Latvijā
Izglītība

Strādā universitātē ar misijas sajūtu. Raivo Kalderauskis atzīts par labāko RTU jauno pasniedzēju0


Vaicāts, ar kādām problēmām saskaras pasniedzēja darbā, Raivo Kalderauskis norāda, ka problēmu nav, ir izaicinājumi. Gadu no gada mainās tas, kā studenti uztver informāciju. Iespējams, tas saistīts ar aizvien pieaugošo informācijas apjomu.
Vaicāts, ar kādām problēmām saskaras pasniedzēja darbā, Raivo Kalderauskis norāda, ka problēmu nav, ir izaicinājumi. Gadu no gada mainās tas, kā studenti uztver informāciju. Iespējams, tas saistīts ar aizvien pieaugošo informācijas apjomu.
Foto: Karīna Miezāja

“Darbs ar studentiem ir mans hobijs, ikdienā strādāju industrijā, un šī pieredze ļoti palīdz mācībspēka darbā,” saka Raivo Kalderauskis, kurš pirms dažām nedēļām apbalvots kā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) labākais jaunais mācībspēks.

Viņš patiešām ir jauns: 25 gadu vecumā jaunāks pat par dažiem studentiem. Pats pabeidzis RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, iegūstot vispirms bakalaura, pēcāk maģistra grādu.

Raivo stāsta, ka, vēl mācoties Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, zinājis, ka nākotnē būs inženieris, tāpēc izvēlējies padziļināti mācīties fiziku un matemātiku.

Svārstījies starp aeronavigācijas un būvinženiera studijām, kamēr sapratis, ka fizikā viņam vairāk patīk un ir saprotamāka statika, kas vairāk saistās ar stabilitāti un līdz ar to – ēkām, nekā dinamika, kas saistīta ar lidmašīnu būvi. “Kad sāku studēt, sapratu, ka man tas tiešām patīk un arī ļoti interesē,” saka Raivo.

Tagad Raivo atkal studē RTU maģistra studiju programmā “Ražošanas inženierzinātnes un vadība”.

 

Bija aktīvs students

Par mācībspēku Raivo strādā jau trīs gadus: lasa lekcijas studiju kursā “Ievads būvniecībā”, kas paredzēts tiem, kuri studijas tikko sākuši. Savukārt ar vecāko kursu studentiem saskarsme rodas, konsultējot viņus par bakalaura darba izstrādi.

Pie darba augstskolā Raivo, visticamāk, ticis tāpēc, ka ne tikai labi mācījies, bet arī aktīvi darbojies studentu pašpārvaldē.

Vēl būdams students, kopā ar domubiedriem izveidojis Būvniecības izglītības iniciatīvas grupu, kurā izstrādāja ieteikumus, kā uzlabot būvniecības studijas. Ierosinājumi tapa kopā ar studiju programmas absolventiem, kuri jau strādāja industrijā. Piemēram, iniciatīvas grupa ieteica studiju procesā ietvert arī būvniecībā nepieciešamo digitālo prasmju apguvi.

Raivo neslēpj, ka daļa pasniedzēju nav bijuši sajūsmā par to, ka “kaut kādi studenti māca mūs dzīvot”, tomēr bijuši arī pasniedzēji, kuri ieteikumos saskatījuši vērtīgo. Tāpēc daļa ieteikumu ņemti vērā, gatavojot studiju programmu jaunai akreditācijai.

Piemēram, kādreiz studiju kursa vērtējums bija pilnībā atkarīgs no atzīmes eksāmenā, bet tagad ņem vērā arī to, kā students studiju kursā darbojies kopumā.

Tomēr Raivo ar sapratni izturas pret tiem, kas ir piesardzīgi pret pārmaiņām: “Skaidrs, ka cilvēkiem, kuri jūtas ērti, grūti mainīt savus ieradumus, jo sevišķi grūti tas ir tiem, kuri strādā jau ilgu laiku, jo līdz 2000. gadam, piemēram, tehnoloģijās nebija daudz strauju pārmaiņu. Jauniem cilvēkiem toties mainīties ir vieglāk, mēs visu laiku esam dzīvojuši mainīgā pasaulē.”

