×
Mobilā versija
Brīdinājums +23°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Pirmdiena, 20. augusts, 2018
19. aprīlis, 2018
Drukāt

Stāviet pie ratiem un turiet muti? Saeima iesaistās luterāņu konfliktā (6)

Ilustratīvs attēls. Foto - LETAIlustratīvs attēls. Foto - LETA

Saeima ceturtdien nolēma sākt darbu pie grozījumiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā par spīti Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) paustajām bažām, ka šis likumprojekts ierobežos baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.

Vēsturisku apstākļu dēļ Latvijas luteriskajā baznīcā ir kā “divi vienā” – LELB un LELBĀL.

Otram pasaules karam beidzoties, toreizējais LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs devās trimdā uz Vāciju ar visu savu pilnvaru simbolu – zizli. Arī trimdas gaitās latviešu luterāņi turpināja uzturēt latvietības un Latvijas neatkarības ideju, daudzi aktīvi atbalstīja Atmodas kustību, piedalījās dažādos starptautiskajos forumos, pārstāvot Latviešu luterāņus. Tikmēr padomju Latvijā turpināja pastāvēt vietējā LELB. Abas puses gan apņēmušās virzīties uz vienu baznīcu, bet šis ceļš nav bijis gluds. Pastāv gan teoloģiskas atšķirības (ārzemju baznīca rietumos kļuvusi liberālāka, piemēram, jautājumos par sieviešu ordinēšanu), gan laicīgas domstarpības par baznīcas īpašumiem.

Ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis debatēs pauda uzskatu, ka šajā situācijā parlamentam vispareizākais būtu pieturēties pie principa, ka baznīca ir nošķirta no valsts un neiejaukties abu pušu konfliktā, ļaujot luterāņiem pašām tikt skaidrībā. “Taču, virzot šādu likumprojektu, Saeima ne tikai iejauksies baznīcas lietās, bet arī nostāsies vienā no strīdnieku pusēm, pasludinot to par likumīgu un ekskluzīvi pareizo,” uzskata I. Latkovskis.

Proti – minētais likumprojekts cita starpā paredz papildināt LELB likumu ar preambulu, kurā noteiks, ka LELB ir vienīgā tiesību pārmatotāja tai baznīcai, kas darbojas Latvijā līdz 1940. gadam. Savukārt LELBĀL likumprojektā vispār netiek pieminēta. Arī nekādas konsultācijas ar trimdas luterāņiem neesot notikušas. “Būtībā šobrīd viņiem tiek pateikts – stāviet pie ratiem un turiet muti,” teica Latkovskis, pielīdzinot šo Saeimas lēmumu spļāvienam trimdas luterāņu sejā.

Turpretim deputāts Ringolds Balodis aicināja Saeimu uz reliģiskajiem jautājumiem skatīties racionāli. Viņš noraidīja pieņēmumus par “divi vienā”, uzsverot, ka jau tagad pastāv viena juridiska persona LELB ar konkrētu reģistrācijas numuru. “Satversmes 99. pantā iekļauts pastāvošais valsts un Baznīcas attiecību modelis – atdalītība jeb šķirtība. Baznīcai ir autonoma griba! Konkrētā Baznīca ir lēmusi, un mums ir jāciena šī autonomā griba. Šis konstitucionālais ietvars mums uzliek vismaz par pienākumu respektēt to, ko vēlas Baznīca savā likumā. Likumdevējs nedrīkst balstīties uz aizspriedumiem vai simpātijām. Satversmes tiesa kādā savā lēmumā ir teikusi: konstitucionālām institūcijām ir jābūt neieinteresētām. Tādām arī mums ir jābūt!” teica Balodis.

49 deputātiem balsojot par, 14 pret un septiņiem atturoties, Saeima nolēma sākt darbu pie likuma un nodeva to vērtēšanai Cilvēktiesību komisijai. Atbalstītāju vidū bija visu frakciju pārstāvji, izņemot “Vienotību”, kas balsoja pret vai atturējās.

