Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. februāris, 2016
Drukāt

Vecpiebalgā Dabas aizsardzības projekts ir izvērties par dabas postīšanas plānu (13)

Foto - Jānis Ķuze/putnubildes.lvFoto - Jānis Ķuze/putnubildes.lv
Uzziņa

Dabas aizsardzības plāns
* DAP nepieciešamību nosaka likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (1993. gada 2. marts),
* saturu un izstrādes procedūru nosaka 9.10.2007. MK noteikumi nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību",
* ietver informāciju par teritoriju, par dabas vērtībām un ieteikumus apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī priekšlikumus individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem,
• ir ieteikuma raksturs, tomēr valsts un reģionālās plānošanas dokumentus izstrādā un aizsargājamo teritoriju apsaimnieko, ievērojot dabas aizsardzības plānu,
* juridiski saistoši ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (IAIN) (Ministru kabineta noteikumi), kas līdz šim AAA "Vecpiebalga" nav bijuši izveidoti,
* ja īpaši aizsargājamai dabas teritorijai nav IAIN, tad apsaimniekošanu nosaka 16.03.2010. MK noteikumu nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi",
* ar DA plāna apstiprināšanu IAIN projekts nestājas spēkā, parasti Ministru kabinets apstiprina dabas plānā iekļauto individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu ~ 1 – 2 gadu laikā pēc plāna apstiprināšanas.

Vecpiebalgā iecerēti jauni dabas liegumi, kas neļautu cirst mežu un būvēt mājas. Tūkstotis vecpiebaldzēnu parakstījuši vēstuli, kurā aicina neierobežot saimniecisko darbību. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki sapulcē pirmdien mierināja iedzīvotājus, ka liegumi stāsies spēkā pēc viena vai pusotra gada, tāpēc patlaban varot īstenot saimniecisko darbību.

“Mums pirmajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē plāna gatavotāji aicināja cirst mežu, kamēr vēl var,” teic Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecības “Akotiņi” saimniece Lāsma Dūmiņa. Un piebaldzēni līdz 15.martam steidz izcirst mežus.

Vecpiebalga ir vienīgais no deviņiem novadiem, kas iebilst pret jaunu Dabas aizsardzības plānu. Jo jāaizsargā jūras ērglis.

Iebilst vien piebaldzēni

Vecpiebalga patlaban ir vienīgais no deviņiem novadiem, kas iebilst likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteiktajai Dabas aizsardzības plāna (DAP) izveidei aizsargājamā ainavu apvidū (AAA) vai dabas liegumā (DL).

Piecpadsmit DAP veidošana notiek jau trešo gadu ar 581 735 eiro atbalstu no Norvēģijas finanšu instrumenta un aptuveni 64 000 eiro atbalstu no Latvijas valsts budžeta naudas. Šā projekta nosaukums ir “Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā”, to īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā pasūtītājs un SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (SIA “ELLE”) – izpildītājs.

DAP, cita starpā, paredzēs vēl striktākus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai nekā agrāk, tāpēc piebaldzēni ļoti aktīvi iebilst pret tiem. Tiesa gan, ierobežojumi skartu mazāk nekā desmito daļu no visiem īpašniekiem. No 1284 kadastra vienībām 68 vienības ir iekļautas dabas liegumā, 64 – dabas parka zonā, kur aizliegtas vien kailcirtes. 19 vienības ir iekļautas dabas parka un dabas lieguma zonā. Ierobežojumi galvenokārt attiecas uz lauksaimniekiem un teritorijas attīstītājiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza slavē piebaldzēnu aktīvo pozīciju, savukārt Vecpiebalgas saimnieki norāda uz projekta īstenotāju formālo pieeju savai darbībai. “Šiem cilvēkiem mūsu intereses nav svarīgas. Viņus interesē pabeigt projektu, saņemt naudu, izņemt no plāna biotopus,” uzskata zemnieku saimniecības “Akotiņi” īpašniece Lāsma Dūmiņa.