“Dažkārt sanāk paaudžu konflikts, kad jaunieši nesaprot, ko grib universitāte, bet universitāte nesaprot, ko grib jaunieši. Universitātei ir vajadzīgi jauni mācībspēki, taču jāņem vērā, ka jaunie nāk ar enerģiju, bet bez pieredzes un zināšanām. Arī mani pieņemt darbā katedras vadītājam bija zināms risks, un, tagad atskatoties, saprotu, ka pirmajā mana darba gadā studenti no manis ieguva mazāk nekā tagad, kad strādāju jau trešo gadu,” stāsta Raivo.

 

Atbildīga profesija

Darbā ar studentiem viņam patīk redzēt, “kā cilvēki attīstās, pilnveidojas un aug”. Turklāt Raivo jūt, ka mācībspēka amats ļauj smelties enerģiju no studentiem.

“Turklāt, kad mācu citus – dodu zināšanas par industriju, par to, kādai tai jābūt, kā uzturēt būvniecībā godīgumu, savstarpējo uzticību un sadarbību, šķiet, ka dodu lielāku pienesumu sabiedrībai nekā tad, ja tikai strādāju pie kāda būvniecības objekta. Ir tāda misijas sajūta,” atzīst Raivo.

Tā kā viņš strādā ar pirmkursniekiem, tad stāsta arī dažādas svarīgas nianses par studijām, praksi un gaidāmo bakalaura darbu rakstīšanu.

Vaicāts, ar kādām pro­blēmām saskaras pasniedzēja darbā, Raivo norāda, ka problēmu nav, ir izaicinājumi.

Viņš pamanījis, ka gadu no gada mainās tas, kā studenti uztver informāciju. Iespējams, tas saistīts ar aizvien pieaugošo informācijas apjomu. Tāpēc viena no lietām, ko Raivo māca studentiem, – kur meklēt uzticamu informāciju par būvniecības jautājumiem un kā to izmantot.

Viņš atzīst: studēt būvniecību nav viegli, jo būvnieka profesija ir ļoti atbildīga – lielākā daļa sava laika cilvēki pavada ēkās. Studiju procesā ir salīdzinoši liels studentu atbirums, ko Raivo skaidro arī ar mūsdienu plašajām iespējām: to ir tik daudz, ka gribas izmēģināt daudz ko un arī studēt ne tikai Latvijas augstskolās. Turklāt ne visi nāk studēt būvniecību tāpēc, ka to tiešām vēlas.

Daļa šajās studijās nonākuši tāpēc, ka ir daudz budžeta vietu, citi klausījuši vecāku ieteikumiem.

Diemžēl daļa studentu nav pietiekami sagatavoti studijām, dažkārt Raivo nākas nodomāt: “Kā gan viņš pabeidza vidusskolu?” Tomēr jaunais mācībspēks arī atzīst, ka pats izvirza studentiem augstas prasības. Studentu sagatavotos mājas darbus Raivo “metis atpakaļ” pat piecas reizes.

 

Izstaigāt vēl neuzceltu namu

Labākais jaunais mācībspēks RTU tiek izvēlēts, ņemot vērā gan vadības, gan studentu viedokli. Jaunā mācībspēka titulam Raivo izvirzīja Kārlis Kostjukovs – RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Civilo ēku būvniecības katedras vadītājs.

Būvniecības jomu praktiski Raivo iepazīst, strādājot SIA “Būvkonsultants”, kurā pārstāv objektu pasūtītāja intereses, gan organizējot projektēšanas un būvniecības darbus, gan arī kontrolējot būvniecības procesu un tā kvalitāti. Raivo vērtē, ka darbs industrijā ļoti palīdz darbā ar studentiem: “Lai mācītu citus, vismaz man kā jaunam cilvēkam ar teorētiskām zināšanām vien nepietiktu.”

Tomēr viņš atzīst, ka pasniedzēja darbam nepieciešamās zināšanas var gūt, arī sadarbojoties ar industriju pētniecībā.

