Foto – LETA

Pagājušās nedēļas pēdējās dienās attiecīgās ie­stādes sabiedriskajā telpā palaida ziņu, ka no amata atlūdzies Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Reiniks. Tā jau viņi arī starptautiskajā praksē rīkojas, pirms brīvdienām, kad avīzes parasti neiznāk un tāpēc samazinās nevēlama kņada, kas un kāpēc. Tā rīkojās arī Iekšlietu ministrijas spice, solīdama uz jaunās (tātad šīs) nedēļas sākumu jaunu priekšnieku, turklāt vēl politiski neitrālu. Tas ir diezgan interesants, lai neteiktu vairāk, no “Vienotības” partijas (līdz tam – Reformu partijas) ielikta ministra paziņojums. Patiešām, vai gan Ukrainas notikumiem sekojošie publiskie secinājumi un paziņojumi Latvijas varas spicē nav izraisījuši nekādas uzskatu un, galvenais, piekopto tradīciju revīzijas? Ja paraugāmies visapkārt, kaut Igaunijā un Polijā notikušo, rodas nopietni jautājumi, nu ne jau tikai Iekšlietu ministrijai un Drošības policijai vien. Gandrīz vai neiespējami saprast, kā var sludināt politisko neitralitāti pēc tā, ko par Krievijas draugiem stāstījuši un rādījuši ārlietu, aizsardzības ministri un visa vara? Pēc tam kad Drošības policija savā ikgadējā pārskatā ziņoja par briesmām, kas apdraudēs Latviju tās EP prezidentūras (dežūras) laikā un izmaksās pāri par 100 miljoniem eiro.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

“Kas notiek ar mūsu bērniem? Kādēļ viņi aug tik nežēlīgi?” 1.klases skolnieka mamma pauž sašutumu par bērnu rīcību

Lasīt citas ziņas

Tā kā patlaban notiek gaidāmā valdības konstruēšana, vai konstruētāji ņemsies apstiprināt jel kādu ārējās un iekšējās uzvedības neitralizāciju, īpaši drošības nozarē? Kā tas saskan ar patriotisma un modrības aicinājumiem? Gandrīz vai katru vakaru televīzijas rāda amerikāņu, krievu un angļu (Bonda) specdienestu speciālo aģentu varoņdarbus, kas nepavisam nav politiski neitrāli.

Laikam gan būtu laiks runāt par to, kā pie mums sekmīgi tiek tvarstīti un notverti spiegi, ietekmes aģenti un gluži parasti kaitnieki. Tiem, kas joprojām lasa grāmatas, ieteiktu sameklēt 2001. gadā izdoto dokumentālo publikāciju, grāmatu “664 likteņi. Latvijas izlūkdienesti 1919 – 1940”. Tajā Totalitārisma seku dokumentāciju centra materiāli parāda, ko ar Latvijas izlūkdienestu darbiniekiem izdarīja čeka.