Pasaulē
Eiropa

Zviedrijā strādā tikai sešas stundas dienā?0


Pagaidām par sešu stundu darba dienu var priecāties tikai dažu radošu, piemēram, reklāmas aģentūru, darbinieki.
Pagaidām par sešu stundu darba dienu var priecāties tikai dažu radošu, piemēram, reklāmas aģentūru, darbinieki.
Foto: Fizkes/Shutterstock

Jautājums, vai tu gribētu lidot uz Marsu, pirms dažiem gadiem bija un vēl joprojām ir tikpat nervus kutinošs kā – vai tu gribētu sešu stundu darba dienu? 2014. gadā ziņa par sešu stundu darba dienu Zviedrijā zibens ātrumā aplidoja lielākās ziņu aģentūras un izraisīja lielu diskusiju. Un vēl ir manāmas atskaņas – ik pa laikam kāds uzjautā vai apgalvo, ka Zviedrijā cilvēki strādā sešu stundu darba dienu. Lai gan toreiz izmēģinājuma režīmā uz gadu to ieviesa tikai viena no prezentācijas aģentūrām.

 

Diskutē jau 50 gadus

Zviedrijā diskusijas par sešu stundu darba dienas iespējamību turpinās jau no 70. gadu vidus.

Pat pēc piecdesmit gadiem liels progress nav sasniegts. Kādi ir “par” un “pret” argumenti? Vēl joprojām tiek svērts un vētīts, kas “sver” vairāk – cilvēku veselība, līdz ar to visas sabiedrības veselība, indivīda dzīves kvalitāte ar daudzpusīgu brīvo laiku un laiku kopā ar saviem mīļajiem vai izdevumi, kas saistīti ar papildu darbaspēka piesaistīšanu un pakalpojuma saņēmēju apmierinātība?

Kreisās partijas programmā sešu stundu darba diena pirms vēlēšanām kalpoja kā spēcīgākais trumpis politiskajā cīņas laukā, minot, ka saīsinātās darba dienas politika sader ar partijas politiku kā cimds ar roku. Partija savā programmā paredz, ka papildu izmaksas, kas varētu rasties ar saīsinātās darba dienas ieviešanu, tiktu segtas ar papildu nodokļiem: progresīvo kapitāla un ienākumu nodokli, bankas nodokli, kā arī finanšu darījumu nodokli.

Kreiso politikas pretinieki apgalvo, ka Zviedrijā nav tik daudz miljonāru un miljardieru, kas nozīmē, ka visas papildu izmaksas segtu parastie nodokļu maksātāji, galvenokārt valsts sektorā strādājošie.

Sešu stundu darba dienas režīma pionieri jau tālajā 1989. gadā bija Kirunas pašvaldība, piedāvājot šādu modeli veco ļaužu aprūpē strādājošiem. Taču 15 gadus vēlāk, 2004. gadā, pie varas esošie politiķi nolēma atgriezties pie astoņu stundu darba dienas, nosaucot šo eksperimentu par bez­atbildīgu. Kirunas piemēram joprojām ir daudz sekotāju, it īpaši veco ļaužu aprūpes jomā, kur pašvaldībām ir grūtības ar darbinieku vervēšanu.

Jerfellas pašvaldības veco ļaužu aprūpes un invalīdu centra vadītāja Jenni Vilhelmsone, kas šajā jomā ir viena no pirmajām Stokholmas lēnē, savā preses paziņojumā raksta: “Iniciatīva nāk no darbiniekiem.

Mēs vēlamies, lai darbinieki jūtas labi – līdzsvarā starp privāto un darba dzīvi.

Turklāt dodam viņiem iespēju izvēlēties 30 stundu darba nedēļu četrās vai piecās darba dienās.”

Darba diena vieglāka,bet dārgāka

Lai noskaidrotu saīsinātās darba dienas efekta ietekmi no dažādiem viedokļiem – personāla, ekonomikas, pakalpojuma saņēmēju viedokļa –, Gēteborgas pašvaldība 2015. gada februārī piesaistīja dažādu jomu speciālistus. Minētā pašvaldība 23 mēnešu garumā līdz pat 2016. gada decembrim veica vairākas aptaujas un salīdzināja datus, lai iegūtu pilnīgu ainu.

