Latvijā
Izglītība

Atšķirīgās stipendijas. Valsts kontrolei aizdomas par krāpniecību2


Rīgas Valsts tehnikumā nesekmīgie un “bastotāji” saņem 10 eiro minimālo stipendiju. Tehnikuma direktore Dagnija Vanaga uzskata, ka normatīvajos aktos būtu skaidri jāpasaka, kādos gadījumos stipendiju var nemaksāt.
Rīgas Valsts tehnikumā nesekmīgie un “bastotāji” saņem 10 eiro minimālo stipendiju. Tehnikuma direktore Dagnija Vanaga uzskata, ka normatīvajos aktos būtu skaidri jāpasaka, kādos gadījumos stipendiju var nemaksāt.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valstī nav skaidras un vienotas kārtības, kādā profesionālo izglītības ie­stāžu audzēkņi saņem stipendiju, tāpēc tās mēdz saņemt arī nesekmīgie un kavētāji. To secinājusi Valsts kontrole, kura revidējusi stipendiju izmaksu četrās profesionālajās skolās.

Divas no tām – profesionālās izglītības kompetences centrs “Rīgas Valsts tehnikums” un Rīgas 3. arodskola – atrodas par visu nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā. Viena revidētā izglītības iestāde – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola ir Kultūras ministrijas paspārnē, bet vēl viena – Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola – pieder Cēsu pašvaldībai.

Valsts kontrolē secināts: nepilnības stipendiju izmaksā ir visās izglītības iestādēs neatkarīgi no to piederības.

Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne teic: stipendiju apmērs dažādās profesionālajās skolās atšķiras un atšķiras arī kārtība, saskaņā ar kuru tās tiek piešķirtas. Tieši tāpēc sākta revīzija: revidenti vēlējušies saprast, vai šī dažādība ir balstīta uz normatīvajiem aktiem.

Nācies secināt, ka normatīvajos aktos nav noteikts, kādam mērķim stipendijas tiek maksātas. Tāpēc arī praksē tās izmaksā gan par mācību sasniegumiem, gan par aktīvu sabiedrisko darbību, gan arī lai sociāli atbalstītu audzēkņus.

Taču stipendijas tiek maksātas arī tiem, kuri ne ar kādiem akadēmiskās vai sabiedriskās dzīves sasniegumiem nevar lepoties.

“Nav noteikts, vai stipendijas maksā tiem, kuri apmeklē visas nodarbības, vai par to vien, ka audzēknis ir ieskaitīts izglītības iestādē. Faktiski pie ikmēneša stipendijas var tikt ikviens, kurš iestājies profesionālajā mācību iestādē, kaut arī to neapmeklē vai ir nesekmīgs,” stāsta I. Kalvāne.

Tas gan nenozīmē, ka kavēšana nemaz neietekmē stipendijas apmēru: “bastotājiem” to mēdz samazināt, taču katra skola rīkojas atšķirīgi un minimālo stipendiju bieži vien maksā tik un tā. Savukārt Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā par stundu kavēšanu stipendiju nemaz nesamazina.

Normatīvajos aktos gan ir pateikts, ka stipendiju var saņemt, ja klātienē apgūst mācību programmu un ja ir labi mācību sasniegumi, taču attiecībā uz stipendiju saņemšanu profesionālajās skolās šie kritēriji nav sīkāk izskaidroti. Citos tiesību aktos minēts, ka labas sekmes ir tad, ja vidējā atzīme ir virs septiņām ballēm, taču profesionālajā izglītībā paaugstinātās stipendijas var saņemt pat tad, ja audzēknis ir knapi sekmīgs un vidējā atzīme ir četras balles.

Valsts kontrolē saskaitīts: revidējamās skolās vien nesekmīgajiem stipendijās 2017. un 2018. gadā izmaksāti 37 099 eiro, bet “bastotājiem” – 62 494,64 eiro. Revidenti secina: lietderīgāk būtu izmantot šo naudu, piešķirot paaugstinātas stipendijas labākajiem audzēkņiem.

Skolām liela brīvība

Izglītības likums pat paredz, ka IZM jānosaka stipendiju piešķiršanas kārtība, taču ministrija tikai nosaka minimālo un vidējo stipendijas apmēru, bet to piešķiršanas kārtību ļauj noteikt katrai skolai. Turklāt finansējums stipendijām atkarīgs nevis no audzēkņu skaita profesionālajās skolās, bet gan valsts budžeta iespējām un pro­gnozējamā, nevis reālā audzēkņu skaita. Tāpēc arī stipendijas ir atšķirīgas. Piemēram, pirmajā mācību mēnesī tās var būt gan 10 eiro, gan 60 eiro atkarībā no skolas, kur audzēknis mācās. Arī stipendijas bāreņiem ir ļoti atšķirīgas: no 10 līdz 150 eiro.

