobežošanu, nosakot t. s. atbalsta griestus visai saimniecībai. Diemžēl arī Zemkopības ministrija dažkārt virza mūsu saimniecībām nepieņemamus priekšlikumus. Tas attiecas uz atbalsta ierobežošanu Lauku attīstības plāna programmās, t. sk. pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Nepamatoti ierobežojumi iecerēti arī lauksaimniecības zemju iegādes kreditēšanas programmā.

Mūsuprāt, tieši lielās vairāku īpašnieku saimniecības stabilizē ražošanu valstī, laukos nodrošina darba vietas, maksā visus likumā noteiktos nodokļus. Asociācijas dalīborganizācijas nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) 2011. gadā ir samaksājušas, rēķinot vidēji uz vienu strādājošo, 2318 latus vai gandrīz 200 latus mēnesī. Savukārt zemnieku saimniecības, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, visu veidu nodokļos valsts budžetā ir iemaksājušas 365 latus gadā, rēķinot vidēji uz vienu saimniecību.

Gadu no gada atkārtojas līdzīgi skaitļi. Tie norāda gan uz būtiskām atšķirībām nodokļu likumdošanā, gan efektīvas kontroles trūkumu no Valsts ieņēmumu dienesta puses.

Asociācijas saimniecības 2011. gadu noslēdza ar peļņu. Jāatzīst gan arī cita patiesība: ja nebūtu ES un valsts atbalsta maksājumu, gads būtu noslēdzies nevis ar peļņu, bet ar 1,2 miljonu latu zaudējumiem. Tas lieku reizi pierāda, ka lauksaimniecība ar pašreizējām produkcijas iepirkuma cenām un nemitīgi pieaugošajām ražošanā izmantoto resursu cenām bez ES un nacionālā atbalsta nevar pastāvēt.

Patlaban valsts institūciju un lauksaimnieku organizāciju pūles tiek veltītas, lai Latvijas lauksaimnieki, sākot ar 2014. gadu, varētu saņemt no ES taisnīgākus platību maksājumus. Tomēr atklāts paliek jautājums par 2013. gadu, kad saskaņā ar Eiropas Komisijas nosacījumiem t. s. jaunās dalībvalstis nevar atbalstīt savus lauksaimniekus ar papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

 

Aprēķini liecina, ka 2013. gadā, nesaņemot valsts atbalsta maksājumus, kopējais atbalsts Latvijas lauksaimniekiem samazināsies vismaz par 20 miljoniem latu. Turklāt samazinājums būtiski skars tikai ražojošos lauksaimniekus.

 

Asociācijas dalīborganizāciju īpašumā ir tikai 39,2 procenti no to apsaimniekotās platības. Par nomāto zemi tās īpašniekiem mūsu saimniecības pērn ir samaksājušas 784 tūkstošus latu. Gada laikā par hektāru samaksātā summa vidēji ir palielinājusies gandrīz par četriem latiem.

Kā likteņa ironija un valsts pieļautā Latvijas zemju nonākšana ārzemnieku īpašumā jāmin tāds piemērs, ka Tukuma novada SIA “Dzimtene” spiesta savulaik kolhoza laikā meliorēto un iekopto zemi tagad nomāt nevis no šo zemju kādreizējiem īpašniekiem vai mantiniekiem, bet no dāņiem.

Lai pārtrauktu lauksaimniecības zemju un arī mežu nonākšanu ārzemnieku īpašumā, sapulcē izskanēja priekšlikums paralēli paredzētajai lauksaimniecības zemju iegādes kreditēšanas programmai rast iespēju zemi uzpirkt valstij Hipotēku un zemes bankas un valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” personā, kā arī pašvaldībām.

Iepirktās zemes platības par adekvātu samaksu varētu iznomāt attiecīgās pašvaldības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Nostabilizējoties saimniecību finansiālajai situācijai, ražotāji nomātās zemes varētu izpirkt, tādējādi atgriežot valstij tās ieguldītos līdzekļus.

Saskaņā ar biedrības statūtiem sapulcē tika pārvēlēta asociācijas valde un revīzijas komisija. Par asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Aiju Balodi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+