×
Mobilā versija
Brīdinājums +17°C
Astra, Astrīda
Ceturtdiena, 16. augusts, 2018
8. augusts, 2018
Drukāt

Juris Lorencs: Strādā, maksā, mirsti? (11)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Jūnija vidū, tieši pasaules futbola čempionāta karstumā, Krievijas ministru kabinets pieņēma lēmumu pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu. Paredzams, ka no 2034. gada sievietes dosies pensijā 63 gadu vecumā, bet vīrieši no 2028. gada – 65 gados. Pagaidām vēl Krievijā sievietes dodas pelnītā atpūtā 55 gados, bet vīrieši – 60 gados, gluži kā padomju laikos.

Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 90% Krievijas iedzīvotāju kategoriski noraida iecerētās reformas. Strauji kritušies prezidenta Vladimira Putina un jo sevišķi valdības vadītāja Dmitrija Medvedeva reitingi, spēkā pieņemas protesti. Kādi ir reformas pretinieku galvenie argumenti? Vispirms tiek minēts fakts, ka vidējais dzīves ilgums Krievijā patlaban ir 77 gadi sievietēm un 66,5 vīriešiem. Tātad vīriešu pensionēšanās vecums būtu salīdzināms ar vidējo mūža garumu! Vēl pirms trim gadiem tas nesasniedza pat 65 gadus un bija vien 64,7 gadi. Ne jau velti mītiņos un demonstrācijās parādās plakāti ar tekstu: “Strādā, maksā, mirsti.” Dzirdami apgalvojumi, ka jauniešiem tagad būšot grūtāk atrast darbu, jo pirmspensijas vecuma darba meklētāji būšot ar mieru strādāt par niecīgu atalgojumu. Taču realitāte drīzāk būs pavisam pretēja. Krievijā, patiesībā daudzviet bijušajā PSRS, darba tirgū valda jaunības kults. Pieredze un atbildības sajūta, ja tā ir “komplektā ar gadiem”, netiek novērtēta.

Pamatojums šim tautā nepopulārajam lēmumam – pensijām trūkst naudas. Vācijas kanclera Bismarka 1883. gadā iedibinātā valsts garantētā solidārā pensiju sistēma, kurā jaunākās paaudzes maksā pensijas senioriem, sāk buksēt daudzviet pasaulē. Visvienkāršākais risinājums, ko sākušas īstenot daudzas valstis, ieskaitot Latviju un nu jau arī Krieviju, ir pensijas vecuma paaugstināšana. Pat bagātajā Vācijā plāno palielināt pensionēšanās vecumu – no 2029. gada gan sievietēm, gan vīriešiem tie būs 67 gadi. Šādas politikas kritiķi apgalvo, ka problēmas būtība slēpjas nevis demogrāfijā, bet netaisnīgā un neefektīvā sociālo labumu pārdalē. Taisnība, šodien vienam strādājošajam nākas uzturēt aizvien lielāku skaitu pensionāru. Tomēr salīdzinājumā ar Bismarka laikiem darba ražīgums ir būtiski pieaudzis. Tas nozīmē, ka jāatrod jauni, varbūt pat netradicionāli mehānismi, kas nodrošinātu lielāku taisnīgumu un solidaritāti sabiedrībā. Ne velti aizvien biežāk tiek apspriests tā saucamais beznosacījuma ienākums, neliela summa, ko valsts varētu izmaksāt savam pilsonim neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vai slinko. Izaicinājums ir arī pie durvīm klauvējošā automatizācija, roboti un mākslīgais intelekts, kas draud iznīcināt daudzas darba vietas. Roboti, kas strādā un veic iemaksas atlaisto cilvēku pensiju fondos, pagaidām vēl sastopami tikai zinātniskajā fantastikā. Tomēr dienaskārtībā būs jautājums, kā panākt, lai no automatizācijas iegūst ne tikai rūpnīcu akcionāri un skaitliski nelielais apkalpojošais personāls, bet arī sētnieks, kurš rūpnīcas apkārtnē slauka ielu. Vēl viena problēma, kas gan vairāk raksturīga Centrāleiropai un Baltijas valstīm: ko darīt ar ekonomisko migrantu nopelnītajām pensijām? Vai tās aplikt ar nodokli? Un, ja aplikt, tad kā? Tieši šāda diskusija patlaban notiek Latvijas Saeimā un valdības gaiteņos.

