Stiprinās sadarbību starp Baltkrievijas un Latvijas kultūras institūcijām 0
Šonedēļ Rīgā viesosies Baltkrievijas kultūras ministrs Boriss Svetlovs un viesošanās laikā ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK) parakstīs starpministriju sadarbības programmu 2013.-2015. gadam.
Programma paredzēs abu valstu kultūras institūciju sadarbības paplašināšanu, attīstību un tiešu kontaktu veidošanu, kultūras pasākumu un kultūras nozaru profesionāļu un informācijas apmaiņu, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Starpministriju sadarbības programma būs papildu impulss kultūras darbiniekiem un apliecinājums viņu aktivitāšu nozīmīgumam.
Abu ministru tikšanās plānota 14.martā, kad paredzēta domu apmaiņa par Latvijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumiem kultūras jomā, kā arī notiks pārrunas par abu valstu kultūras aktualitātēm.
Šajā dienā Baltkrievijas kultūras ministrs piedalīsies arī izcilā baltkrievu dzejnieka un dramaturga Jankas Kupalas (1882-1942) piemiņas plāksnes atklāšanā Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolā. Baltkrievijas kultūras ministrs tiksies arī ar diasporas pārstāvjiem. Latvijā darbojas 13 baltkrievu kultūras biedrības.
Latvijai un Baltkrievijai ir daudz saskares punktu, kas attīstījušies un pilnveidojušies gadsimtu gaitā. Baltkrievijas teritorijā dzimuši, mācījušies un dzīvojuši daudzi izcili Latvijas kultūras darbinieki, tostarp rakstnieki Veronika Janelsiņa un Eduards Salenieks, filologs Pēteris Ķikauka. Vitebskā ir apglabāta Raiņa māte Dārta Pliekšāne. Rainis uzskatīja, ka baltkrieviem Latvijā jādod iespēja attīstīt savu kultūru. Ar Raiņa atbalstu Latvijā tika izveidota baltkrievu izglītības pārvalde.
Nozīmīga vieta Latvijas un Baltkrievijas kultūras saskares veidošanā ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta profesores Ilgas Apines pētījumam “Baltkrievi Latvijā”, kā arī Latvijas baltkrievu savienības izdotajai Mirdzas Ābolas pirmajai un vienīgajai baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcai.
Līdz šim abu valstu sadarbībā uzsvars tika likts uz partnervalsts kolektīvu uzaicināšanu piedalīties starptautiskos pasākumos, piemēram, festivālos, konkursos un mākslinieku plenēros.
