×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.6°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
5. janvāris, 2018
Drukāt

Stiprināt Eiropu ar izglītības palīdzību

Foto - EK Audiovizuālais dienestsFoto - EK Audiovizuālais dienests

Bezdarbnieku profesionālās apmācības kursi "TechnoCampus" Goseljē, Beļģijā, kuros pasniedzējs palīdz apgūt datordizaina programmatūru.

Kā vislabāk veidot nākotni, un kā reaģēt uz nozīmīgām strukturālām pārmaiņām un problēmām Eiropā? Mums ir skaidra atbilde uz šo jautājumu: ir jāstiprina noturība – individuālā, ekonomikas un sabiedrības līmenī. Tieši noturība ES pilsoņiem radīs rīcības iespējas, ļaus lemt par savu dzīvi, atrast vai radīt darbu, ko viņi vēlas darīt, kā arī izpaust savus talantus un kļūt par aktīviem, pašpārliecinātiem sabiedrības locekļiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai mūsu ekonomika būtu konkurētspējīga, inovatīva un radoša.

 

Kā palielināt noturību

Noturība ir līme, kas palīdzēs izveidot iekļaujošu un taisnīgu sabiedrību. Savukārt, lai noturību šobrīd un nākotnē palielinātu, milzīga nozīme ir izglītībai, apmācībai, mūžizglītībai, mobilitātei un starpvalstu sadarbībai, jo tās nodrošina pamatlīmeņa un augsta līmeņa prasmes un kompetences, mazina nevienlīdzību, veicina uzņēmējdarbības garu, sekmē iekļaujošu, stabilu un demokrātisku sabiedrību izveidi, palīdz nodrošināt migrācijas un globalizācijas sekmīgu norisi.

Protams, par savu izglītības sistēmu atbild katra dalībvalsts pati, taču Eiropas Savienībai ir svarīga loma reformu un modernizācijas veicināšanā. Sasniegts ir daudz, piemēram, ir samazināts tādu jauniešu skaits, kuri pārtrauc mācības skolā, nesaņēmuši diplomu. Taču mums jādara vēl vairāk. Mūsu sadarbībai jābūt vērienīgākai. Tieši tāpēc Eiropas Komisija ir izvirzījusi jaunus vērienīgus mērķus un kritērijus, ko 17. novembrī ES sociālajā samitā Gēteborgā apstiprināja valstu un valdību vadītāji.

 

Veidot patiesu Eiropas izglītības telpu

Mūsu izglītības sistēmām jābūt iekļaujošām, efektīvām un rezultatīvām. Tām jāpalīdz cilvēkiem iegūt prasmes un attieksmi, kas viņiem vajadzīga, lai pielāgotos pārmaiņām visas dzīves laikā un izmantotu jaunas iespējas. Tām jāsniedz vienādas iespējas visiem, lai mēs varētu izveidot taisnīgāku sabiedrību. Mums intensīvāk jāizmanto izglītības potenciāls tuvināt eiropiešus un jāpalīdz veidot atvērtas un stipras kopienas.

Lai to panāktu, mēs esam ierosinājuši kopā ar dalībvalstīm veidot patiesu Eiropas izglītības telpu. Tajā tiks savstarpēji atzīti skolas beigšanas un augstākās izglītības diplomi un darbosies Eiropas universitāšu tīkls, kas ļaus pasaules līmeņa izglītības iestādēm netraucēti sadarboties pāri robežām. Mēs vēlamies padarīt mobilitāti par realitāti: līdz šim “Erasmus+” un programmas priekšteči ir snieguši iespēju deviņiem miljoniem cilvēku studēt, mācīt vai strādāt brīvprātīgajā darbā ārzemēs. “Erasmus+” programmā piedalījušies jau 75 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tas ir liels sasniegums, bet mēs varam vēl labāk. Tāpēc mēs vēlamies vismaz dubultot “Erasmus+” dalībnieku skaitu no 3,7 uz 7,5% līdz 2025. gadam, kad būs nepieciešams ievērojami lielāks finansējums.

Mēs arī vēlamies vienoties ar dalībvalstīm par jauniem un vērienīgākiem mērķiem. Piemēram, mēs gribam samazināt atsauces kritērijus attiecībā uz skolēnu ar vājām sekmēm un mācības priekšlaikus pārtraukušo skolēnu īpatsvaru (pirmo no 15 uz 10% un otro – no 10 uz 5%). Cilvēkam jāapgūst prasmes un kompetences visas dzīves laikā. Mēs vēlamies savlaicīgi sākt un veicināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi, savukārt vēlākajiem posmiem izvirzīt augstāku standartu attiecībā uz līdzdalību mūžizglītībā – 25% līdz 2025. gadam. Mēs arī uzskatām, ka visiem Eiropas jauniešiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību, līdz 2025. gadam papildus dzimtajai valodai labi jāpārvalda divas svešvalodas. Varētu vienoties par mērķiem attiecībā uz digitālajām prasmēm un uzņēmējdarbību, kuri, piemēram, paredzētu, ka visi Eiropas jaunieši pirms skolas beigšanas ir vismaz vienreiz guvuši praktisku uzņēmējdarbības pieredzi.

 

Izglītības kvalitāte atkarīga no skolotāja

Reālas pārmaiņas nav iespējamas bez skolotājiem. Izglītības kvalitāte ir cieši saistīta ar Eiropas skolotāju, kuru Eiropā ir seši miljoni, zināšanām, prasmēm un spējām. Viņi ir tie, kas nodrošina jauniešus ar vajadzīgajām prasmēm un palīdz modernizēt izglītību. Tāpēc mums viņi vairāk jāatbalsta. Viņiem jāspēj pilnveidot savas prasmes un kompetences, gan iegūstot sākotnējo izglītību, gan turpinot profesionālo attīstību. Mums kopīgi jāstrādā, lai panāktu, ka skolotāja profesijai ir augstāks prestižs, tā ir labāk apmaksāta un skolotājiem ir lielāka autonomija. Lai atbalstītu šos centienus, mēs vēlamies palielināt to skolotāju skaitu, kas darbojas “eTwinning” tiešsaistes platformā, kas pašlaik jau ir lielākais skolotāju tīkls pasaulē, un piedāvāt politikas norādes par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo pilnveidi.

Visām šīm iniciatīvām ir viens kopīgs mērķis: dot iespējas cilvēkiem, lai viņi varētu pilnībā izmantot savu potenciālu un mēs varētu izveidot taisnīgu, noturīgu ekonomiku un sabiedrību. Izglītība ļauj cilvēkiem dzīvot piepildītu dzīvi, gūt pārliecību par sevi un cienīt un just līdzi citiem cilvēkiem. Tā ir izšķirīgs faktors, kas ļaus mums visiem veidot labāku nākotni. Mums jāpanāk, lai izglītība dotu labus rezultātus visiem visā Eiropā. Un mēs esam gatavi sadarboties ar dalībvalstīm, lai to sasniegtu.

 

Jirki Katainens, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par darbavietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+