Bet atgriezīsimies pie Krievijas. Sabiedrības diskusija ap pensiju sistēmas reformu, kas visdrīzāk ir nepieciešama un neizbēgama, vēl vairāk atkailinājusi bēdīgo patiesību – Krievija nebūt nav sociālās labklājības valsts, kā to lepni garantē šīs valsts konstitūcija. Minimālā alga Krievijā patlaban ir vien 11 163 rubļi jeb 152 eiro, pilsoņi aizvien biežāk saskaras ar maksas medicīnu un izglītību. Mīts par padomju laiku “sociālo iekarojumu” saglabāšanos ir ilūzija, kas drīzāk dzīvo ārpus Krievijas robežām, to skaitā arī zināmās aprindās Latvijā. Tikmēr, kā jau tas Krievijas vēsturē atgadījies ne reizi vien, daļa tautas joprojām tic “labajam caram”, šajā gadījumā Putinam, kurš sadzirdēs grūtdieņu žēlabas un atcels ļaunās valdības ieceres. Mēdz gan sacīt, ka cerība mirstot pēdējā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tur vismaz protestē, izvirza pretargumentus, bet te uz vietas, kad to pašu darīja bija nosacīti mierīgi. Rezultāts gan būs tāds pats, bet izskatās, ka tur cilvēki nebaidās izteikt domas un nesaka, ka līst, ja kāds čurā uz galvas. Starp citu šitā raksta vieta derēja paanalizēt, ko deva pensijas vecuma celšana Latvijā. Pensijas lielākas nepalika, jaunatne aizbrauca, jo pensionāri laicīgi vietas neatbrīvoja un to proporcija iedzīvotāju sastāva ziņā kļuva vēl lielāka, jo dzimstība arī eksportējās ar darbaspēku. Krieviju gaida tas pats, ka jaunatne dosies prom, viduseiropa jau ir nokāsta, tagad rietumiem darbasspēks nāks no Krievijas. Latvijā jau ar kāds gaida viesstrādniekus.

    • Atšķirība tikai tā ka Krievijā par protestiem arestē, piekauj un nākamā diena jau tiesā un dabūn gadiņus.

  2. Strādā un maksā 21% nodokli par luksusa preci maizi,bet kad nomirsi,21% PVN par apbedīšanas vai kremēšanas pakalpojumiem maksās tavi tuvinieki!

  3. Bet man arī nav skaidrs, kā strādājot citā valstī (Viņķeles apgalvojums) Latvijā var nopelnīt 17 vai 19 tūkstošus eiro lielu pensiju, kuras apmaksāšanā esam iesaistīti arī mēs — pensionāri ar nelielajām pensijām — ienākuma nodokli atvelk jau no 250 eiro. Kad valstī noteiks normālas minimālās (pašreiz 70 eiro) un maksimālās pensijas (nu nekādi nevar sadūšoties).

  4. Vai, tad mums Latvijā ir citādi? Tāpat vien ir strādā, maksā, mirsti. Nodokļos samaksājām vairāk, nekā dabūjām atpakļ. Un ja gribi dzīvot, tad ārstēšanās notiek par maksu, laba izglītība par maksu, ja kāds vēl teiks, ka brauc pa valsts ceļiem, tad jāsmejas, kādi tad ir tie zelta ceļi?

  5. tadas mulkibas seit aprakstitas sakot ar minimalo algu krievija un ta talak……

  6. patiesībā mums varbūt jau ir BI- tā var būt noteikta neliela summa arī konkrētai iedzīvotāju kategorijai(nevis visiem iedzīvotājiem )- piem. personām pensijas vecumā(visām)

  7. “Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 90% Krievijas iedzīvotāju kategoriski noraida iecerētās reformas.” Toties Latvijā 99,9% iedzīvotāju savulaik atbalstīja pensionēšanās vecuma palielināšanu, vai ne?

    • Tagad modē ir rakstīt, cik viss slikti Krievijā, tam, kas notiek Latvijā, žurnālisti uzmanību nepievērš – viņuprāt, tas ir nieks, ka Latvijas pilsoņiem pensija ir kā horizonta līnija, galvenais taču ir uzrakstīt, cik slikti kaimiņvalstī. Fui, autoram.

      • Ko tu savu reverso demagoģiju dzen? Uztver to kā salīdzināšanu. Bet tad kad man te cilvēciņi mēģina iestāstīt cik gan labi Krievijā un jums te bez Krievijas viss ir sūdīgi, tad gan viss ir OK?!?!?!?!?! Izrādās ka nemaz tik spīdoši neiet Krievijā un līdzīgi kā visās kristiešu valstīs sabiedrība strauji noveco. Tad nu Krievija arī būs spiesta pieņemt tos pašus lēmumus ko mēs. Tas ir NEIZBĒGAMI!!!!

        • Neviens Jums te neko nemēģina iestāstīt, ne par Krieviju, ne par ko citu! Ja nespējat uztvert komentāra domu, tā ir Jūsu problēma.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Un tagad mani 100 grēki Latvijai.

Tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai, arvien vairāk dažādu ļaužu, organizāciju velta kādu savu darbu, pasākumu vai lietu valsts simtgadei. Aglonā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības ar dažādiem pasākumiem, šodien notiek svētku galvenā mise.

Vai teātra izrādēs var ņirgāties par valsti un amatpersonām?
Draugiem Facebook Twitter Google+