Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
24. marts, 2017
Drukāt

Vai ierēdniecības reformēšanas centieni Latvijā lemti neveiksmei? (10)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Gunta Veismane, kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja

Gunta Veismane, kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja: “Panākt pārmaiņas valsts pārvaldē nav viegli. Lai tas notiktu, tās jāgrib abām iesaistītajām pusēm. Nepieciešama gan politiskā vēlēšanās veikt reformas, gan ierēdniecības ieinteresētība to visu ieviest dzīvē. Lai arī tiek runāts, ka ierēdņu algas ir lielas, taču tās tomēr ir daudz zemākas nekā privātajā sektorā, tāpēc profesionālākie valsts pārvaldes darbinieki atrod darbu ārvalstu vai privātajās institūcijās. Tāpēc bieži vien tie valsts pārvaldē palikušie ir birokrātiskie ierēdņi, kas pārmaiņas negrib, vai arī tie, kuri vēlas strādāt valsts un sabiedrības labā, jo saskata tajā savu misiju. Diemžēl, kamēr pārmaiņas neieviesīs, tikmēr arī nebūs iespēja šiem censoņiem adekvāti samaksāt. Jo mazāks birokrātiskais aparāts, jo labākas algas varam maksāt tiem, kas var izdarīt vairāk un labāk.”

 

Māris Gailis, bijušais valsts reformu ministrs: “Stāvēšanas inerci ir grūti izkustināt, jo pārmaiņas neviens negrib pat tad, ja ir slikti. Tāpēc arī pretestība ir liela. Mārtiņa Krieviņa uzstādījums man ļoti patika, bet acīmredzot bija kaut kāds konflikts ar premjeru. Ja grib veidot nopietnu pārvaldes reformu, personai, kas to virza, jābūt ne vien motivētai, bet arī politiski spēcīgai. Vienkāršs ierēdnis to izdarīt nevar.”

 

Armands Kalniņš, kādreizējais Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs: “Opozīcija būs vienmēr, taču ir svarīgi, ko gribam sasniegt un ar kādiem spēkiem. Ja gribam profesionālu civildienestu, tad diemžēl pašreizējais atalgojums nav motivējošs. Ir jābūt vienotai politiskajai un ierēdniecības gribai, tad viss sanāk. Ja viedokļi atšķiras, tad ne tik viegli. Ļoti žēl, ka Krieviņa kungs pametis amatu, jo viņa ieceres šķita ļoti labas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Viss beigsies kā parasti – skudras atlaidīs, bet uzblīdušās ministrijas neviens neaiztiks. Tas labi redzams VIDā – priekšniecības vairāk, toties cilvēku, kas apkalpo klientus – mazāk. Un tā nu klienti stāv nez cik garās rindās. Ko dod tā EDS, ja uz neskaidriem jautājumiem elektroniski nevar sagaidīt atbildi nedēļām ilgi. Tā nu atliek iet uz vietējo nodaļu , apbruņoties ar avīzi (lai nav garlaicīgi)_ un pacietīgi gaidīt, kamēr pārgurušais VID darbinieks varēs atbildēt uz jautājumiem. Paldies par tādu reformu!!.

  2. Joprojām aktuāli Atbildēt

    “Jau vairāk nekā gadu valsts pārvalde nevar likvidēt ministriju valsts sekretāru vietnieku amatus,kuru bezjēdzību Valsts kanceleja jau apzinājās pagājušā gada pavasarī.Finanšu ministrijā valsts sekretāram pieci vietnieki-muitas un grāmatvedības,ārvalstu finanšu koordinācijas,Eiropas lietu,Nodokļu un budžeta un Administratīvajos jautājumos.2008.gada maijā,kad parādījās pirmās vēsmas par “trekno gadu” beigšanos,Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane paziņoja,ka no 2009.gada līdzekļu taupīšanas nolūkos,tiks likvidētas valsts sekretāru vietnieku štata vietas.Pagājušā gada decembrī valdības sociālie partneri jau daudz skarbāk pieprasīja likvidēt valsts sekretāru vietnieku amatus,jo viņu darbības jomas dublējas ar attiecīgu ministriju nodaļu un departamentu pienākumiem.”
    Skat.”Valsts sekretāru vietniekus neatlaiž no darba”,Kas jauns.lv,16.jūnijs 2009.www.kasjauns.lv/lv/zinas/5001/valsts-sekretaru-vietniekus-neatlaiž-no-darba
    Ministrijas nav ņēmušas vērā arī premjera Valda Dombrovska ierosinājumu-ministrijām pašām izlemt par parlamentāro sekretāru nepieciešamību.

  3. varbūt permanenta reformēšana tomēr arī nav nekāda tur veiksme?

  4. Vispirms ir jāsakārto Civildienesta juridiskais pamats, lai padarītu ierēdni atbildīgu likuma priekšā, ne atkarīgu no politiķu iegribām. Tad algu jautājums arī risināsies vieglāk. Bet Latvijas senīlie pusmācītie politiķi jau nevar ciest valstij lojālus ierēdņus. Viņiem vajag šoferu dēlus un brālēnus, kas gan rebes taisīs viņu vietā, gan ķurķī pasēdēt ies, ja vajag šefam.

  5. čangals nav bijis saimnieks un nebūs

  6. pati esošā ierēdniecība ir Latvijas neveiksme…

  7. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  8. visiem obligātā kārtā 🙂 jānoskatās hrestomātiskais britu seriāls Yes, Minister! un Yes, Prime Minister! – un tikai pēc tam var sākt runāt par ierēdniecību un reformām…

  9. Lai tas notiktu,lai būtu gan politiskā vēlēšanās veikt reformas,gan ierēdniecības ieinteresētība to visu ieviest dzīvē,ir jāmaina vēlēšanu sistēma.
    Ierēdņu algas tiešām nav lielas,bet atalgojums kopumā ir pat vairākkārt lielāks,ņemot vērā daudzās piemaksas,prēmijas,veselības apdrošināšanu,dubulti apmaksātu atvaļinājumu,sociālos pabalstus pēc darba koplīgumiem ar nozaru arodbiedrībām.Un nav iespējams ierēdņiem algas vēl palielināt,ja to skaits,piemēram,ministrijās nemitīgi palielinās. Skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,19.04.2014.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (18)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Draugiem Facebook Twitter Google+