Mobilā versija
+5.2°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Strādā pie Nacionālās enciklopēdijas projekta (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valters Ščerbinskis

Pagājušā gada beigās iesāktais Nacionālās enciklopēdijas projekts sekmīgi attīstās, un plānots, ka  vasaras vidū būs nokomplektēts vajadzīgais redaktoru štats, kā arī izveidota redkolēģija un Nacionālās enciklopēdijas padome.

“Gribētu uzsvērt, ka vairs nav runa par Nacionālās enciklopēdijas projektu, bet par Nacionālās enciklopēdijas redakciju,” piebilda Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) paspārnē veidotās Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Nacionālās enciklopēdijas veidošana ir arī Latvijas simtās gadskārtas atzīmēšanas prioritāte, un šā izdevuma nozīmīgums izcelts arī Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā. Līdz rudenim visām enciklopēdijas struktūrām jābūt noformētām, lai varētu sākt strādāt pie šķirkļiem. “Šis ir sagatavošanās gads. Mums jāizdara mājasdarbs, jo enciklopēdija ir komplicēts un specifisks pasākums,” norādīja Valters Ščerbinskis.

Neskaitot galvenā redaktora amatu, enciklopēdijas algotais štats sastāvēs no četriem redaktoriem. Līgums jau noslēgts ar pieredzējušo enciklopēdisti Astrīdu Iltneri, kas būs atbildīga par humanitārās jomas tematiem. Citi redaktori atbildēs attiecīgi par sociālajām, dabas un lietišķajām zinātnēm. Iltneres kundze varētu būt laba darb­audzinātāja jaunākajiem kolēģiem redakcijā.

Notiek arī redakcijas kolēģijas veidošanas process, kuru vajadzētu pabeigt līdz Jāņiem. Katrai nozarei būs atbildīgais no jomas speciālistu vidus, bet dažām nozarēm, piemēram, ģeogrāfijai, pat vairāki. Šo cilvēku uzdevums būs pārraudzīt, lai šķirkļi ir saturiski pareizi. Kopskaitā redkolēģijā būs ap 40 locekļu. To vidū par vēsturi atbildēs vēstures profesore Daina Bleiere, par arheoloģiju Andris Šnē, etnogrāfiju – Aija Jansone, astronomiju – Ilgonis Vilks, inženierzinātnēm – Andris Krēsliņš, datorzinātnēm – Juris Borzovs, starptautiskajām attiecībām – Andris Sprūds, politoloģiju – Ivars Ījabs, ekonomiku – Raita Karnīte, kino – Dita Rietuma. Galvenais redaktors uzsvēra, ka redkolēģijā būs cilvēki, kurus nozares ciena, pretējā gadījumā viņu uzraudzītajiem šķirkļiem trūktu uzticamības. “Enciklopēdijai jābūt zinātniskai, bet zinātnisks nenozīmē “sauss”, tas nozīmē “ticams”, tāds, kam var uzticēties,” stāsta Ščerbinskis. Līdz Jāņiem jāsanāk arī Nacionālās enciklopēdijas padomei, kuras sastāvā būs lielāko augstskolu, muzeju un citu kultūras un atmiņu institūciju vadītāji, arī LZA prezidents. Pēc hierarhijas šī būs augstākā institūcija ar konsultatīviem pienākumiem, kas iezīmēs enciklopēdijas stratēģisko kursu.

Otra joma, pie kā līdztekus notiek darbs, ir metodisko norādījumu izstrāde. Tas ir sarežģīts uzdevums, kas jāveic, lai varētu sākt enciklopēdijas normām atbilstošu šķirkļu rakstīšanu. Tāpat notiek kalkulācijas – cik lieli būs šķirkļi, kāds atalgojums paredzēts par to rakstīšanu. Par nākotnes enciklopēdijas virtuālo vidi domā valodu tehnoloģiju uzņēmums SIA “Tilde”, jo, kā sacīts LNB paziņojumā, šis uzņēmums ir “šobrīd vienīgais tirgus dalībnieks, kas izstrādājis un var licencēt enciklopēdiska rakstura informācijas datubāzi latviešu valodā un Latvijas Nacionālās enciklopēdijas koncepcijai atbilstošā kvalitātē un apjomā”.

Ščerbinskis ir pārliecināts par Latvijas zinātnieku augsto kvalifikāciju, lai latviešu valodā spētu aprakstīt visas enciklopēdiju aptverošās jomas. “Viens gan caurmēra latviešu zinātniekam ir raksturīgi – viņš ir kautrīgs un baidās rakstīt par plašām pasaules lietām, lai gan spēj to izdarīt.” Visu zinātnieku attieksme pret topošo enciklopēdiju ir ļoti pozitīva, un viņi ir gatavi piedalīties šķirkļu rakstīšanā, neskatoties uz savu aizņemtību. Jautāts, vai jau nolemts, kā precīzi skanēs nākamās enciklopēdijas nosaukums, Ščerbinskis atbildēja, ka tā būtu enciklopēdijas padomes kompetence. Tomēr līdz šim praksē cits nosaukums nekad nav lietots kā vienīgi “Nacionālā enciklopēdija”.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nosaukumā jau nu vajadzētu būt arī vārdam ”latviešu”. Ja jau nosaukumā baidāmies no tā, tad ir skaidrs,ka arī attiecīgos ”sensatīvos” šķirkļos būs tikai ūdentiņš.

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Nominēto kundžu un kungu kompetenci negribu un nevaru apšaubīt, taču Tilde!? Vismaz datorvārdnīcā, ja tev tiešām vajag atrast kādu neikdienišķāku latviešu valodas vārdu, tā tur vienkārši NAV! Tāpat nav ļoti daudzu svešvārdu! Parasti tos meklēju Google, bet arī tur ne vienmēr veicas atrast, īpaši latviešu valodas vārdus. Meklēt Tildē pagājušā gadsimta lietu, parādību vai notikumu, vai novadu vārdus ir pilnīgi bezcerīgi. Šodienas skolu jaunatnei lasīt Jančevski, Birznieku Upīti, Apsīšu Jēkabu, pat Blaumani nav lielas jēgas, jo tur ir tik daudz viņiem svešu vārdu, ka zūd izpratnes par izlasīto.

  3. Vispirms visu likvidēt,…tad mēģināt atsākt – Belokoņs neko…nevarēja…LATVIJA RULLĒ – VVF !!!

  4. Rakstos par Latviju redakcija vareetu izmantot arii aarzemees izdoto Latvju enciklopediju. Arii shiis graamatas iesaakumaa balstijaas zu senaak izdoto bet nepabeigto Latvju enciklopeediju, kuras burtniicaas iznaaca pirms kara.

Draugiem Facebook Twitter Google+