Foto-LETA/AFP

Stokholmas imigrantu priekšpilsētā dedzina automašīnas 4

Tuvojoties Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, kurās viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzšinējā imigrācijas politika, vienā no Stokholmas nabadzīgajām imigrantu priekšpilsētām naktī uz 6.septembri aizdedzinātas vismaz 20 automašīnas.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

2013.gada maijā Zviedrijas galvaspilsēta piedzīvoja vēl nepieredzētus grautiņus, kurus sarīkoja imigrantu jaunieši. To laikā tika aizdedzināti simtiem automašīnu, un sadursmes ar policiju ilga veselu nedēļu.

Policijas pārstāvis pastāstīja, ka naktī uz sestdienu automašīnas dedzinātas septiņās vai astoņās vietās Norsborgas apkaimē. Aculiecinieki stāsta, ka nozieguma laikā apkaimē manīta 20 līdz 50 cilvēku liela banda, taču neviens aizdomās turētais nav aizturēts.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tie ir zināma veida sociālie nemieri,” atzina policijas pārstāvis. “Tas ir zināma veida paziņojums sabiedrībai, taču tieši kāds paziņojums tas ir, mēs nezinām.”

Augustā automašīnas tika dedzinātas arī Rikebijas apkaimē, kuras iedzīvotāju vidū ir visaugstākais bezdarba līmenis Stokholmā.

“Vai šeit ir jebkāda saikne ar to vai ar gaidāmajām vēlēšanām, mēs nezinām,” piebilda policijas pārstāvis.

Aptaujas liecina, ka galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti, kas vēršas pret pārmērīgo imigrāciju, nākamsvētdien paredzētajās vēlēšanās varētu iegūt aptuveni desmit procentu balsu, jo arvien lielāks skaits vēlētāju ir neapmierināti ar milzu līdzekļu atvēlēšanu patvēruma meklētājiem.

Premjerministrs Frēdriks Reinfelts, kura vadītajai labēji centriskajai koalīcijai vēlēšanās draud sakāve, savā runā augustā imigrāciju izvirzīja par galveno kampaņas jautājumu.

Viņš uzsvēra nepieciešamību palīdzēt cilvēkiem, kas bēg no konflikta zonām, piemēram, Sīrijas, taču vienlaikus bija spiests atzīt, ka izmaksas, ko prasa patvēruma meklētāji, atstās maz līdzekļu lai veidotu jaunas darbavietas un uzlabotu izglītības sistēmu.