Foto – AFP/LETA

Igaunija piedāvā uzņemt NATO patruļlidmašīnu bāzi 5

Aizvadītajā NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē apstiprināta alianses militārās klātbūtnes pastiprināšana Austrumeiropā, tostarp Baltijas valstīs. Pašreizējie plāni paredz Baltijas valstīs izveidot vēl vienu patruļlidmašīnu bāzi un attīstīt Baltijas valstu spējas uzņemt NATO jūras spēku karakuģus. Vienlaikus alianse lēma pārtraukt gan civilo, gan militāro sadarbību ar Krieviju. “Divus gadu desmitus NATO nemitīgi strādājusi, lai ar Krieviju nodibinātu ciešāku sadarbību un uzticību,” teikts alianses ārlietu ministru izplatītajā paziņojumā. “Taču Krievija ir pārkāpusi visus starptautiskos likumus un līgumus ar NATO. Tā nopietni iedragājusi uzticību, uz kuras pamata mums jāveido sadarbība.”

Reklāma
Reklāma

Atbild baltiešu bažām


Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajā sanāksmē NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens pirmo reizi apstiprināja, ka NATO Krievijas pierobežā varētu izvietot pastāvīgas militārās bāzes. ASV laikraksts “The New York Times” raksta, ka runa ir par vēl vienas NATO patruļlidmašīnu bāzes izveidošanu Baltijā un kādas ostas pielāgošanu NATO militārajām vajadzībām. Pagaidām NATO iznīcinātāji, kuri patrulē virs Baltijas, atrodas Lietuvā Šauļu lidlaukā. Tur šajās dienās notiek gaisa spēku mācības, kurās piedalās ASV, Lietuvas, Vācijas un Zviedrijas militārās lidmašīnas. Taču tagad arī Igaunija piedāvājusi savā Emari gaisa spēku bāzē izvietot patruļlidmašīnu bāzi. “NATO Eiropas spēku virspavēlnieks izteicās, ka paplašinātām patruļmisijām nepieciešama vēl viena bāze vai lidlauks. Es piedāvāju Emari,” sarunā ar Igaunijas televīziju apstiprināja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.

Diplomāti, kas piedalījās saietā, arī atklāja, ka Austrumeiropas valstīs NATO varētu izvērst ātrās reaģēšanas spēku mācības, lai krīzes situāciju gadījumā sekotu tūlītēja šo spēku sastāvā esošo sauszemes, gaisa un jūras spēku vienību reakcija. Britānijas laikraksts “The Daily Telegraph” informē, ka tālāki paziņojumi par “militāro resursu” izvietošanu Austrumeiropā varētu sekot tuvākajās nedēļās. Tikmēr ASV jau paziņojušas, ka uz gaisa spēku bāzi Rumānijas Melnās jūras piekrastē nosūtīs vēl 600 militārpersonu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sanāksmē NATO ģenerāļiem un admirāļiem arī uzdots nākt klajā ar ierosinājumiem to alianses dalībvalstu aizsardzībai, kuras izjūt Krievijas apdraudējumu. Britānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs apstiprināja, ka “mums noteikti jāsniedz austrumu sabiedrotajiem papildu garantijas un pārliecība”. Briti jau piedāvājuši nosūtīt iznīcinātājus “Typhoon” pretgaisa aizsardzības patruļās Baltijas valstu gaisa telpā. Arī Dānija, Portugāle, Francija un Vācija paudušas gatavību palīdzēt ar savām lidmašīnām. Turklāt, kā apstiprināja Heigs, “varētu sekot arī citi pasākumi”.

Prasa arī 
sauszemes karavīrus


Tomēr Vācija un dažas Rietumeiropas valstis aicina būt piesardzīgiem attiecībās ar Krieviju un to lieki nekaitināt, pierobežā izvietojot karavīru vienības. “Nē, mums nav vajadzīgi NATO karavīri pie robežas ar Krieviju,” paziņoja Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.

Arī laikraksts “The New York Times” norāda, ka NATO ārlietu ministru piedāvātie pasākumi Austrumeiropas drošības stiprināšanai nav gluži tas, ko Polija un Baltijas valstis prasīja. Proti, Austrumeiropas valstu pārstāvji uzstājuši uz to, lai NATO tajās nodrošina pa­tstāvīgu sauszemes karavīru klātbūtni. Piemēram, Polija lūgusi NATO, lai tās teritorijā tiek izvietoti 10 tūkstoši alianses karavīru – divas kājnieku motorizētās brigādes, kur katrā būtu pieci tūkstoši karavīru, informē laikraksts “The Daily Telegraph”. “Ļoti svarīgi, ka visas dalībvalstis bauda vienādu drošības līmeni,” paziņoja Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis. “Polija ir bijusi NATO dalībvalsts 15 gadus, un līdz šim vienīgā pastāvīgā NATO militārā iestāde mums ir konferenču centrs, apmācības centrs. Mēs labprāt redzētu ievērojamu klātbūtni.”

Polijas valdības vadītājs Donalds Tusks savukārt paudis neapmierinātību, ka NATO nepilda savu jau 1997. gadā pausto solījumu Polijas teritorijā izvietot karavīrus. “Pakāpeniski mēs kaut ko saņemam. Taču temps, kādā NATO palielina savu klātbūtni, varētu būt ātrāks,” sprieda Tusks.

Reklāma
Reklāma

NATO veido 
Austrumu partnerību?


Atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu NATO Politiskās un partnerības komitejas “slepenu dokumentu”, Vācijas žurnāla “Der Spiegel” interneta vietne raksta, ka alianse arī iecerējusi veicināt sadarbību ar Moldovu, Azerbaidžānu un Armēniju. Septiņu lappušu garajā dokumentā aprakstīti “praktiski pasākumi”, kuru mērķis būtu “veicināt stabilitāti Austrumeiropā pašreizējo apstākļu kontekstā”. Tā, piemēram, Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā varētu tikt izvietoti NATO sakaru virsnieki, ar Azerbaidžānu varētu tikt veidota ciešāka sadarbību kiberdrošībā un enerģētiskajā drošībā, bet ar Armēnijas armiju varētu tikt rīkotas kopīgas militārās mācības. “Tas ir tiešs signāls Maskavai,” norāda “Der Spiegel”. Tiesa, Armēnijas Ārlietu ministrija šīs ziņas komentējusi, noraidot iespēju, ka attiecības ar NATO varētu tikt pastiprinātas.