UZZINI, KĀ BALSOJA DEPUTĀTI

” target=”_blank”>LELBĀL Viedoklis par izmaiņām LELB likumā

Iesaki šo rakstu citiem!

18

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Man liekas, attiecībā uz LELBĀL viss ir skaidrs – tā ir emigrējušās diasporas baznīca, nu un viņi nedrīkstētu noteikt, ko darīt Latvijas baznīcai. Būtu, protams, labi saglabāt labas attiecības.

  2. Jūs kaut ko neizprotot. Pēc emigrācijas latvieši ārzemēs reģistrēja savas draudzes savās mītnes zemēs. Tie bija pilnīgi jauni organizatoriski veidojumi bez piesaistes kādai konkrētai draudzei Latvijā. Pat ja nebūtu šīs likuma izmaiņas, tad uz kāda juridiskā pamata latviešu draudze kaut kur var pretendēt uz kaut ko Latvijā? Viss ļembasts jau ir tikai un vienīgi dēļ sieviešu ordinācijas! Tādēļ jau protestētāju iebildums ir tikai tukśa vāvuļošana bez faktiem.

    • Trimdas latviešu luterānis Atbildēt

      Atbildot Jānim Kalniņa kungam :

      Diemžēl Kalniņa kungs PATS NEPĀRZINA ārzemju latviešu ev. lut. draudžu JURIDISKO stāvokli. Būdams kādas ASV trimdas latviešu ev. lut. draudzes AKTĪVS loceklis, varu paskaidrot, ka tikai dažas
      tā sauktās “veclatviešu ” ev lut. draudzes sastāvēja kādā ASV luterāņu ” sinodē”. Cik zinu tad
      LIELĀKAIS VAIRUMS pēc otrā pasaules dibināto trimdas latviešu ev. lut. draudžu ir PILNĪGI
      JURIDISKI NEATKARĪGAS un sastāv TIKAI mūsu pašu pārvaldītā LATVIJAS ĒVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS ĀRPUS LATVIJAS (LELBĀL). To atļauj ASV un arī citu rietumu valstu
      likumi — Baznīca ir no valsts ATDALĪTA !

      Mums ĻOTI SKUMDINA, ka LELB Latvijā, sakarā ar neseno iekšājo statūtu maiņu, ir IZSLĒDZIS visas
      Latvijas SIEVIETES no kalpošanas par MĀCĪTĀJĀM Latvijas ev. lut. draudzēs. Tas ir pretēji
      VISAM ko dara gandrīz VISAS luterāņu baznīcas PASAULĒ !!!!!

      Sievietes var būt ministru prezidentes un pat valsts prezidentes, bet Latvijā viņām tagad neatļauj pat
      būt par ev. lut. draudzes mācītājām! To atļāva VISI agrākie Latvijās arhibīskapi, bet ne Vanags !
      Viņš VIENĪGAIS prot vadīt Latvijas luterāņus pareizā virzienā ?????

      ŽĒL ! ŽĒL !

      Trimdas latviešu luterānis.

  3. Arzemju luterani ir tik liberalizejosos, ka praktiski attalinajusies no patiesa evangelija sludinasanas, ka homoseki ir skaisti reklamejami, un pat jaaudzina berni par tadiem.. Par sievietem priesteru karta es negribu vispar runat, jo tas murgs.

  4. Tad lai nobalso, ka nekādi līdzekļi nav jāparedz latvietības stiprināšanai ārzemēs, ja jau viņi ir viņi un mēs esam mēs. Draudzēs jau arī tie latvieši ir un deputāti izrādas viņus grib atstumt no Latvijas.

  5. LelbĀrpus Latvijas lai strādā un apkalpo latviešus ārpus Latvijas. Un viss būs kārtībā.

Draugiem Facebook Twitter Google+