Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. jūnijs, 2016
Drukāt

Stoltenbergs: NATO vienosies par bataljonu izvietošanu Baltijā (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

NATO dalībvalstis vienosies izveidot starptautiskus bataljonus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā, pirmdien Briselē pirms alianses valstu aizsardzības ministru apspriedes žurnālistiem paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Vienosimies dislocēt četrus spēcīgus starptautiskos rotācijas bataljonus Baltijas valstīs un Polijā,” viņš norādījis. Vienošanās ir gaidāma NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē, kas notiks otrdien un trešdien Briselē.

NATO ģenerālsekretārs nav atklājis, cik karavīru būs šajos četros bataljonos, bet amatpersonas iepriekš izteikušās, ka runa ir par 2500 līdz 3000 vīriem.

NATO vadība līdz 8.un 9.jūlijā Varšavā gaidāmajam samitam plāno pabeigt pasākumu paketi Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai, reaģējot uz agresīvo Krievijas rīcību Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.

“Tas dos skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti,” Stoltenbergs norādījis, runājot par plašāku pasākumu kopumu, ko alianse veic kopš Ukrainas krīzes sākuma. Tas ietver ātrās reaģēšanas spēku pastiprināšanu līdz 40 000 vīriem un 5000 vīru lielu triecienvienību, ko varētu iesaistīt jau dažu dienu laikā, kā arī militārās tehnikas un komandvadības elementu izveidi reģionā.

Pēc viņa teiktā, sabiedroto spēki Baltijas valstīs un Polijā tiks veidoti pēc rotācijas principa, lai nepārkāptu vienošanās ar Maskavu.

NATO ģenerālsekretārs piebildis, ka aliansei ir svarīgi būt ne tikai stiprai, bet arī saglabāt atvērtību dialogam ar Krieviju, lai nepieļautu spēku sadursmes reģionos, kur operācijas veic tiklab NATO, kā Krievija.

“Kamēr NATO ir stipra, kamēr mēs spējam savaldīt un aizsargāt, mēs varam uzturēt politisko dialogu ar Krieviju,” izteicies Stoltenbergs.

Viņš uzsvēris, ka progress panākts arī aizsardzības finansējuma jomā, dalībvalstīm tiecoties tuvāko desmit gadu laikā izpildīt savas saistības atvēlēt šim mērķim 2% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušā gada laikā alianses valstu aizsardzības izdevumi pieauguši vidēji par 0,6 procentpunktiem un 2016.gadā paredzams 1,5 procentpunktu pieaugums.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. atkal un vēl joprojām Atbildēt

    “Maitas putni karu ķērca” ~
    SILES rukšķu varza brēca:
    “Jeņķu “bosi” karot taisās,
    Mums pa “shēmu” jāpamaisās!”

    “Maitas putni karu sauca” ~
    SILES rukšķi ‘gaisu jauca’:
    “Jevro “šefi” karot grasās,
    Mums – kaut “buferzōna” prasās!”

    Maitas putni KARU ķērca,
    Knābjus asinsplūdos mērca,
    Līķus plosot, mošķu barā,
    Aptrakuši, bezsakarā…

    (O.M.©)

  2. Svarīgākais , ”komata” klātbūtne: ko varētu iesaistīt jau dažu dienu laikā. Man liekas ka dažas dienas(72h) ,savu ģeorāfisko īpatnību dēl Igaunijai, Latvijai, Lietuvai vienkārši nau !

  3. Vajadzetu izvietot ne cetrus bataljonus, bet vismaz cetras brigades.

    • Droši jutīšos tikai tad, kad Baltijā NATO karavīru būs vairāk, nekā iedzīvotāju, vismaz 1000 tanku, 500 lidmašīnu, gar robežu ik pa km Patriot raķetes, Daugavgrīvā aviācijas bāzes kuģis, Liepājā Virginia atomzemūdene. Tad krievi nobīsies un atkāpsies aiz Urāliem. Mums varbūt kā uzticamākajiem sabiedrotajiem atdos atkaroto Abreni, varbūt pat piegriezīs Ostrovu klāt, ja būsim sabiedrotajiem paklausīgi. Ļaunas mēles gan melš, ka konflikta gadījumā krievi vienkārši uzmetīs pāris lielas bumbas, lai noslaucītu visu šeit savilkto NATO karaspēku, taču es tam neticu- krievi taču no NATO baidās un muks.

  4. … Sakam justies drosak … !

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+