Īpašā aizsardzība bremzē izaugsmi

Kopējā AAA “Vecpiebalga” platība ir 8924 ha, tostarp 20,3% no šīs platības veido īpaši aizsargājamo biotopu platības. Eksperti šajā vasarā un arī agrāk Vecpiebalgā atklājuši daudzas putnu sugas, 20 dažādus biotopus, kas ir jāsargā, kā arī astoņas sikspārņu sugas. Pavisam konstatēti 22 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopu veidi.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone uzsver: “Mēs uzskatām, ka ar jauno Dabas aizsardzības plānu mums piedāvā nepamatoti lielas zonējuma izmaiņas. Patlaban izveidotais zonējums, kuru Valsts vides dienests 2012. gadā atzina par atbilstošu vides un arī “Natura 2000″ prasībām, ir spēkā līdz 2025. gadam. Iedzīvotāji to respektē, viņi ievēro individuālos apsaimniekošanas projektus. Jaunais zonējums nerosinās novada tautsaimniecības izaugsmi un necels iedzīvotāju labklājību.”

Posta, nevis saudzē

Vecpiebalgā pirmā DAP sabiedriskā apspriešana notika pērn 10. decembrī. Tajā iedzīvotāji noraidīja piedāvāto zonējuma maiņu. Vienbalsīgs “pret” balsojums bija arī pirmdien notikušajā apspriedē, kur piedāvāja par vairāku simtu hektāru mazāku lieguma platību. “Plāna gatavotāji nedzird mūsu teikto, ka putniņi un puķītes būs svarīgākas nekā cilvēki. Ir ļoti interesanti, ka mūsu īpašumā atrasts aizsargājamais trīspirkstu dzenis, blakus kaimiņa īpašumā – krupis, vēl citam kaimiņam aizsargājama puķīte. Izskatās, ka aizsargājamā teritorija tiek iespējami paplašināta. Rodas arī iespaids, ka noteiktai cilvēku grupai vajag par jebkuru cenu projektu pabeigt un saņemt naudu,” teic L. Dūmiņa.

Projekta īstenotāji pēdējā sabiedriskajā apspriešanā centušies vienoties ar katru saimnieku atsevišķi. Patlaban, baidoties no aizlieguma veikt saimniecisko darbību, ļoti daudzi Vecpiebalgas saimnieki ir izņēmuši ciršanas apliecinājumus. Izcērtot mežu, izzudīs arī retās putnu sugas, biotopi. Ciršanas apliecinājumi saimniekiem ir jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei, kas solījusi izcirstās platības izņemt no biotopu teritorijām. Tātad dabas aizsardzības plāns, precīzāk, tā projekts, ir izvērties par dabas postīšanas plānu.

Novada domes priekšsēdētāja teic, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir “simboliskas”. Piemēram, meža īpašniekiem atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā piešķir šādu atbalstu: 160 eiro – ja nenotiek mežsaimnieciskā darbība, neveic galveno cirti un kopšanas cirti; 120 eiro – ja nenotiek galvenā cirte; 45 eiro – ja neveic kailcirti; 112 eiro saņem pretendents, kam vienā zemes vienībā ir vairāku veidu dažādu likmju saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks teic, ka kompensācijas izdevīgums atkarīgs no koku sugām: “Ja mežā aug augstvērtīgas priežu audzes, tad kompensācija nesedz nesaņemtos naudas ienākumus. Ja mazāk vērtīgas koku sugas, tad sedz. Valsti, šīs likmes nosakot, var saprast tāpēc, ka, katru īpašumu vērtējot, izmaksas būs lielākas nekā kompensācija. Vēl svarīgi, ka šīs kompensācijas maksā no Lauku attīstības programmas “Natura 2000″ maksājumiem. Tie būs līdz 2020. gadam. Īpašnieki nezina, vai tādas būs arī turpmāk. Trešais nosacījums – kompensācijas neļauj saņemt, ja ir īpaša vajadzība, lielu naudas summu uzreiz, bet gan ilgā laika posmā. Ja nu vajag naudu bez kavēšanās?” skaidro A. Muižnieks.

