Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. jūnijs, 2015
Drukāt

Stirnu populācija pēc bargajām ziemām atjaunojas, mednieki ar medīšanu nesteidzas

Foto - Linda DombrovskaFoto - Linda Dombrovska

No 1. jūnija ļauts medīt stirnāžus, taču tas nenozīmē, ka visi mednieki tūlīt metīs plintes plecos un diebs uz tuvējo pļaviņu pēc medījuma. Pēc tam kad pāris bargās ziemas populāciju bija krietni paretinājušas, mednieku kolektīvi nesteidzas uz stirnām, var teikt, ka Latvijā vairākus gadus tās kļuvušas pat par saudzējamu radību. Arī šogad daudzviet klubos spriež, ka joprojām medīs mazāk par Valsts meža dienesta atļauto limitu jeb lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu. Dažs gribot uzaudzēt kup­lāku bariņu, cits pietaupīšot nebaltām dienām, vēl kādam rūp trofeju kvalitāte.

Stirnas – mūsu nākotne

Mednieku kluba “Turlavas mednieks” vadītājs Mārtiņš Ozoliņš atzīst, ka stirnas viņu kolektīvā tiks saudzētas arī šajā medību sezonā. “Kā sapulcē teica viens kolektīva biedrs – kad atnāks Āfrikas cūku mēris, mums medīšanai paliks tikai buki – tā ir mūsu nākotne,” kolēģa vārdus citē Ozoliņš, kurš 50 mednieku lielo kompāniju vada jau 14 gadus. Par stirnu trūkumu turlavieši nevarot sūdzēties – no visiem Dienvidkurzemes virsmežniecības mednieku formējumiem viņiem piešķirts lielākais nomedīšanas limits – 190 stirnas, to skaitā 60 stirnāži. Vadītājs nosaka, ka populācija sakuplojusi, vietām pat par daudz, jo viņu pusē regulāri notiekot sadursmes ar automobiļiem: “Skrien tās stirnas virsū mašīnām, katru gadu pāris auto sasit, vietējie par to pukst.” Šogad Turlavas mednieki izmantošot visu stirnāžu limitu un mīļā miera labad tikpat paņemšot kazlēnus un varbūt arī pa kādai kazai, jo Valsts meža dienests (VMD) aicinot medībās ievērot dzimumu proporciju. “Tagad, vells parāvis, āžiem jāņem līdzi kazas,” pasūrojas kluba priekšnieks.

Saldus novada biedrības “Ezeres mednieku klubs” vīriem cita taktika – piešķirto limitu viņi izmantojot gandrīz pilnībā – ap 94 līdz 95%. “Mums ir diezgan liels stirnu blīvums, pēc uzskaites limits vēl ir pieticīgi prasīts,” spriež šopavasar par vadītāju ievēlētais Miervaldis Andersons. Dažu gadu saudzējošais režīms viņu stirnu populācijai nācis par labu – šajā medību sezonā kolektīvam ļauts nomedīt 80 stirnas un kazlēnus, 40 stirnāžus. Ja iepriekš uz trīs vīriem medījuši vienu āzi, bet kaza tikusi diviem, tad tagad diviem medniekiem sanāk viens buks, katram – pa kazai vai kazlēnam un vēl paliek pāri dzinējmedībām, parēķina vadītājs.

Dienvidkurzemē, kas līdzās Zemgalei ir viens no stirnām bagātākajiem reģioniem, klimatiskie ap­stākļi nebija atstājuši tik bargas sekas kā citviet Latvijā un populācija atkopusies samērā ātri. Par to liecina cipari, norāda VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Gunārs Freimanis. Pagājušajā sezonā limits izpildīts jau par 61%, kas ir augstākais rādītājs, ja zināms, ka valstī stirnas nomedītas 40% no atļautā apjoma. Savukārt aizpērn medību stratēģiju Dienvidkurzemes teritorijā vairāk nekā bargās ziemas ietekmējuši cūku sērgas draudi, kad cītīgāk medītas mežacūkas, bet stirnas palikušas otrajā plānā. No piešķirtā limita izmantojuši tikai 21%.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -1.1
Alūksne -5.2
Daugavpils -2.9
Saldus +0
Liepāja +1.5
Jelgava +0
Ventspils +0.7
Limbaži -3
Madona -3
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+