Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

RTU stipendija profesionalitātei

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) pievienojusies to augstskolu pulkam, kas sniedz finansiālu atbalstu 1. kursa studentiem, kuriem bijušas lieliskas sekmes un sabiedriskā aktivitāte jau vidusskolā, bet kuru iespējas studēt materiālu iemeslu dēļ ir apgrūtinātas.

Jau vasaras sākumā RTU Attīstības fonds kopā ar Pētera Avena labdarības fondu “Paaudze”, akciju sabiedrībām “OlainFarm” un “RBSSKALS” izsludināja konkursu “Topošais profesionālis”. Nu konkurss beidzies un piešķirtas 16 ikmēneša simts latu stipendijas RTU pirmā kursa studentiem.

Stipendiāti izraudzīti no visām RTU fakultātēm. Topošais arhitekts Mārtiņš Ziemanis stipendijai nolēmis pieteikties tāpēc, ka pēc ne pārāk veiksmīgajiem iestājeksāmeniem nonāca maksas studiju grupā. Arhitektūras studijas ir sevišķi dārgas, tāpēc nācies domāt, kā gūt ienākumus. “Labi, ka izdevās iegūt stipendiju, nu nebūs jādomā par darba meklēšanu, varēšu vairāk koncentrēties mācībām,” teic Mārtiņš. “Nesen tieši domāju, kā nopirkt mēnešbiļeti, lai vispār varētu aizbraukt līdz augstskolai, bet tieši tajā brīdī ieskaitīja stipendiju.”

Arī Inženierekonomikas un vadības fakultātes studente Jūlija Astratova, kas apgūst studiju programmu “Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana”, saka: “Stipendija ir liels atbalsts. Ir daudz vieglāk mācīties, ja ir kāds finansiāls pamats. Nav jāmeklē darbs.”

Jūlija stipendijai kvalificējās gandrīz izcilo sekmju dēļ vidusskolā – Daugavpils 16. vidusskolu viņa absolvēja ar vidējo atzīmi virs 9 ballēm. “Mani interesēja gandrīz viss,” atceras meitene.

Mārtiņš domā, ka stipendiju saņēmis tāpēc, ka bijušas labas sekmes Rīgas Amatniecības vidusskolā, kur mācījies iepriekš un guvis panākumus kā jaunais interjera dizainers: “Vidējā atzīme man bija virs astoņām ballēm. Turklāt vidusskolas laikā piedalījos dažādos konkursos. Piemēram, Daugavpilī bija konkurss, kurā no dažādiem rūpniecības atgriezumiem – vadu gabaliem un citiem atlikumiem – bija jāizveido telpisks objekts – sienāzis. Par savu sienāzi ieguvu pirmo vietu.”

Studēt tieši arhitektūru Mārtiņš nolēmis tāpēc, ka ļoti patikusi prakse arhitektu birojā “Arhis”, kur viņš nonācis, vēl mācoties Amatniecības vidusskolā. “Jau iepriekš daudzi bija man teikuši, ka jāmēģina kļūt arhitektam, bet šajā praksē sapratu, ka tiešām tas ir vajadzīgais. Arhitektu birojā veidoju maketus kādai topošai ēkai un nedaudz arī vizualizācijas.” Arhitektūras studijas gan nav vieglas. Ir liela slodze, jāpagūst paveikt daudz darbu: “Kad kāds darbs pabeigts, nav atvieglojuma sajūtas, jo rindā gaida daudzi citi. Jāmaketē, jārasē, jāveido prezentācijas. Piemēram, tūlīt došos izmērīt kāpņu telpu, lai pēc tam zīmētu tās projektu.”

Mārtiņš domā, ka tieši kā arhitektam viņam nākotnē varētu būt plašākas darba iespējas, jo interjera dizainera pakalpojumi Latvijā vēl nav sevišķi pieprasīti. Kaut arī šajā jomā jau izdevies pabeigt vienu projektu – izveidojis dizainu vienai klasei Rīgas Franču licejā. Darba dēļ Mārtiņš būtu gatavs arī doties ārpus Latvijas, tomēr “pavisam pārvākties nevēlos, jo esmu Latvijā dzimis, audzis un te vēlētos atstāt savu vārdu”.

Runājot par šā brīža arhitektūras ainu, Mārtiņš spriež, ka veiksmīgas bieži vien ir privātmāju būves, kas plašākai sabiedrībai paliek nezināmas. No visiem zināmajiem objektiem puisim netīk topošie Z torņi Pārdaugavā, bet jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka, viņaprāt, neiederas Pārdaugavas ainavā. Toties pozitīvi Mārtiņš vērtē tirdzniecības centru “Riga Plaza”.

Bet Jūlija, stāstot par studiju programmas izvēli, teic, ka viņu vilinājusi iespēja padziļināt zināšanas gan matemātikā, gan ekonomikā un arī svešvalodās: “Piesaistīja tieši starptautiskais aspekts, jo gadu pavadīju Nīderlandē, kur kā brīvprātīgā strādāju mākslas galerijā. Tagad grūti pierast gan atkal mācīties, gan no jauna būt Latvijā. Esot ārpus Latvijas, vēl jo vairāk novērtēju, piemēram, sirsnīgos Latvijas cilvēkus, tajā pašā laikā radusies interese nākotnē dziļāk iepazīt arī citas valstis.” Iespējams, tieši tāpēc viena no Jūlijas nākotnes iecerēm ir kļūt par diplomāti vai strādāt kādā no Eiropas institūcijām. Jautāta, vai apmierina studiju kvalitāte, Jūlija teic, ka pagaidām nav apmierināta tikai ar sevi, jo nav izdevies saņemt tik augstus vērtējumus, “kāds ir mans parastais līmenis”.

Kā pirmā stipendijas jau 1. kursa studentiem sāka piedāvāt Latvijas Universitāte, ieviešot stipendiju “Ceļamaize”. Nu cerīgākajiem pirmkursniekiem stipendijas piešķir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Transporta un sakaru institūts, bet Liepājas Universitāte piešķir stipendijas divpadsmito klašu audzēkņiem, kuri tikai nākotnē grasās studēt šajā universitātē.

Viedoklis 


Kāpēc augstskolas aizvien aktīvāk ar dažādu mecenātu palīdzību piedāvā stipendijas studentiem?


Mikus Dubickis, Latvijas Studentu apvienības prezidents: “Stipendijas veicina augstskolas popularitāti un palīdz piesaistīt spējīgos studentus. Arī darba devēji ieinteresēti šādi ieguldīt. Ja jaunietis saņem stipendiju, aug studiju kvalitāte un darba devējam nākotnē ir iespēja piesaistīt profesionālāku darbinieku. Lai gan ekonomiskā krīze nosacīti ir beigusies, daudziem jauniem cilvēkiem joprojām trūkst finansiālā nodrošinājuma studijām. Tāpēc šādas stipendijas ir ļoti vajadzīgas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+