Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. jūlijs, 2016
Drukāt

Dimitris Avramopuls: Eiropu nevar uzcelt pretēji nacionālo valstu vēlmēm (2)

Avramopuls

Dimitris Avramopuls, Migrācijas un iekšlietu komisārs

Kad cilvēki vēlāk par šo laiku lasīs Eiropas vēstures grāmatās, viņiem būtu jālasa, ka Eiropas iedzīvotāji bija vienoti. Ka mēs izrādījām līdzcietību, ka bēgļu krīzi risinājām humāni. ES ir kopīgiem spēkiem stājusies pretī krīzes tūlītējām sekām, bet tagad mums ir jārada instrumenti, ar kuriem labāk pārvaldīt migrācijas plūsmu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Bēgļu krīzes risināšana ir bijusi Komisijas galvenā prioritāte, kopš stājāmies amatā 2014. gada novembrī. Pagājušā gadā veicām tūlītējus pasākumus krīzes pārvaldīšanai: mēs trīskāršojām savu klātbūtni Vidusjūrā, palīdzot glābt dzīvības. Mēs mobilizējām vairāk nekā 10 miljardus eiro no ES budžeta migrācijas politikas atbalstam. Mēs cīnījāmies pret kontrabandistu un cilvēku tirgotāju noziedzīgajiem tīkliem. Mēs izrādījām solidaritāti un vienojāmies starp dalībvalstīm pārcelt tos cilvēkus, kuriem starptautiskā aizsardzība nepieciešama visvairāk. Mēs esam sākuši pārmitināt bēgļus no valstīm, kas ir ārpus Eiropas, un cieši sadarbojamies ar Turciju, kam šajā reģionā ir ļoti svarīga loma. Lai novērstu migrācijas cēloņus, esam arī sākuši jaunu partnerību ar Āfriku. Vienošanās par mūsu priekšlikumu izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi tika panākta rekordīsā laikā, un tā tagad aizpildīs trūkstošo posmu, stiprinot Eiropas ārējo robežu, lai cilvēki arī turpmāk varētu dzīvot un brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā.

Reaģējot uz akūtākajām problēmām, esam sākuši likt pamatus ilgtspējīgai Eiropas migrācijas politikai. Šonedēļ mēs pabeigsim Eiropas vienotās patvēruma sistēmas pārveidi. Eiropā ir visaugstākie patvēruma standarti pasaulē. Šie principi ir iekļauti mūsu tiesību aktos un līgumos, bet valstu līmenī tie tiek īstenoti vāji un atšķirīgi, radot migrantiem stimulu izvēlēties izdevīgākās valstis. Spēkā esošie noteikumi tika izstrādāti, kad ES ieradās daudz mazāk migrantu, un tagad tie ir novecojuši.

Ar reformām tiks radīta iespēja gan ātri identificēt personas, kurām patiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, gan atgriezt tās personas, kurām nav tiesību uz aizsardzību ES. Mūsu mērķis ir izveidot vienotu patvēruma sistēmu, kas ir labvēlīga visneaizsargātākajām personām, bet stingra pret tiem, kuri cenšas to izmantot ļaunprātīgi. Tieši ar šiem noteikumiem, ar vienotiem standartiem, uz kuru pamata ES valstis izskata patvēruma pieteikumus, tiks radīta taisnīga sistēma un novērsts tas, ka cilvēki lielā skaitā dodas uz vienu valsti.

Tā vietā, lai sacenstos, kuras valsts valdība viskrasāk pārveidos savu patvēruma sistēmu tā, lai tā būtu mazāk pievilcīga nekā kaimiņvalstī, labāk noteiksim stingru un taisnīgu ES standartu. Tas nozīmē, ka tiks izveidota tāda migrācijas un patvēruma politika, kas ir piemērota 28 ES dalībvalstīm – tā aizsargās Eiropas 500 miljonu iedzīvotāju intereses un ir humānāka pret patvēruma meklētājiem, piemēram, 1,2 miljoniem cilvēku, kuri lūdza patvērumu ES pagājušā gadā. Tas ietekmē katru ES dalībvalsti.

Latvija nav nekāds izņēmums – šodien bēgļi no Sīrijas bēg uz Grieķiju, bet rīt tie var būt bēgļi no Ukrainas, kas dodas uz Latviju. Mēs zinām, ka Latvija iespēju robežās piedalās šajā procesā un ka tā ir nosūtījusi 36 dienestpersonas uz Grieķiju, pārcēlusi vairāk nekā 40 cilvēku no Itālijas un Grieķijas un pārmitinājusi bēgļus no Turcijas. Ceram, ka šis darbs tiks turpināts. Tas ir svarīgs.

Katrai ES dalībvalstij ir jābūt daļai no risinājuma. Eiropu nevar uzcelt pretēji nacionālo valstu vēlmēm. Tieši otrādi – labāku Eiropu var izveidot tikai ar dalībvalstīm un kopā ar tām, jo īpaši krīzes laikā. Tieši tagad mums ir jāstrādā kopā, jo mums priekšā ir grūts laiks. Grieķijas parādu krīze, bēgļu krīze, reāli draudi mūsu drošībai, eksistenciāli jautājumi pēc Apvienotās Karalistes referenduma – katru no Eiropas 28 dalībvalstīm ir ietekmējusi kāda no mūsdienu daudzajām krīzēm. Eiropai kopā ir jādara vairāk un jākļūst labākai, lai šos izaicinājumus pārvarētu. Tādēļ Eiropas Komisijai ir ļoti skaidra reformu programma. Tādēļ mūsu darba programma 2015. gadā saucās “Jauns sākums”, bet 2016. gadā – “Laiks pārmaiņām”. Mēs esam apņēmības pilni īstenot šo vērienīgo reformu programmu.

Esam apņēmušies strādāt, lai Eiropa kļūtu vienotāka un labāka un lai lielās problēmas, piemēram, bēgļu krīze, Eiropā tiktu risinātas kopā, bet pārējie jautājumi paliktu dalībvalstu pārziņā. Atcerēsimies, ka Eiropa pēc krīzēm mēdz kļūt stiprāka. Kopā mēs esam stiprāki par problēmām, kas mums ir jārisina. Bēgļu krīzei jābūt tieši šādas pro­blēmas piemēram.

Dimitris Avramopuls, Migrācijas un iekšlietu komisārs

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai tas komisara iet dilles.

  2. Mēs nedrīkstam veicināt musulmaņu miermīlīgo Eiropas pārņemšanu. Musulmaņi neasimilējas, viņi veido savas kopienas un vairojas kā siseņi. Eiropas valstīs jāievēro demokratiju, nevis tikai “pareizo” demokratiju.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+