Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Stiprina prasības ES publisko pasūtījumu rīkošanā

semeta_THIERRY_CHARLIER_AFP_8

Vairāk nekā divi miljardi eiro ir nozagti no Eiropas Savienības fondiem un astoņu dalībvalstu budžetiem 2010. gadā, nepamatoti paaugstinot sabiedrisko pasūtījumu izmaksas, teikts ES krāpšanas apkarošanas biroja OLAF ziņojumā. 


Šie skaitļi, kas publiskoti otrdien Briselē notikušajā Eiroparlamenta konferencē par korupciju, ataino kukuļošanas tiešās izmaksas sabiedriskajos pasūtījumos piecās svarīgās saimniecības nozarēs, tādās kā celtniecība, ūdens apgāde u. c. Pētījumu kopīgi veica starptautiskā auditorfirma “PricewaterhouseCoopers” un Utrehtas universitātes zinātnieki, lietojot metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt korupcijas iespēju dažādās saimniecības jomās. Pētījumā minētās valstis – Francija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Rumānija un Spānija – tika izraudzītas pēc nejaušības principa.

 

Kukuļošana – drauds sabiedriskajām finansēm

ES korupcijas apkarošanas komisārs Aļģirds Šemeta uzskata, ka šajā pētījumā izvirzīta jauna pieeja kukuļošanas izmaksu aprēķināšanai, raksta izdevums “EUobserver”. “Pētījumā minēti konkrēti skaitļi tam, ko mēs sen esam atzinuši par draudu sabiedriskajām finansēm, un tas apstiprina, ka kukuļošana publiskā pasūtījumā ievērojami palielina sabiedriskos zaudējumus,” uzrunā konferencē teica Šemeta.

Pētījumā secināts, ka kukuļošanas izmaksas ir 3 – 4 procenti no pasūtījumu kopējā budžeta. Tas ir vairāk nekā Eiropas Komisijas vērtējumā, kas tika publicēts pirms diviem gadiem, kad kukuļošanas izmaksas tika lēstas kā viens procents no publiskā pasūtījuma apjoma. Eirokomisāra Šemetas ieskatā atšķirība ir tāpēc, ka jaunajā pētījumā izskatīti publiskie pasūtījumi astoņās valstīs piecās nozarēs, kas visvairāk pakļautas korupcijas riskam. “Komisijai pētījuma secinājumi ir noderīgi, un mēs tos izmantosim, lai noskaidrotu, kāpēc dalībvalstis ziņojušas par tik maz (kukuļošanas) gadījumiem,” atzīmēja Šemeta.

ES 28 dalībvalstis 2012. gadā ziņoja par deviņiem gadījumiem par aizdomām vai pierādījumiem korupcijā ES fondu izmantošanā. Šemeta piebilda, ka Eiropas Komisija gatavo pirmo ziņojumu par kukuļošanas apkarošanu, ko paredzēts publiskot novembrī, īpaši analizējot korupciju publisko pasūtījumu jomā.

ES krāpšanas apkarošanas biroja OLAF finansētajā pētījumā kritizēta publisko pasūtījumu procedūras sašķeltība un atklātuma trūkums, turklāt nevienai iestādei nav uzdots nepieļaut kukuļošanu šajā procesā. Viens no visbiežākajiem paņēmieniem naudas zagšanai ir līguma cenas mākslīga palielināšana virs faktiskās tirgus vērtības. Pētījumā minēts pasūtījums kādas pilsētas vēsturiskā centra rekonstrukcijai, pasūtījuma budžeta griestus nosakot 4,32 miljonus eiro. Vienīgā pretendenta piedāvājums bija 5,4 miljoni eiro un tika noraidīts. Tad konkurss tika izsludināts atkārtoti, un tajā uzvarēja tas pats pretendents, iegūstot 4,32 miljonu pasūtījumu. Vēlāk izrādījās, ka darbu izmaksas pieaugušas par 1,08 miljoniem eiro, pielīdzinot projekta cenu firmas sākotnējam piedāvājumam. Citā gadījumā desmit ierēdņi no dažādām pašvaldībām piegādāja konfidenciālu informāciju kādai celtniecības firmai par gaidāmā pasūtījuma noteikumiem ceļu būvei. Par konfidenciālās informācijas piegādi ierēdņi tika atalgoti ar naudu, biļetēm uz futbola spēlēm un F1 sacensībām, un aviobiļetēm lidojumiem uz eksotiskām valstīm, atzīmē “EUobserver”.

 

Gatavo juridisku apvērsumu

Lai apkarotu interešu konfliktu, ir izstrādāti jauni formulējumi publisko pasūtījumu noteikumos, kas tiek izskatīti Eiroparlamentā. Jaunie noteikumi, kas detalizēti nosaka esošo vai varbūtējo interešu konfliktu publisko pasūtījumu konkursa rīkotājiem un darbu veicējiem, varētu izraisīt juridisku apvērsumu dažās ES valstīs, pretkorupcijas konferencē Briselē paziņojis EK Publisko pasūtījumu departamenta direktors Žoakims Almedija. Jaunajos noteikumos paredzēts katrā dalībvalstī izveidot nacionālas pārraudzības iestādi, lai nodrošinātu vienu miljonu eiro un lielāku pasūtījumu pienācīgu īstenošanu, teica Almedija, piebilstot, ka kukuļošana lielā mērā ir sociālās kultūras jautājums un pārbaudījums sabiedrībai, vai tā piekrīt koruptīvām darbībām. Viņaprāt, lai ko mainītu šajā jomā, vajag daudz vairāk nekā jaunus likumus un datu bāzes.

EK pārstāvis paziņojis, ka lielākā daļa krāpšanas un kļūdu notiek dalībvalstu līmenī, nevis Briselē. EK oficiālie dati tiek balstīti uz dalībvalstu ziņojumiem, kuru sagatavotājiem atkārtoti lūgts uzlabot “kļūdu atklāšanu”.

“Komisija ir ierosinājusi vairāk nekā duci priekšlikumu, kā uzlabot cīņu pret ES fondu izkrāpšanu, pastāvīgi mudinot dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību par ES budžeta aizsardzību,” teica EK pārstāvis, raksta avīze “The Daily Telegraph”. “Atskaitīšanās par ES budžeta izlietošanu iekrīt melnajā caurumā starp EK un dalībvalstīm, vainojot vienai otru, bet problēmām pamatā paliekot neatrisinātām,” uzskata organizācijas “Open Europe” analītiķis Pāvels Svidlickis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+