Latvijā
Izglītība

Stingrākas prasības studentiem, bet mazāk budžeta vietu?0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi sarunas ar augstskolām par valsts apmaksāto studiju vietu sadalījumu nākamajā gadā, aicinot apdomāt arī iespēju, ka tā saukto budžeta vietu skaits tiek samazināts, toties pieaug valsts finansējums katrai studiju vietai.

Šis IZM aicinājums satraucis Latvijas Studentu apvienību (LSA). Tā paudusi bažas, ka IZM varētu samazināt budžeta vietu skaitu bez diskusijas. Tikmēr IZM skaidro, ka nekādi lēmumi vēl nav pieņemti: ministrija tikai aicinājusi augstskolas sagatavot priekšlikumus par valsts budžeta finansētajām studiju vietām 2020. gadam.

Taču, izsakot viedokli par budžeta vietu sadalījumu, augstskolām vajadzētu ievērot šādus principus: budžeta vietu aizpildījums un studējošo atbirums, studiju programmas atbilstība tautsaimniecības attīstības vajadzībām, valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips, studiju virzienu akreditācijas ilgums, programmas vērtējums u. c. Tāpat, plānojot budžeta vietu sadalījumu, augstskolām lūgts ņemt vērā faktisko budžeta vietu aizpildījumu katrā studiju programmā. Kā zināms, daļā studiju programmu augstskolām ir grūtības aizpildīt visas piešķirtās budžeta vietas.

Ministrija ar augstskolām arī plāno apspriest iespējamu uzņemšanas prasību paaugstināšanu studentiem, kuri pretendē uz budžeta vietām.

Iespējams, budžeta vietās turpmāk varēs iestāties tikai tie vidusskolu absolventi, kuriem vidējā atzīme nav bijusi zemāka par septiņām ballēm un nav bijuši nesekmīgi vērtējumi.

Domājams gan, ka IZM nesaņems no augstskolām pozitīvas atbildes par iespējamo budžeta vietu skaita samazināšanu. Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs Indriķis Muižnieks, jautāts, kā vērtē IZM priekšlikumu, atbildēja: “Mēs jau nu gan gribētu saglabāt esošo budžeta vietu skaitu.” Tajā pašā laikā palielināt valsts finansējumu vienai studiju vietai būtu nepieciešams, atzina I. Muižnieks.

Līdzīgi spriež Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis: valsts apmaksāto studiju vietu “apcirpšana” samazināšot studiju pieejamību un potenciālajiem studentiem došot signālu: brauciet uz tām valstīm, kur ir pilnībā valsts apmaksāta augstākā izglītība. Turklāt RTU īsteno galvenokārt eksaktās un tehniskās studiju programmas: tieši tās ir jomas, kur ir vislielākais darbaspēka iztrūkums.

Jāpiebilst, ka pirms vairākiem gadiem IZM jau samazināja budžeta vietu skaitu, taču reāli tas būtiski nesaruka: augstskolas pārdalīja finansējumu un izveidoja it kā pašas augstskolas apmaksātās studiju vietas.

Tāpat augstskolu pārstāvji ir skeptiski par IZM vēlmi ieviest stingrākas prasības pretendentiem uz valsts apmaksātajām studiju vietām.

“Ja mēs uzņemam studentu fizikas studiju programmā, tad kāda gan nozīme ir tam, ka viņam grūti klājies sporta stundās un bioloģijā?” vaicāja I. Muižnieks.

U. Sukovskis teica, ka pati IZM tomēr skaidri nav pateikusi, kā tieši tiks sasaistīts finansējums valsts apmaksātajām studiju vietām ar potenciālajiem studentiem izvirzītajām prasībām.

Jāņem arī vērā, ka augstskolām jau līdz 1. novembrim bija jāpieņem uzņemšanas noteikumi nākamajam studiju gadam, tajos nekādas izmaiņas vairs ieviest nevarot.

Tātad, ja arī tiks ieviestas stingrākas uzņemšanas prasības, tad ne agrāk kā 2021. gadā.

Jāpiebilst, ka ministrija lūgusi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viedokli un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanu, kā arī nepieciešamo speciālistu skaitu dažādās jomās, balstoties uz LDDK pārstāvēto nozaru asociāciju vajadzībām.

Saistītie raksti

Par budžeta vietu sadalījumu tajās augstskolās, kas nav IZM, bet citu ministriju padotībā, šogad notiks trīspusējas sarunas: tajās piedalīsies gan IZM, gan, piemēram, Veselības ministrija un Rīgas Stradiņa universitāte.

LSA tikmēr aicinājusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku tikties ar studentiem un atbildēt uz viņu jautājumiem par gaidāmajām pārmaiņām augstskolu finansēšanā. Studenti bažījas, ka Latvijas augstākā izglītība virzās uz elitārismu. Ministre aicinājumam atsaukusies, un tikšanās notiks jau šoceturtdien, 14. novembrī.

LA.lv