Par ES nozīmes zālāju biotopiem atbalsts Latvijā ir noteikts no 83 eiro/ha līdz 330 eiro/ha.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Jums labi ar Jums apsriežas, GNP neapspriežas ne ar vienu, maina zonējumus čomiem, liegumos dod būvatļaujas utt., bet mirstīgie pat malku nedabūs, Siguldā pirms šitādiem murgiem arī labi pacirta darbinieki, bet tagad pārsvarā zāģē Dabas pārvalde, to var apskatīt senlejā.

  2. Picoides tridactylus Atbildēt

    Aicinu trīspirkstu dzeni izņme, no aizsargājuamo sugu saraksta, ej kur gribi viņa atstātās pēdas mežā ir redzamas visur.
    Parādās nauda un žaļie, zilie, sarkanie paliek aktīvi. Ja nav naudas tad arī nenotiek kustība, tas ir parazītisms, uz citu cilvēku līdzekļiem.

  3. Dabas aizsardzības pārvalde kustās tikai tad, ja par to maksā. Par naudu viņi ir gatavi sačakarēt jebko. Pamēģiniet viņus atvilkt, piemēram, apsekot zvēraudzētavas apkārtni, kur aug gzegužpuķu plantācijas, bet zvēraudzētavas netīrie notekūdeņi visu beidz nost – atbilde būs – jūs nepļaujat to vietu un būs labi.

  4. Visi tie aizsargājamie dzīvnieki un puķītes gadu tūkstošus auguši, ziedējuši un dzīvojuši Vecpiebalgas teritorijā un kā redzams tad dzīvo vēl joprojām, jo saraduši un saprotas ar iedzīvotāju saimniekošanas veidu, bet nu lielie dabas aizstāvji darīs tam galu un kā vārdā? Vienigi kaut kādu aizplīvurotu iemeslu dēļ to visu iznīcinās, jo spiež saimniekus uz neplānotiem pasākumiem, kas degradē apkārtni. Laikam jau Zaļo partija saņem dāsnus kumosiņus no šā pasākuma.

  5. Kad zaļie nevar pa kluso dabūt cauri savas idejas, tad sākas ķērkšana , ka latvijā būs tuksnesis. Tā lielākā problēma ir tur, ka zemes izmantošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir bioekonomika, ( atjaunojamo resursu izmantošana ) kam kļust ar vien lielāka nozīme pasaulē. Zaļie naudu šādu aizsardzības plānu īstenošanai saņem no ārzemēm, faktiski padarot Latviju nekonkurētspējīgu, bet norvēģi, kas dod naudu tik smaida ūsās un pumpē naftu ( neatjaunojamo resursu ) tālāk.Pēc tam ārzemnieki pa lēto sapērk šādas mūsu “aizsargātās”zemes un veido savu pensiju fondu ieguldījumus.Ļūk tā….

  6. Davai izcērtam tukšu visu Latviju, lai tei tikai smiltis, kā Āzijas tuksnešos un laižam melnos iekšā.

  7. Līdzīgi ir saplānots Veclaicenes kopējās dabas aizsardzības plāns, kur aizsargājamā teritorija iestiepjas vairākos pagastos. Arī tur cilvēki ir sašutuši par šo haltūru. Tikai neviens jau to sašutumu neņem vērā. Vairākumam jau ir veiksmīgi iestāstīts, ka “viss būs labi” un “nekādu negatīvu izmaiņu jau nebūs”, “viss paliks tāpat kā bijis” u.t.t. Un cilvēciņi notic. Bet atsevišķi pašvaldības darbinieki paši ir iesaistīti projektā

  8. Tas viss jau sen pārvērties par labu biznesu, kuram ar dabu nav nekāda sakara. Uztaisa vienu liegumu, saņem naudu, uztaisa nākamo, atkal un tā tālāk… kamēr visa Latvija izņemot Rīgu būs viens liels dabas liegums. Naudu tak gribas saņemt.