Pat vienas skolas ietvaros stipendijas audzēknim ar vienādiem mācību sasniegumiem dažādos mācību gados ir atšķirīgas. Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vidējā stipendija profesionālajā skolā nedrīkst būt mazāka par 14,23 eiro mēnesī. Savukārt skolas atšķirīgi nosaka “pamatstipendijas” apmēru, kas var atšķirties līdz pat sešām reizēm. Turklāt, ja samazinās finansējums, skolas, nemainot iekšējos normatīvos aktus, stipendijas samazina.

Rīgas Valsts tehnikumā, piemēram, mainoties finansējumam, stipendijas samazināja visiem, kuri saņēma paaugstinātās stipendijas. Taču nesekmīgajiem un “bastotājiem”, kas saņem 10 eiro minimālo stipendiju, tā nesaruka. Tehnikuma direktore Dagnija Vanaga skaidro: tas tāpēc, ka līdz 2018. gadam par profesionālo skolu audzēkņiem vecāki nesaņēma ģimenes pabalstu un stipendijai neatkarīgi no sekmēm tas bija jāaizstāj. Viņa uzskata: normatīvajos aktos būtu skaidri jāpasaka, kādos gadījumos stipendiju var nemaksāt. D. Vanaga piebilst: stipendiju izmaksas sistēma ir jāuzlabo.

Arī I. Kalvāne vērš uzmanību uz to, ka nav noteikts neattaisnoto kavējumu apjoms, pie kura audzēknis atskaitāms vai vismaz atņemama stipendija. Taču viņa arī norāda: neviena no revidētajām skolām Valsts izglītības informācijas sistēmā nav ziņojusi par audzēkņiem, kuri neattaisnoti kavē vairāk par 20 stundām semestrī. Turklāt neviens nekontrolē, vai skolas pienācīgi uzskaita kavētājus.

Ierosināts kriminālprocess

Valsts kontrole secinājusi: ja netiek stingri uzskaitīti kavējumi un no skolas izslēgti tie, kuri nemācās, valsts lieki tērē naudu, piešķirot skolām finansējumu neesošu audzēkņu apmācībai un stipendijām. “Kontroles nepilnību dēļ ir iespējama pat krāpniecība,” teic I. Kalvāne. Pēc šīs revīzijas jau nodoti materiāli tiesībsargājošām iestādēm par, iespējams, fiktīviem audzēkņiem kādā no Rīgas Valsts tehnikuma struktūrvienībām, kur stipendijās prettiesiski varētu būt izmaksāti 1370 eiro. Zināms arī, ka jau sākts kriminālprocess par iespējamu krāpniecību.

Sīkāk šo situāciju Valsts kontrole nekomentē, bet revīzijas ziņojumā minēts, piemēram, kāds Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis F., kurš 2017. gada astoņos mācību mēnešos nebija ieguvis vērtējumu nevienā mācību priekšmetā, mēnesī kavēja vismaz 69 stundas, kamēr decembrī nokavēja pat 393 stundas.

Visu gadu audzēknis turpināja ik mēnesi saņemt 10 eiro stipendiju. Tikai decembrī audzēkni tomēr atskaitīja. Līdzīga situācija šajā pašā tehnikumā bijusi ar izglītojamo D., kurš no 2017. gada februāra līdz pat 2018. gada maijam saņēma minimālo stipendiju, bet vairāk nekā gada laikā bija ieguvis vērtējumu tikai vienā mācību priekšmetā un katrā mācību mēnesī kavēja vismaz 72 stundas. Atskaitīts tikai pagājušā gada jūnijā.

Valsts kontrole secinājusi, ka IZM jāsakārto stipendiju piešķiršanas sistēma. I. Kalvāne uzsver, ka tas nebūt nenozīmē vēršanos pret skolu autonomiju. IZM savu viedokli par šo revīziju un revidentu ieteikumiem sola paust šodien. Kopumā pērn stipendijām valsts tērējusi teju 12 miljonus eiro.

Atšķirīgās stipendijas

Audzēkņi, kuru vidējais vērtējums ir no 7 līdz 10 ballēm, mēnesī saņem:

* Rīgas Valsts tehnikumā 80 līdz 150 eiro

* Rīgas 3. arodskolā 60 līdz 70 eiro

* Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā 50 līdz 90 eiro

* Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā 36,35 līdz 45,35 eiro

Cik maksā kavēšana

Kā samazinās stipendija, ja bez attaisnojuma kavētas vairāk nekā 20 stundas:

* Rīgas Valsts tehnikumā stipendiju samazina par 30 eiro

* Rīgas 3. arodskolā stipendiju samazina par 40 procentiem

* Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā stipendija nesamazinās

* Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā par katru neattaisnoti kavētu mācību nodarbību stipendiju samazina par 3,65 eiro

Dati: Valsts kontrole

LA.lv