Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. jūlijs, 2014
Drukāt

Labi dzīvot iespējams, arī strādājot mazāk, pārliecināti zviedri (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Gēteborgā dzīvojošais 25 gadus vecais mehāniķis Roberts Nilsons autoservisā strādā sešas stundas, bet algu saņem par astoņām.

Zviedrijā aizvien lielāku popularitāti iemanto pārliecība, ka augsto dzīves līmeni iespējams saglabāt, arī strādājot mazāk.

Gēteborgā dzīvojošais 25 gadus vecais mehāniķis Roberts Nilsons no rīta ceļas tikpat agri kā citi, taču viņš nesteidzas vis uz darbu, bet gan dodas rīta skrējienā, nesteidzīgi pabrokasto un darbā ierodas ne agrāk par pusdienlaiku, bet jau ap pulksten 18 viņš pošas uz mājām.

“Mani draugi mani ienīst. Lielākā daļa uzskata, ka man nebūtu jāsaņem alga par astoņām stundām, jo es strādāju sešas,” stāsta Nilsons.

Gēteborgā, kur pie varas ir sociāldemokrāti, no 1. jūlija rīko eksperimentu, ar kuru plānots izvērtēt īsāku darba stundu ietekmi uz produktivitāti. Viena sirmgalvju aprūpes darbinieku grupa strādās sešas stundas dienā, bet otra – astoņas stundas, kā ierasts. Pilsētas vadības pārstāvis Matss Pilems ir pārliecināts, ka visa Zviedrija virzās tuvāk īsākai darbadienai. “Cilvēkiem ir gara darba dzīve, un ir jādomā par veidiem, kā darbavietās radīt cilvēcīgāku vidi,” viņš skaidro.

Ieceres oponenti norāda, ka darba nedēļas saīsināšana Eiropā jau ir izmēģināta – 35 stundu darba nedēļa Francijā un Vācijā, 30 stundu darba nedēļa Nīderlandē, un ekonomikai šie eksperimenti nesuši neviennozīmīgus rezultātus.

Zviedrijā cenšas pierādīt, ka mazāk ir vairāk un ka darba stundu skaita samazināšana var vairot produktivitāti. Saskaņā ar organizācijas “Conference Board” veidoto produktivitātes novērtējuma reitingu Zviedrija 61 valsts konkurencē ieņem 11. vietu. Trešajā pozīcijā ir ASV, Nīderlande ierindota piektajā vietā, bet Lielbritānija – 13. pozīcijā.

2012. gadā vidēji zviedri strādāja 1621 stundu, liecina Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Tas ir vairāk nekā Nīderlandē, kur 2012. gadā vidēji strādājošais darbā pavadīja 1381 stundu, bet mazāk nekā Lielbritānijā ar 1654 stundām un ASV ar 1790 stundām.

Pilems tikmēr norāda, ka darbalaika saīsināšanas priekšrocības jau ir redzamas – mehāniķa Nilsona darbavietā “Toyota” auto darbnīcā. “Toyota” darbnīca Gēteborgā 2002. gadā ieviesa sešu stundu darbadienu, šādi cerot ar divām darba maiņām uzlabot darba efektivitāti. Viena maiņa strādā no rīta, bet otra – pēcpusdienā. Šāda sistēma tika ieviesta vienas, ilgāk strādājošas maiņas vietā.

Nilsons apstiprina – sešu stundu darbadiena, par kuru tiek maksāts kā par astoņām stundām, ir efektīvāka, jo nepieciešams mazāk pārtraukumu. “Pēc katra pārtraukuma vajadzīgas 10 līdz 15 minūtes, lai pilnā jaudā atgrieztos pie darba, jo jāsaprot, kur tas tika pārtraukts,” viņš skaidro.

Darba efektivitāte atspoguļojas atalgojumā. “Toyota” darbnīcā tehniķi mēnesī saņem 29 700 zviedru kronas (3300 eiro), kas ir ievērojami vairāk nekā 25 100 kronas (2790 eiro), ko vidēji saņem Zviedrijas privātajā sektorā nodarbinātie strādnieki. “Tas jau no paša sākuma bija ļoti veiksmīgi,” atzīst “Toyota” servisa centra vadītāja Elizabete Junsone.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Dievs iedod tādu laimi Latvijas automehāniķiem,strādā 6 stundas saņem par 8 stundām un alga 2790 eiro

  2. krievi vipaar negrib straadaat.

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+