Foto – LETA

Stingrās banku pārbaudes metodes tomēr neliedz tās izmantot PVN krāpšanas shēmām 0

Lai gan bankas ieviesušas virkni pasākumi, kuriem būtu jāļauj identificēt iespējamos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniekus, kas bankas kontus izmanto tā dēvētajiem PVN karuseļiem, tomēr, kā rāda prakse, joprojām PVN shēmotāji var atļauties izmantot Skandināvijas kapitālam piederošās bankas jeb tā dēvētās rezidentu kredītiestādes saviem krāpnieciskajiem darījumiem.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Arī pēdējā gadījumā, kad restorānā Tokyo City tika atklātas aplokšņu algas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, šis uzņēmums saviem darījumiem izmantoja vienu no Latvijā strādājošām Skandināvija kapitālam piederošajām bankām.

“Swedbank ļoti nopietni izturas pret jebkuriem drošības jautājumiem, tostarp nepārtraukti strādā, lai novērstu mēģinājumus izmantot banku pretlikumīgiem vai apšaubāmiem mērķiem. Bankas pakalpojumu un reputācijas izmantošana noziedzīgiem mērķiem ir nepieļaujama. Tā ir gan mūsu kā Latvijas banku sektora reputācijas līdera nostāja, gan arī Latvijas banku nozares kopējā pozīcija,” pauž Swedbank sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Jakubovska.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viņas sniegtās informācijas, Swedbank regulāri aktualizē iekšējās kontroles sistēmas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām normatīvajos aktos un industrijas aktualitātēm.

Arī 2016. un 2017.gadā pārraudzības un atbilstības kontroles funkcijas stiprināšanai ir veiktas nozīmīgas aktivitātes, tostarp ieviesti jauni procesi, kontroles mehānismi un vairāk nekā divas reizes palielināts Klientu darījumu uzraudzības daļas un Klientu sadarbības atbilstības daļas darbinieku skaits. “ Būtiski paaugstinātas prasības pārraudzības un atbilstības kontroles darbinieku kvalifikācijai. 2017. gadā ir izveidota arī Klientu sadarbības atbilstības komiteja, kas atsevišķos gadījumos lemj par sadarbības uzsākšanu vai sadarbības izbeigšanu ar noteiktām klientu kategorijām. Katru gadu obligātas mācības par klientu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu notiek arī pilnīgi visiem bankas darbiniekiem,” uzsver bankas pārstāve.

Kā skaidro Jakubovska, uzsākot sadarbību, ikviens potenciālais bankas klients tiek rūpīgi izvērtēts. Ja tiek atklāts, ka darbība ir fiktīva vai nav bankai saprotama, sadarbība tiek atteikta. “Banka arī pastāvīgi uzrauga klientu darījumus atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām. Informācija par aizdomīgiem darījumiem tiek sniegta Kontroles dienestam un no pagājušā gada arī pa tiešo Valsts Ieņēmumu dienestam. Bankas gan ziņo atbildīgajām iestādēm aizdomīgos darījumus, gan arī operatīvi reaģē uz iestāžu norādēm vai pieprasījumiem,” norāda Swedbank darbiniece.

Arī SEB banka ir pārliecināta, ka tās izstrādātajai kontroles sistēmai nevar paslīdēt garām aizdomīgi darījumi ar PVN shēmām. SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda norāda, ka SEB bankā ir ieviestas atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas, kā rezultātā noziedznieki vai to grupējumi agrāk vai vēlāk tiek pieķerti. “Tieši šī iemesla dēļ SEB banka noteikti nav primārā izvēle krāpniecisku darbību veikšanai. Mēs kā banka noteikti neesam vienīgie, kas cīnās ar šo krāpniecības veidu, vienlaikus tieši banku ieguldījums ir daļa no veiksmes šo krāpnieku pieķeršanā, lai arī primārā atbildība par shēmu atklāšanu ietilpst VID pienākumos. SEB banka aktīvi sadarbojas ar VID un citām ieinteresētajām pusēm, lai sekmētu cīņu pret nodokļu krāpniekiem, jo mēs nemainīgi vēlamies veicināt caurskatāmu un ētisku banku darbību Latvijā,” pauž Strazda.

Reklāma
Reklāma

Kā jau ziņots, Finanšu policija sākusi kriminālprocesu par aplokšņu algu maksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City. Pirms aptuveni diviem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika pieķerts liels šīs jomas uzņēmums Ganbei, kura amatpersonas rezultātā saņēma nosacītus sodus, un uzņēmums samaksāja aptuveni vienu miljonu eiro valsts budžetā. Abi šie uzņēmumi savai darbībai izvēlējušies Skandināvijas kapitālam piederošas bankas.