Foto – Edijs Pālens/LETA

Vienlaikus viņš piekodināja, ka Vācijas, Izraēlas un citu valstu iepircēji vēlas izcilu ģenētisku materiālu, kuru var panākt tikai ar labu barības bāzi un dzīvnieku labturības ievērošanu. “Var jau noganīt to bulli meža ielokā, bet, ja gribi rezultātus un attiecīgu cenu, tad jārūpējas par dzīvnieku un jāiegulda uzturēšanā. Īpaši jaunajiem saimniekiem jāsaprot, ka ar gaļas liellopiem īstermiņā nopelnīt nevar – tikai ilgtermiņā var sa­sniegt vajadzīgos rādītājus. Ja ganāmpulkā mazāk par 30 govīm, saimniekošanu var mierīgi apvienot ar citu darbu valsts vai privātajā sektorā. Bet, ja ir virs 30 lopiem, tad var koncentrēties uz rezultātu, strādāt vienā virzienā līdz pilnībai. Tad varēs nodrošināt ģimeni un arī attīstīties,” skaidroja uzņēmējs.

Kādas izredzes šogad ir ar liellopu gaļas tirgiem Turcijā – par to sestdien seminārā Rāmavas izstādē interesējās kuplā skaitā sanākušie saimnieki. “Ar turkiem var nerēķināties, toties labas iespējas būšot Izraēlā un Vācijā,” sacīja SIA “Liellopu izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams. “Turcijas tirgus ir izcils cenas ziņā, vien nelaime tā, ka viņi vienu gadu aktīvi pērk, bet divus ir klusums, kamēr saimniecības nevar atļauties tik ilgu pauzi. Tādēļ strādājam citiem tirgiem. Ir skaidrs, ka turpmākajos piecos gados pieprasījums augs, bet cenas turēsies un ies uz augšu,” sacīja Ādams.

Lasītākie

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228

Lasīt citas ziņas

Augošā pieprasījuma un stabilās cenas dēļ gaļas liellopu eksportam paveras labas perspektīvas, tikmēr audzētājiem jāņem vērā, ka iepircēji izsolēs gatavi labi maksāt tikai par ļoti augstas kvalitātes bullīšiem, norādīja K. Ādams. Pēc viņa teiktā, šogad īpaši esot aktivizējušies iepircēji no Izraēlas. Vēl pirms dažiem gadiem viņi braukuši šurp tikai izlūkos, zinādami, ka nepieciešamo daudzumu – 1000 bullīšus vienā izsolē – latvieši nespēs nodrošināt, bet tagad runa ir jau par reāliem pirkumiem. “Toreiz vienā izsolē pārdevām 200 liellopus, bet tagad, pateicoties saimnieku saliedētībai un piedāvājumam, esam sasnieguši nepieciešamo skaitu, turklāt izsoles notiek ik pa divām nedēļām. Arī vācieši brīnās, kur mums tie buļļi rodas, jo, Latvijai cauri braucot, mežus vien redz, taču mēs atbildam, ka ir jau arī pļavas un tur tie liellopi ganās. Turklāt spējam pārsteigt ne tikai ar daudzumu, bet arī ar kvalitāti. Latvijas vārds Eiropas gaļas tirgū cirkulē arvien biežāk kā augstas kvalitātes etalons, un tas nozīmē, ka pircēji atgriežas vēl un vēl,” sacīja K. Ādams.

Vienlaikus viņš piekodināja, ka Vācijas, Izraēlas un citu valstu iepircēji vēlas izcilu ģenētisku materiālu, kuru var panākt tikai ar labu barības bāzi un dzīvnieku labturības ievērošanu. “Var jau noganīt to bulli meža ielokā, bet, ja gribi rezultātus un attiecīgu cenu, tad jārūpējas par dzīvnieku un jāiegulda uzturēšanā. Īpaši jaunajiem saimniekiem jāsaprot, ka ar gaļas liellopiem īstermiņā nopelnīt nevar – tikai ilgtermiņā var sa­sniegt vajadzīgos rādītājus. Ja ganāmpulkā mazāk par 30 govīm, saimniekošanu var mierīgi apvienot ar citu darbu valsts vai privātajā sektorā. Bet, ja ir virs 30 lopiem, tad var koncentrēties uz rezultātu, strādāt vienā virzienā līdz pilnībai. Tad varēs nodrošināt ģimeni un arī attīstīties,” skaidroja uzņēmējs.