Tika salīdzināti divi veco ļaužu aprūpes nami ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, vienā no tiem darbinieki strādāja saīsinātās darba dienas, otrs darbojās ierastajā – astoņu stundu režīmā. Pirmais secinājums pēc gandrīz diviem darba gadiem: ievērojami uzlabojies darba klimats, personāls slimo mazāk, tika radītas 17 jaunas darba vietas, bet palielinājās pašvaldības izmaksas.

Privātajā sektorā sešu stundu darba dienu jau pirms 17 gadiem ieviesa “Toyota” centrs Molndalā. Pakalpojuma saņēmēji bija neapmierināti garo rindu dēļ, tāpēc “Toyota” darbiniekiem tika piedāvāts strādāt divās maiņās sešu stundu darba režīmā.

2015. gadā prezentācijas aģentūras “Bekground” Falunā īpašnieki kā mērķi par labu sešu stundu darba dienas izvēlei minēja vēlmi kļūt par pievilcīgu darba vietu. Aģentūras īpašnieki izmēģinājumu sauc par veiksmīgu.

Steidzamu vai lielu darba apjomu gadījumos darbiniekiem nākas strādāt “ārkārtas stundas”, toties pēc tam tiek piešķirtas papildu brīvas dienas.

Intensīvie darba periodi nebija vienīgais saīsinātās darba dienas šaurais “pudeles kakls”, pie mīnusiem pieskaitāms arī laika trūkums darbinieku savstarpējai komunikācijai, atzīst īpašnieki.

Konsultāciju biroja “Brath”, kas arī strādā saīsinātās darba dienas režīmā, izpilddirektore Marija Vestlinga apgalvo: “Ja darbinieki jūtas labi, tad viņi var labi paveikt savu darbu.” Šim viedoklim pievienojas arī reklāmas aģentūras “Oss” Visbijā izpilddirektore Jūlija Bendelina: “Kāda jēga par katru cenu nosēdēt darbā astoņas stundas, ja cilvēks, manuprāt, spēj būt radošs sešas stundas? Es novērtēju dzīvi, kas man dota, un vēlos, lai tā ir prieka pilna,” tā apgalvo Jūlija Bendelina.

Saistītie raksti

Polemikā par saīsināto darba dienu ienāk aspekts par cilvēka dzīves kvalitāti. Kas ir galvenā vērtība dzīvē? Vai darbs pats par sevi ir vērtība? Vai vērtīgs ir tikai tas, ko mēs ar savu darbu radām? Kur ir tas zelta viduspunkts starp laiku, kas ir veltīts darbam un brīvajam laikam?

Vai darbs ir tikai apmaksātais darba laiks? Kā novērtēt to darbu, kas tiek veikts mājās? Par un pret? Saīsinātās darba dienas opozīcija kā pretargumentu min ekonomisko efektu, tomēr atsevišķas pašvaldības un atsevišķi privātuzņēmēji, minot cilvēka veselību un līdz ar to visas sabiedrības veselību, ievieš saīsināto darba dienu. Apskatot pieejamos materiālus un palasot karstās debates, jāsecina, ka vēl aizvien tās ir atsevišķas pašvaldības un privāt­uzņēmēji, nevis vispārēja Zviedrijas norma, atsevišķi gadījumi, kas vairāk vai mazāk darbojas izmēģinājuma režīmā.

 

 

UZZIŅA

Darba laiks Zviedrijā

* 1918. gadā Zviedrijā 48 stundu darba nedēļa.

* 1938. gadā ieviesa divu nedēļu atvaļinājumu.

* 1940. gadā trīs nedēļu atvaļinājums.

* 1963. gadā četru nedēļu atvaļinājums.

* 1966. gadā 42 stundu un 30 minūšu darba nedēļa.

* 1968. gadā iesākās diskusijas par 40 stundu darba nedēļu.

* 1987. gadā 40 stundu darba nedēļa kā norma visā Zviedrijā.

LA.lv