    • Diemžēl tā tas ir,šādi darbojoties zaļie biznesmeņi ir nodarījušu būtiskus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai un pilnīgi diskreditējuši zaļo ideju. Tas ir jāizbeidz un nekavējoties.

  9. Kāpēc šie “eksperti” nav amatpersonas? Visi viņi ir apstiprināti ar ministru kabineta rīkojumu, pieņem lēmumus par citiem ( privātpersonām, juridiskām personām ) piederošiem īpašumiem, barojas no nodokļu maksātāju un fondu naudām, bet nevienam neatskaitās. Vēl jo vairāk, ka visu šo liegumu noteikšanai nav skaidras metodikas un ideologi ir LU Bioloģijas fakultātes mācībspēki un absolventi, kas apvienojušies Latvijas dabas fondā un Latvijas ornitoloģijas biedrībā. Piebalgā šo plānu izstrādā ELLE, kuras vadītājs arī ir LU Biologu asolvents. Atbilstoši caurspīdīgumam un labas valsts pārvaldības principiem, visiem dabas ekspertiem ir jābūt valsts amatpersonām un jāpilda publiski pieejamas deklarācijas.

  10. Papes dabas parks ir viens no tiem pašiem veidojumiem.Zemes īpašnieki atguva mantojamo zemi un nebija nekādi apgrūtinājumi no dabas aizsardzības puses. Bet Rucavas pagasta vadība iekrita uz to kad piedāvāja veidot parku=== solīja naudu no dažādiem Eiropas fondiem bet kādam jau tika naudiņa. Papes dabas parkam ir vienīgam vēl jūras teritorija iezīmēta. Jo ar sauszemes teritoriju nepietika lai īstenotu vērienīgus projektus.Tikai Papes ciems no tā neko nav ieguvis ne no valsts un Dabas parka izveidošanas īstenotājiem tik milzu neskaidrības un liegumus,liegumu galā. Lietuvieši visu var sarunāt un apbūve gar jūru no tā kad izveidoja parku nav mazinājusies tieši otrādi pat pamatīgāk pieņemas spēkā. Kur ir it kā bijuši biotopi vai augi auguši ir samaksāts kādam dabas draugam un zemes platībā liegums un biotops ir nozudis. Sava veida bizness kā papildus var tikt pie naudas dabas aizstāvji. Papes dabas parka izveidei nebija iebildumu no pagast puses bet iedzīvotāju šeit ir maz un netika pienācīgi informēti par nākotni kas būs. Ar to ka šeit dzīvo maz vietējo iedzīvotāju un bijām pret netika ņemts vērā. Vecpiebalgas iedzīvotāji vēršu jums uzmanību uz to ka ierodoties uz sapulci dod aizpildīt lapiņu ar vārdu uzvārdu telefona numuru un parakstu lai tādus dokumentus pievienotu klāt ka jums nav iebildumu kaut gan apspriedē pasaka ka tas ir statistikai cik liela ir iedzīvotāju atsaucība un kas apmeklējis. Tālāk juristi sakārtos ka jums iebildumu nav.

  11. Slātavietis no Jaunpiebalgas Atbildēt

    Čangaļi Čangalienā pareizi dara. Lai Vecpiebalgas čangaļiem viss izdodas!

  12. Mūsu laukus drīz pārvērtīs par vienu lielu rezervātu! Tas tāpēc, ka laukos īpašumus sapirkuši biezie un nevēlas, lai viņus traucē kautkādi tur vietējie aborigēni ar savu saimniekošanu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+