“Man gan pašam zinātne šobrīd nešķiet tik saistoša kā darbs industrijā,” Raivo piebilst. Arī studentiem viņš vairāk cenšas parādīt būvniecības praktisko pusi. Tāpēc vedis studentus uz būvlaukumu. Tā kā 1. kursā grupā ir pat 110 studenti, šādu ekskursiju noorganizēt nav nemaz tik vienkārši.

Nodarbībās Raivo bieži vien studentiem liek strādāt grupās, jo arī industrijā nestrādā pa vienam: ēkas uzcelšanai nepieciešama komanda. Lai nebūtu tā, ka grupā strādā tikai viens vai divi, bet citi nedara neko, Raivo katram dod savu uzdevumu, turklāt tādu, ko pilnībā iespējams izpildīt vien tad, ja savu uzdevumu izpildījuši arī grupas biedri. Kā organizēt grupu darbu tā, lai darbotos visi, Raivo iemācījās, apmaiņas programmas ietvaros studējot Dānijā.

Raivo interesē arī jaunās digitālās tehnoloģijas. Tāpēc viņš tiecas tās ieviest arī studiju procesā.

Piemēram, studenti viņa lekcijās nevis parakstās par lekcijas apmeklējumu, bet gan ar mobilo tālruni nosūta kodu, ko Raivo pasaka lekcijas laikā. Tādējādi studentu uzskaite tiek veikta elektroniski. Raivo domā, ka viņa praktiskais darbs būvniecībā vairo viņa autoritāti studentu acīs.

Atteikties no darba būvniecībā un pievērsties darbam tikai RTU Raivo negrasās: industrijā strādāt ir interesanti, jo arī tajā mūsdienās notiek daudz pārmaiņu: ienāk jaunākās tehnoloģijas, nozare digitalizējas, piemēram, pamazām pārejot no būvju projektēšanas uz papīra uz ēkas projekta izstrādi trīs dimensijās datorizēti.

“Digitālajā vidē iespējams uzcelt māju 3D. Piemēram, strādāju pie biroju ēkas būvniecības, un vispirms ēka bija projektēta uz papīra. Izveidojot 3D modeli, atradām 150 būtiskas kļūdas. Ja tās atklātos tikai būvniecībā, pagarinātos darba izpildes laiks un izmaksas,” skaidro Raivo.

Izveidojot ēku 3D, var skaidri redzēt, ka apkures caurules krustojas ar ventilāciju. Papīra plānā, iespējams, redzētu vien to, ka apkures un ventilācijas līnijas ir līdzās, jo plānā var nepamanīt cauruļu un vadu platumus.

“3D ieviešana projektēšanā uzlabos būvniecības kvalitāti,” ir pārliecināts jaunais būvinženieris.

“Turklāt rasējumus tā iespējams izgatavot ātrāk. Arī būves pasūtītājs 3D modelī labāk redzēs, kāda tad nākamā ēka izskatīsies. Rasējumā uz papīra to grūti izprast, bet, ja ir iespēja ar datorpeles vai virtuālās realitātes brillēm izstaigāt topošo ēku, tad radīsies skaidrība, vai ēka būs tieši tāda, kā pasūtītājs vēlas.”

Kā projektēt namus 3D formātā, to kopš pagājušā gada apgūst arī RTU būvniecības studenti, un pagājušajā nedēļā RTU notika Raivo organizēta konference par būvniecības digitalizācijas prasmju ieviešanu būvniecības studiju programmās.

Saistītie raksti

Jautāju, vai digitalizācijas ienākšana būvniecībā veicinās arī ēku drošumu. Piemēram, vai Zolitūdes traģēdija nebūtu notikusi, ja lielveikals būtu projekts 3D programmā?

“Domāju, ka šobrīd drošību būvlaukumā digitalizācija būtiski tomēr neietekmēs. “Maxima” traģēdijas gadījumā bija tik daudz sakritību… Tomēr būtiski ir tas, ka tagad publiskajām ēkām tiek veikta būvniecības ekspertīze, kuras laikā arī tiek veidots ēkas 3D modelis, kas ļauj labāk saprast, vai nav kādas kļūdas vai citas nepilnības,” teic Raivo.

LA.lv